Uz jūru. Gar jūru. Pie jūras. Ar velo pretī pavasarim.

  • 4 min lasīšanai
  • 3 foto
Jāraksta kamēr vēl svaigs. Tātad, bija tā: Ziga (maģiskais Zigmārs Kūkēdājs) autobuss iebrauc pusdivos. Tā arī sarunāts, bet es mazliet kavēju. Viņš nemaz nedusmojas, pat nepasaka nevienu rupju vārdu. Valda laba oma, man arī, jo priekšā garš un patīkams ceļš:) Šamais grib ēst, bet es tiko tak piestūmos. Nekas, apmeklējam "Pelmeņus", tiek pasūtināta spēkbarība. Paēst nu tālāk. Piestājam "Top'ā", lai iepirktu desiņas, kādu asāku dzērienu un kādu kārumiņu vakaram pie ugunskura. Pie kases četri gludi skūti slāvu tautības intelektuāļi izrāda manāmu sašutumu par mūsu "lielajām" mugursomām. Laikam neko lielāku par Rimi maisiņu viņi nav redzējuši. Uz manas somas uzšūtā Latvijas karoga ieraudzīšana tiek pavadīta ar skaļām ovācijām, varbūt tā viņiem bij pirmā informācija par valsti, kurā dzīvo.. Nekas, minam tālāk. Piestājam pie manas omes Staldzenē paņemt villenes un tūristu paklājiņu. Villenes atrodu visai ātri, bet paklājiņš nenāk rokā ne lūdzams. Nekas, iztikšu bez. Ir jau pāri trijiem, kad startējam tālāk uz Liepeni. Bet pāris metrus pēc izbraukšanas Zg konstatē, ka viņa Cubai (Velosipēds. Klasi zemāks par manu kapitālo Mongoose, bet visnotaļ minams aparāts) aizmugurē mīkstais. Tai brīdī viņš iemanto vārdu Mr. Mīkstā norāvējs un termins Zigmārs Kūkēdājs zaudē savu spēku. Īsa servisa pauzīte un varam beidzot startēt. Saule mūs smaidot pavada. Pabraucam garām visnotaļ lielajam Bušnieku ezeram, un faktiski viss redzētais tiek pavadīts ar maniem komentāriem-jānozīmējas tak ar stāstiem un informāciju, kā nekā pus bērnība te pavadīta. Pie Liepenes pirmais 'perekurs', smiltīs tiek zīmēta aptuvena apvidus karte, lai Zigim rastos poņa par maršruta izvietojumu. Sitam pa pedāļiem un pēc apm 2km grants esam uz asfalta. Asfalta gluduma un līdzenuma sniegtais smaids drīz vien noplok, jo ceļš ir izteikti taisns un tā teikt-nelīkumains. Pāris līkumiņi, kalniņi..perekurs pie Jaunupes pagrieziena. Zg sūdzas par sāpošu vēderu un apēd jau trešo 'ogli'-mīkstais. Mazliet sabīstos, ka tik viņš vakarā neapēd visu ugunskuru. Nekas-turpinam. Ik pa laikam zvana telefons un traucē pozitīvi mīties. Bet vispār ir kaut kā biki tizli-vai nu soma, vai trenniņu deficīts, vai arī biki mīkstās riepas, bet nav īstais miniens (galā vidējais ātrums izrādīsies tikai 18km/h). Pēc apm 30 km asfaltu nomaina grants. A kāda šķirība? Ik pa laikam perekurs.. Bet mīties izcili pretīgi-uz tiem atlikušajiem ~20 km bij toč tikai kādi 5-6 līkumi. Visai tuvu redzam divus aļņus-smuki būt pie dabas. Jau labu laiku ir apmācies un it kā ir vēss, bet strādājot to nejūt-pietiek ar garroku maiku un vienu džempīti, tikai pūš zem piedurknēm. Toties sāk jau krēslot-pulkstens pāri sešiem. Un tad jau arī sen gaidītais līkums pirms Irbes tilta. Tieši tas, kurā jāgriežas iekšā uz Lielirbi. Pēc atmiņas minu Zigim aptuveno attālumu līdz jūrai-apm. 4km. Beigās tie arī izrādās gandrīz patiesi, tikai tas ceļš.. nu, ne tik ļoti "braucams" kā lielais (bedres), toties ir līkumi un padaudz stirnu, kas braukšanu padara interesantāku. Pabraucam garām dažām tukšām, bet skaistām mājām, kuras, visticamāk, tiek apdzīvotas vasarā/nedēļas nogalē. Vēl daži līkumi un acīm paveras kāpu ainava-Yess, ir gals, ceļā pavadītas gandrīz 3 stundas. Aizstumjamies līdz jūrai un "dodam pieci"-gals (54km no Vpils). Jūra mierīga un "Irbes pakavs"(skaistas upes skaista ieteka jūrā, kur tā apm 500 m tek jūrai paralēli un tikai tad ietek tajā) kā vienmēr izskatās dievīgi! Metas jau krēsla, jāatrod vieta teltij un malkas sagādes jautājums jāatrisina. Tādus sīkumus nokārtojam viens-divi, ar Zigi neesmu jau pirmo reizi pie dabas un tur jau viss atstrādāts, tas patīk. Un īsi pēc tumsas iestāšanās 'lāgers' ir iekārtots-telts uzcelta, ugunskurs sprakšķ un desiņas izpakotas. Tad seko mans pārsteigums Zigim: no mājām paņemts līdz kārtīgs toveris ar ceptiem makaroniem ar malto gaļu, kas vēlāk tiek udžītī uzsidīti, un divi pilzenieki(debišķīga garša!!)! Šams no priekiem gandrīz salto apmeta:) Karoč, kapitāla paika kapitāli skaistā vidē un laikā. Vēlāk tiek iejaukta 'Kompoc' variācija (divlitrīgajā kolas pudelē iemočīts nullzīben Marss (šoreiz Komandors)). Komandieris mums stāsta visādas gudrības un stāstus, kā arī silda, lai naktī būtu siltāk. Kaut gan-nav nemaz tik vēss-guļu zaru kaudzē un ir tik ērti, ka būtu ar mieru tur visu nakti pavadīt:) Man uz pieres trāpa viena ūdens lāse, domāju-komandiera kungs pārņēmis Zigi savā varā un šams sāk spļaudīties. Pēc tam trāpa vēl-nekaunība! Sāku protestēt. Šams neesot spļāvis. Piepildās manas bažas par lietu-lēni, bet noteikti sāk smidzināt. Saķeru 'strjomu', bet lietus ātri pāriet un varam turpināt uzklausīt komandiera kunga dēku stāstus. Beigās jau viņš mums pierunājis pilnas ausis un iestāstijis, ka no lietus, guļot teltī, nav jābaidās. Nu ja jau šams tā saka, ta jau būs taisnība-ejam gulēt čabošā teltī-turpina smidzināt. Zg man iedod savu paklājiņu un pats guļ uz folijas paklāja (gudrinieks paņēmis līdz divus). Pamostos no kaut kādas skaņas-domāju Zg aiz aukstuma klabina zobus un tagad neļauj man gulēt (es savā gullīcijā svīstu)-nē, šams mani modina un saka, ka jāceļas, izrādās-jau rīts esot. Saku, ka labprāt pagulētu vēl. Šams atbild-nē, man auksts, nevaru pagulēt, tev ar jāceļas! A ko ta tu gribēji ar savu Rimi guļammaisu pa Ls5, lai tev naktī tur taškenta iekšā? Ja neņemsi Slovēni blakus, lai pieelpo, ta gulēšana nebūs. Nu viņš Slovu atstāja ārā..dunduks:) Pēdējais laiks normālu inventāru iepirkt! Ok, raušos ārā no telts, skatos-Zgs no aukstuma kokā uzrāpies, skatās, kur siltāks:) toč kūkēdājs. Bet pa nakti tomēr biki smidzinājis-telts slapja. Ejam vērot Irbes pakavu, jūra mūs sagaida ar pamatīgu vēju. Bet pakavs skaists. Atgiežamies lāgerī, brokastis, savācamies un 8:40 startējam. Pa ceļam atkal stirnuzvērs. Dažas bildes uz Irbes tilta, pārģērbt "augšiņu" un var tīt tālāk. Atkal zvana telfons (daudzreiz), grūti būt svarīgam. Perekurs Miķeļbākā, pie augstākās bākas Baltijas valstīs (48m!!), kura jaunās likumdošanas dēļ vairs nav apmeklētājiem pieejama. Braucam tālāk un turam tempu-nav ko kūļāties uz vietas, jātiek ātrāk cauri tam garlaicīgajam grants posmam. Drīz jau arī Lūžņa, slapjš asfalts (pa nakti tiešām lijis) un pagrieziens uz Zvaigznīti-veco armijas mājvietu, bet nu jau spoku pilsētiņu. Ir pabūts, bet skats, kā allaž, baiss. Turpat arī Irbenes radioteleskops RT-32 (8. lielākais pasaulē), Zigim patīk. :) Pēc tam uz veco Irbes koka tiltu, kurš nu jau gandrīz sabrucis. Apēdam pēdējās maizītes un desas knicīti. Turpnājums biki pa granti un jau esam uz Dundagas ceļa. Atpakaļceļā veikts bikiņ līkumiņš-knapi 10km vairāk. Savu klātbūtni sāk parādīt Mr.Besis, bet ceļš vismaz līkumains un mīties daudz patīkamāk. Drīz arī krustojums ar Kolkas ceļu-tur jau katrs līkums zināms un mīšanās ir īsta bauda. Īss ieskats briežu dārza apkaimē un vairs nav arī tālu līdz Ventspilij-esam pabeiguši apli. Atkal spīd saule! Gribas ēst nu atgriežamies vietā, kur sākām-'Pelmeņos'. Tiek piestumts kunģis un izdzerti daudzi kvasi (slāpa). Vēl biki ievizināt pa pilsētu un viss-brauciens noslēdzies, kopējais nobraukums: 120 km. Normāli. Tiko no dušas un pie rokas ir pilzenieks-dzīve turpinās. Jātulko.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais