Kas ir tur aiz ekvatora - Bali 2.sērija

Didzis Kalniņš 08.06.2012 12 min lasīšanai 52 foto

Šorīt mostamies vēlāk nekā parasti, plānos ir apskatīt Bali administratīvo centru Denpasaru un beidzot apgūt šīs salas sabiedrisko transportu. Pašā Kutā nekāda sabiedriskā transporta nav. Ir tikai takši un ļoti dārgais pārvietošanās veids ossī. Iespējams esmu uzrakstījis šo vārdu nepareizi, bet būtību tas nemaina. Tas ir speciāli tūristiem paredzēts zirgu pajūgs. Recepšenā noskaidrojam, kur ir tuvākā autobusu pietura. Līdz viņai apmēram jāiet 1 kilometrs. Ņemam karti rokā un uz priekšu. Saulīte cepina nežēlīgi. Pie autobusu pieturas atrodam lielveikalu. Pēc šī gājiena karstajā saulē ir vēlme pēc vēsa alus. Veikalā mums par lielu prieku atrodam ne tikai alu, bet arī ilgi meklēto elektrisko tējkannu. Šī tējkanna mums kalpoja visu ceļojuma laiku un pat atvedām viņu uz mājām. Noderēs nākošiem ceļojumiem. Ar norasojušām alus pudelēm iznākam no veikala un apsēžamies lapenītē veldzēt slāpes. Pirmā pudele tiek attaisīta bez problēmām, bet ar otru gadās šaize. Tā kā viņa ir norasojusi un slidena, tā izslīd no rokām un saplīst. Nu es saprotu tos izmisušos skatienus, kurus ir nācies vērot Latvijā, kad kādam droperim izslīd pēdējais aliņš no rokām un saplīst. :@ Eh, neko darīt... atgriežos veikalā un nopērku vietā citu aliņu. Kad slāpes ir remdētas dodamies uz autobusu pieturu gaidīt savu autobusu uz Denpasaru.

Autobusi lieli, tīri, ērti ar airkondišenu. Pavisam nesen iepirkti. Pasažieru autobusā maz, vienu brīdi esam vienīgie. Biļetes cena nav atkarīga no attāluma, tā ir fiksēta un maksā 3500 rūpiju par braucienu. Par biļeti jāmaksā kasierim. Kasieris pajautās līdz kurai pieturai brauksiet. Brīnos kā kasieris to visu var paturēt galvā, bet kad pienāk nepieciešamā pietura jūs tiekat brīdināts – tā ir jūsu nepieciešamā pietura. Autobuss kursē no „Nusa Dua” un, neiebraucot Denpasarā, brauc tālāk. Pēc 50 minūšu brauciena esam pie pagrieziena uz Denpasaru. Te nu izmēģinām arī „bemo”. Brauciens ilgst 15 minūtes un par pāris kapeikām tiekam aizvizināti līdz Denpasaras tirgus laukumam. Ir pusdienas laiks, un tirgus vēl ir slēgts. Tikai atsevišķās vietās tiek tirgoti augļi un ēdiens no ratiem. Nekā ievērības un apskates cienīga apkārt neredzam. Pilsēta klusa, ēkas mazas, ir dažas lielas administratīvās ēkas, augstskola un tas arī ir viss. Pirmā doma ir, ka tas nav pilsētas centrs. Sākām jautāt, kur ir pilsētas centrs. Neraksturīgi, bet ar angļu valodu pilsētas iedzīvotājiem ir problēmas. Aptaujātie iedzīvotāji visi kā viens apgalvo, ka pilsētas centrs ir tieši šeit. Nākas vien ticēt. Neviens nesaprot, kādēļ mēs esam šurp atbraukuši. Pēc 2 stundu pastaigas pa Denpasaru saprotam, ka te īsti darīt nav ko. Vienīgais man iepatikās viena skaista ēka rotāta ar ugunskrustiem. Kārtējais sveiciens Ždanokas kundzei un Plinera kungam, lai brauc cīnīties ar savām fobijām uz šejieni. Varēs kārtējo reizi būt par ākstiem un bļaustīties: „фашизм не пройдет”. Tikai domāju, ka vietējie ātri vien viņiem smadzenes pareizā vietā ieregulēs.

Ņemam taksi un braucam līdz pirmajai sabiedriskā autobusa pieturai. Sagaidām busu. Uz kasierītes jautājumu līdz kurienei brauksim atbildam, ka uz Kutu. Kasierīte pamāj ar galvu un saka OK! Nianse ir tāda, ka atpakaļ autobuss kursē pa citu ielu. Kad ar kasierītes palīdzību tiekam izsēdināti mums nepieciešamajā pieturā, konstatējam, ka atrodamies mums nezināmā vietā. Līdzi mums bija Kutas karte, kur par nelaimi tieši šis gabals iztrūkst, jo atrodas samērā tālu no pludmales, bija tikai atzīmēta autobusa pietura virzienā uz Denpasaru. Domājām, tā nav liela problēma, ņemam karti un rādām vietējiem ar jautājumu, kur atrodas šī pietura. Es biju piemirsis, ka Āzijā dzīvo topogrāfiskie idioti. Tika sasaukti konsīliji, karte tika turēta ar kājām gaisā, vieni rādīja vienu virzienu, citi pilnīgi pretējo. Pēc stundas neveiksmīgas staigāšanas karstā saulē, pār mani nāca apskaidrība. Es pats esmu totāls idiots. :S Jautājums bija jāformulē savādāk. Kādēļ man ir nepieciešama tā nelaimīgā autobusu pietura? Jājautā bija, kur ir Kutas pludmale! Uz šo jautājumu jau pirmais vietējais nepārprotami norādīja pareizo virzienu. Pēc pāris minūšu iešanas, nokļuvām teritorijā, kura jau bija parādīta kartē. Tālākais jau bija tehnikas jautājums.

Pēc šīs dienas staigāšanas karstajā saulē, āda sāka nākt nost lērpetēm. Tas ir labi, jo ātrāk tiksim vaļā no vecās Latvijas ādas, jo labāk. Ātrāk tiksim pie jaunās Āzijas ādas. Ar to arī tās mocības beigsies uz visu atlikušo ceļojumu laiku. Vēl tikai vakariņas, iepērkam augļus pie džina un uz savu viesnīcu atpūsties. Secinājumi: principā nav vērts tērēt atpūtas dienu Denpasaras apskatei. Ir daudz citu skaistu vietu, ko šeit redzēt.

Nākošā rītā mostamies agri. Šīs dienas plāns ir no rīta, kamēr saule vēl tik stipri nekarsē, doties uz okeānu, pēcpusdienā doties uz Nusa Dua un tālāk uz Uluwatu templi saulrietu lūkot. Par cik Melnā Princese vēlas sauļoties, bet man kategoriski šādas nodarbes nepatīk, tiek atrasts kompromiss. Iesim ar kājām no Kutas pludmales līdz Legian pludmalei un atpakaļ. Gājiens aptuveni 3 km garumā uz vienu pusi. Viļņi, kā parasti, milzīgi. Neapdomīgi atstājām savas mantas smiltiņās, likās tālu no ūdens. Nāca viens liels vilnis un visas mūsu mantiņas aizskaloja. Labi, ka paspējām noķert. Peldēšanās, klasiskajā izpratnē, šeit nav iespējama. Kad esam izstaigājušies, neliela atpūta viesnīcā un dodamies uz mums jau zināmo autobusa pieturu, lai dotos uz Nusa Dua. Pieturas nosaukums ir „Dewa Ruci 1”. Biju lasījis forumos, ka no Nusa Dua uz Uluwat templi ir iespējams aizbraukt ar 2 sabiedriskajiem minibusiem. Autobusā kasierītei vēlreiz pārjautājam, vai tas ir iespējams, saņemam apstiprinošu atbildi. Autobusa galapunktā Nusa Dua kasierīte paskaidro, lai tiktu uz mums nepieciešamo minibusu, ir jābrauc vēl divas pieturas atpakaļ. Kārtējais variants, ka atpakaļ autobuss kursē pa citu maršrutu. Par tām divām pieturām papildus nekas nav jāmaksā. Tiekam izsēdināti pieturā un mums tiek norādīts virziens, uz kuru jābrauc. Kāds izskatās tas autobuss (minibuss), mums nav ne mazākās nojausmas. Nav pat kam pajautāt, pietura klusa un vientuļa. Sagaidām pirmo pasažieri, kurš mums apraksta mikriņu. Nekādu uzrakstu mikriņam nav, var atpazīt pēc tā, ka aplīmēts ar pomeranču ziediem uz sāniem. Ja ir vēlme brauk, ir jāceļ roka un jāstopē. Pēc brīža arī ieraugam līdzīgu busu, stopējam tik nost. Šoferītis drošības pēc pavaicā uz kurieni braucam un apstiprina, buss ir īstais. Biļetes cena 3000 rūpiju par vienu rumpi. Tiekam aizvizināti līdz tāda paša izskata busam. Atkal 3000 un pēc brīža jau esam pie Uluwatu tempļa. Viss ceļš aizņēma aptuveni 2 stundas. Mūsu šoferītis Made Astra par šo braucienu vēlējās 250000 rūpiju. He,hē. :P

Uluwatu tempļu komplekss atrodas uz stāvas klints. 70 metru zemāk var vērot un klausīties Indijas okeāna rūkoņā. Ieejas maksa 20000 rūpiju no cilvēka. Lai apmeklētu šo templi ir nepieciešams ievērot noteiktu dresss codu. Viss nepieciešamais bez maksas tiek piešķirts pirms ieejas. Sievietēm tiek apsieti pagari lakatiņi, lai apslēptu ceļus. Bet večiem ap vidukli apsien lentu. Esam saģērbti un gatavi doties iekšā. Skatam paveras neticami skaists skats. Templītis klints virsotnē un celiņi pa klints malu uz abām pusēm. Teritorija, kura ir jāapstaigā, ir samērā plaša. Grūti aprakstīt šos fantastiskos skatus. Nemaz nemēģināšu. Tas vienkārši ir jāredz. Viennozīmīgi lieku šo apskates objektu topa pirmajā vietā Bali. Pa teritoriju klīst daudz mazo, blēdīgo, bezkaunīgo un zaglīgo radījumu – mērkaķīšu. Visos pieejamos informācijas avotos ceļotāji tiek brīdināti, ka šeit mērkaķi ir sevišķi bezkaunīgi. Iesaka rūpīgi noslēpt brilles, somas, fotokameras un citas lietas. Savādāk mērkaķi nozagšot. Kā tad Tu bildēsi, ja būsi noslēpis fotoaparātu. He,hē.... Tempļa darbinieki staigā apkārt bruņojušies ar kaķenēm un nemitīgi triec prom mērkaķus. Amizanti skati. Mums par laimi neviens agresīvs primāts negadījās. Ir jau pienācis vakars. Cilvēki, izvietojušies gar klints malām, gaida saulrietu. Atskan mūku lūgšanas un bungu sišana. Milzīgā, sarkanā saules ripa lēnām iegrimst okeānā. Izjūtas fantastiski sirreālas, ar dievišķības piesitienu. Pēc saulrieta ir iespējams noskatīties arī slavenās Kecak dejas. Par to gan jāpērk atsevišķa biļete 70000 rūpiju izmērā. Par cik esam atbraukuši ar sabiedrisko transportu uz dejām nepaliekam, jo varam nokavēt pēdējo autobusu. Ceļš atpakaļ uz Kutu aizņem apmēram tās pašas 2 stundas. Šodien tika daudz staigāts un daudz redzēts. Iespaidiem ļoti bagāta diena. Šo iespaidu varā ātri aizmiegam. Rīt izbrauciens dienas garumā ar misteru Made Astra.

Mostamies pēc 7:00. Uzvārām kafiju un esam gatavi doties šodienas tūrē. Made Astra precīzi norunātajā laikā padod savu džipu un varam kustēt. Pirmā pietura ir pavisam tuvu no Kutas. Tiek piedāvāts noskatīties Barong dejas. Tās ir Bali nacionālās dejas, kur tiek sajaukti mīti ar vēsturi vienā realitātē. Vārdu sakot stāsts ir par mīlestību, nodevību, labo, slikto, dzīvi un nāvi. Pasākums dārgs, maksā 100000 rūpiju no cilvēka. Par cik nebija iespējas redzēt Kecak dejas, šo iespēju garām nelaidīsim. Skatītāji savācas pilna zāle. Ir pat savs „simfoniskais” orķestris. Izrāde ilgst 1 stundu. Bija labi, varēja pasmieties un ievērtēt kaut ko jaunu un neredzētu.

Tālākās trīs pieturas bija Bali rokdarbi un amatniecība. Pavisam pabijām trīs darbnīcās. Visās šajās vietās var vērot, kā top tas vai cits darbs. Uzreiz gan jāsaka, ka tās ir tikai demonstrācijas, īstās darbnīcas atrodas pavisam citur. Pēc tam tiekat laipni aicināti telpās uz iepirkšanos. Tas bija tas, uz ko cerēja mūsu šoferītis. Fotografēt atļauts tikai ārpusē. Pirmajā vērojām tradicionālo Bali batikošanu. Nekas sevišķs. Veikalā cenas nu ļoti nedemokrātiskas. Nākamā pietura ir juvelieru darbnīca. Tas jau ir interesantāk. Melnā Princese tiek pie sudraba gredzentiņa. Braucam tālāk līdz gleznotāju darbnīcai. Gleznas skaistas, ir arī pircēji. Bet tie neesam mēs. Nākamā pietura pie kokgriezējiem. Jā, nu te veči strādā. Paskatoties uz darbiem, elpa aizraujas, kā var tik smalki un skaisti izgrebt. No visām darbnīcām visaugstāk vērtēju tieši šo. Gadījās arī amizants notikums. Pie šīs darbnīcas tika pievests arī viens krievu pāris. Vecim tas viss neinteresēja un viņš palika ārpusē, bet sievai acis iegailējās. Kamēr mēs staigājām pa darbnīcu, viņa bija izvēlējusies un nopirkusi sev kārtīga izmēra un svara koka grebumu. Kad nabaga vīrs to ieraudzīja, sākās kārtīga vārdu pārmaiņa. Viņi jau domāja, ka neviens nesaprot, ko viņi runā. Bet vīru es saprotu, kā tas sievišķis iedomājās to milzīgo dēli mājās dabūt. Nu būs tikpat vēl aviokompānijai jāmaksā. :))

Nākamā pietura bija slavenās rīsa terases. Smaragda zaļās rīsu terases atrodas Tegallalang ciematā, upes aizā. Tās noteikti vajag redzēt. Skati iespaidīgi. Skaisti un vareni. Ļoti fotogēniska vieta.

Tālāk ceļš mūs ved uz Kintamani vulkānu, kurš atrodas Batur ezera krastā. Brauciens apmēram 2 stundu garumā. Skaitās vēl joprojām aktīvs, darbojošs vulkāns. Nekādus dūmus vai citas pazīmes, kas par to liecinātu, neredzējām. Pats vulkāns pēdējo reizi izvirda 1999.gadā uz 4 stundām. Lavas pēdas vēl ir palikušas un labi redzamas. Speciāli šeit ir uzbūvēta skatu platforma, no kuras paveras neaprakstāmi skaista panorāma uz kalnu un ezeru. Uz terases kā bonuss tiek piedāvāts zviedru galds un ir iespējams ieturēt pusdienas, vērojot padzisušo vulkānu un ezeru no liela augstuma. Viena cilvēka maksa par pusdienām 100000 + 21% tax & service. Ēdienu izvēle pietiekami liela. Desertā ir arī augļi un kafija. Ēd cik ilgi un cik daudz gribi. Par dzeramo ir atsevišķa maksa. Pie šāda pasakaini skaista skata nolēmām paēst. Tā lēnām ēdot un nekur nesteidzoties pagāja kāda1,5 stunda. Dodamies tālāk. Pa ceļam daudzās vietās tiek tirgoti augļi. Pie vienas tādas „lavačkas”piestājam arī mēs. Gribas nopirkt augļus vakaram. Ņem kādus augļus gribi, cena viena, par 1kg jāmaksā 40000 rūpiju. Dārgi, bet šeit viņi ir izlasīti perfekti gatavi un skaisti. Pirms tu izvēlies kādu no augļiem, pārdevēja to dod nogaršot. Tā testējot jau pilnu vēderu pieliku. Pielasījām 2kg dažādus augļus. Vakarā pie džina lieti noderēja.

Nākamā pietura ir Indonēzijas prezidenta vasaras rezidence. Viņu var vērot tikai no attāluma, iekšā nelaiž. Šeit viesojušies ir ASV, Vācijas un daudzi citu valstu prezidenti. Galvenais apskates objekts šeit ir Tirtha Empul templis. Ieejas biļete no cilvēka 15000 rūpiju. Šis templis tiek uzskatīts par vienu no sešiem svarīgākajiem tempļiem Bali. Šis templis ir vairāk nekā 1000 gadu vecs. Tempļa teritorija iespaidīga. Pagalmā ir liels baseins, kurā peld lielas, treknas karpas. Ja ir vēlme, var viņas pabarot. Tālāk baseins ar strūklakām. Ļoti daudz ticīgo šeit mērcējas un lūdzas, lejot sev uz galvas ūdeni no šīm strūklakām. Pelde šajos svētajos ūdeņos dod mūžīgo jaunību, dziedina un garīgi bagātina. He, hē....Jācer, ka tā arī ir. Jo mēs, paklausot vienam mūkam, arī apslacījāmies ar šo svēto ūdeni. Šī bija labākā vieta no visiem apskates objektiem šodien. Izejot no tempļa ir liels tirdziņš, kur pārdot rokdarbus, maskas, čības, t-kreklus un visādus citādus niekus. Cenas par kārtu zemākas, kā Kutā.

Vēl bija paredzēts apskatīt Elephant cave, bet ir jau vēls un alas ir slēgtas. Pārāk ilgu laiku pavadījām citos apskates objektos. Laiks braukt mājās. Pa ceļam mūsu Made Astra mēģina mūs pierunāt uz nākošām ekskursijām. Tiek piedāvāts nakts safari, izjādes ar ziloņiem un brauciens uz Nusa Dua. Nekā nebija, mēs jau zinām, ka uz Nusa Dua var aizbraukt ar autobusu pa 3500 rūpijām un tas jau ir mūsu rītdienas un parītdienas plānos. Pie viesnīcas tiekam izlaisti ap pulksten 20:00. Šodien (tāpat kā pirmo reizi) tikām vadāti 11 stundas.Piepildīta diena, daudz redzēts un piedzīvots. Pirmais brauciens man gan patika vairāk, bet arī šis noteikti nebija slikts.

Uzēdam ātri vieglas vakariņas un dodamies uz savu istabiņu paniekoties ar džinu un augļiem. Čuči, čuči atnāk ātri.

Šorīt mostamies vēlāk, kā parasti. Nav jau arī kur steigties. Pietiek auļot apkārt, Melnā Princese vēlas beidzot baudīt klasisko pludmales atpūtu. Man arī ir vēlme beidzot kārtīgi izpeldēties jūriņā. Ceram to visu sameklēt Nusa Dua. Ātri padzeram rīta kafiju un uz autobusa pieturu prom. Kur un kā jābrauc mums ir zināms. Šīs pēdējās 2 dienas Bali būs līdzīgas kā divas ūdens lāses.

Nusa Dua burtiskā tulkojumā ir divas salas, reāli tās ir divas pussalas. Šo salas daļu apskalo nevis okeāns, bet jūra. Mazo salu rifi dzēš lielos viļņus un pēc manā rīcībā esošās informācijas, tā ir ideāla vieta klasiskai pludmales atpūtai. Pati Nusa Dua ir tikai tūristiem domāta teritorija. Te ir izvietoti lielākā daļa no Lux klases hoteļiem. Vietējie ir tikai apkalpojošais personāls. Teritorija ir norobežota no pārējās salas, ir stingri apsargātas pāris iebraucamās vietas šajā teritorijā. Apsargi ar suņiem. Iebraucot tiek kontrolēts jebkurš transports, pat sabiedriskais autobuss. Daudz apsargu patrulē pa pludmali. Neomulīgi. Teritorija ļoti sakopta, pludmales pārsvarā privātās. Abas salas ir publiskas, tikai uz viņām praktiski nav pludmaļu, tikai klintis. Publiskās pludmales ir abām salām pa vidu un nedaudz katrai salai gar malu. Katrai no viesnīcām ir sava pludmales daļa ar lažiņām un nojumēm. Pludmales tiek koptas. Tāda pamatīga tūristu rezervācija. Daudz krievu un ķīniešu. Ja Jums patīk dzīvot kā krātiņā, nepatīk tusēt ar vietējiem, nevēlaties uzzināt vietējo paradumus un tradīcijas, tad Jums uz šejieni. Tusēsiet ar krieviem un ķīniešiem un neko neuzzināsiet.

Izkāpjot autobusa galapunktā dodamies tik uz priekšu un ceļš mūs izved tieši pa vidu abām salām. Uz labu laimi griežamies pa kreisi. Vietā, kur beidzas pirmā saliņa, ir vieta publiskai pludmalei. Principā viņa ne ar ko neatšķiras no 10 metrus tālāk esošās privātās pludmales. Nav lažiņu un nojumes. Tās lietas mūs tāpat neinteresē. Toties cilvēku mazāk. Privātā pludmalē ir lažiņa pie lažiņas. Nekādas privātās dzīves. Ūdens mierīgs, var droši brist iekšā un peldēties. Te mēs arī nolēmām apmesties. Elektroniskais termometrs ēnā rāda +43 grādus. (hot) Kad nolikām termometru saulē, nabadziņš prātā sajuka un atslēdzās. He, hē..... Tā mums puse dienas pagāja, sauļojoties un peldoties. Es jau pārsvarā ūdenī dzīvoju. Prom ejot apstaigājām pirmo no saliņām. Tā ir mazākā no saliņām. Uz saliņas ir templītis un ļoti skaisti, klinšaini krasti. Otrā saliņa un pludmales gar viņu tiek atstāta rītdienai. Vakarā paņemam pa aliņam un uz Kutas pludmali, saulrietu vērot. Saulrietu vērot sapulcējies ievērojams skaits vērotāju. Mums pat viesnīcā bija uz tāfeles uzrakstīts, cikos ir saullēkts un saulriets. Fantastiski skaiti skati. Pēc saulrieta vakariņas un pēc šodienas saules un jūras peldēm ir iestājies pamatīgs nogurums.

Nākošā rītā turpinām realizēt savu nosprausto mērķi. Ar autobusu līdz Nusa Dua un tālāk uz pludmalēm. Šoreiz gan izmainījām kārtību. Sākām ar otras salas apskati. Šī ir lielāka sala. Uz salas ir 2 templīši, pie viena ir arī skaista pludmale. Krasta līnija nav tik skaista kā pirmajā saliņā. Toties pludmales tālāk no saliņas ir daudz labākas un skaistākas. Apmetamies pie pirmās privātās pludmales un turpinām vakardienas iesāktās saules un jūras peldes. Tā paiet puse dienas un laiks doties mājup. Ir vēl jāapmeklē lielveikals un jāiepērk suvenīri radiem un draugiem. Suvenīri pārsvarā ir Indonēzijas kafijas veidā. Sev es nopērku 10 paciņas vietējo cigarešu, papildināt savu mājas kolekciju. Vakarā atvadas no okeāna Kutas pludmalē, vērojot saulrietu ar aliņu. Pēdējās vakariņas Bali un uz istabu krāmēt mantiņas. Rīt lidojums uz Kuala Lumpuru.

No rīta laicīgi mostamies, rīta kafija un check out. Netālu no viesnīcas noķeram taksi un dodamies uz lidostu. Taksis maksāja 23000 rūpijas. Lidostā vēl paspējam nopirkt pastkartes un izsūtīt radiem. Sveicieni no Bali! Iečekojamies, samaksājam lidostas nodokli 150000 rūpiju no cilvēka un pēc neilga laika jau sēžam mūsu mīļajā „Air Asia” ļotenē un esam gatavi lidojumam uz Kuala Lumpuru. Paceļoties vēl pamājām atvadu sveicienus šai brīnišķīgajai salai. Iespējams, ka kādreiz mēs vēl šeit atgriezīsimies. Vēlme ir!

Secinājumi: Bija labi. Pilnīgi noteikti ir vērts uz šejieni lidot. Šeit ir ļoti daudz interesantu apskates objektu, koncentrēti samērā nelielā teritorijā. Atbilstoši vēlmēm ir attiecīgas pludmales. Vēlaties dabas stihiju, tā ir Kutas pludmale. Vēlaties klasisko atpūtu, tā ir Nusa Dua. Es runāju tikai par vietām, ko pats esmu redzējis. Ir vēl milzum daudz vietas, ko šajā reizē nepaspējām apmeklēt. Ir salas ziemeļrietumi ar saviem dabas parkiem, ir Lombok sala, ir daudz tempļu un pludmaļu u.t.t.Lai pilnvērtīgi apskatītu interesantās vietas un pludmales ir nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar 8 dienām ir krietni par maz, arī ar 2 nedēļām būs krietni par maz. Optimālais laiks būtu mēnesis (IMHO). Pēdējā dienā tikām pie vietējā telefona operatora SIM kartes (pa velti), bet tā arī nepieslēdzām. Cik tur ir uz balansa nezinu, neesmu pētījis. Ja kādam ir interese par šo SIM karti, varu uzdāvināt.

Kopējie izdevumi uz 2 cilvēkiem, pa 8 dienām, sastādīja 610$ + 50$ vīza + 14Ls viesnīca. Īsti bekpekeriski nesanāca, bet tam ir objektīvi iemesli.

Pa šo linku varat novilkt Bali kartīti ar vietām kuras apskatījām.

Ar zilo krāsu ir mūsu pirmās dienas ceļojums ar Made Astra; Ar sarkanīgo otrās dienas ceļojums ar Made Astra; Ar dzelteno ir mūsu ceļojums ar sabiedrisko transportu.

Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com