Tbilisi - Kutaisi - Tskaltubo - Nakhshirghele - Batumi - Kutaisi - Tbilisi

  • 3 min lasīšanai
  • 7 foto
Tai tālajā 2010. gada vasarā, Turcijā - Kirsehir, pateicoties valodu centram "PASSWORD" (NGO PASSWORD), devos jauniešu apmaiņā kopā ar vēl 4 latviešiem, kurā iepazinos ar ļoti jauku gruzīnieti Feričku. Šogad, sarakstoties vienā no sociālajiem tīkliem ar šo pašu gruzīnieti, spontāni tika nolemts doties uz Gruziju. 22.05.2012. vakars - 23.05.2012. Tbilisi- Kutaisi 5 dienas iepriekš nopērkot biļeti, esmu ceļā uz Gruziju. Pie iekāpšanas sektora saprotu, ka darbā esmu aizmirsusi savu telefonu, tātad - visas 3 ceļojuma dienas būs jāiztiek bez tā. Not a big deal, nodomāju Latvijā, taču ielidojot Gruzijā un saprotot, ka pašai būs jāsaprot kā aizdabūt sevi līdz Kutaisi (3,5 h + 20 min apstājoties nekurienes vidū, brauciens no Tbilisi ar marshrutku), sākās panika. Bet tikai neliela panika, jo saprotu, ka manā rokassomiņā ir dators un drīz vien tiek atrasts arī wi fi. beigās laipna gruzīniete iedod piezvanīt no sava telefona, jo šķiet, ka biju apnikusi viņai ar jautājumu kā var nosūtīt bezmaksas sms caur internetu. Galu galā, Ferička tiek pamodināta 2 naktī ar paziņojumu, ka es esmu ieradusies, pretī saņemot atbildi - "Santa, ja tebja shas ubju", jo kā izrādās, man esot vajadzējis ierasties tikai nākamās dienas naktī. :D Nakts vidū, 15 min laikā tiek noorganizēts, ka mani no lidostas savāc Feričkas brālēns ar savu draugu. Tas viss arī piepildās un 4 stundas (līdz pirmajai marshrutkai) mēs vizinamies pa Tbilsi un uzkāpjam kalnā, no kura paveras skats uz viņu lielāko pareizticīgo katedrāli - Samebu.
Ir nedaudz pirms septiņiem rītā, marshrutkas vadītājs ir sasaucis visus passažierus, busiņš ir pilns un varam doties uz Kutaisi. Atceroties nakts braucienu, rīta gaismā pirmais ko ieraugu, Tbilsī centrā - vesels aitu bars stāv un ganās. es šokā! Protams, ka tas viss tiek safotografēts.
Ap vienpadsmitiem ierodos Kutaisi, pa ceļam apbrīnojot govis, kas iet pāri gājēju pārejai ( trešajā dienā jau tas viss nelikās nekas īpašs). Satieku Feričku, ir nereāli laba sajūta, nolieku mantas, pāēdam, papļāpājam un dodamies izbraucienā pa Kutaisī ( benzīns salīdzinājumā ar Latviju ir aptuveni 80 sant. litrā). Satiekam 3 Georgus, kas ir ļoti labi draugi Feričkai un nolemjam doties uz Tskaltubo (vieta,netālu no Kutaisi), pa ceļam iebraucot pie Feričkas vecmāmiņas pēc vīna. Fonā - šie māju vārti ir diezgan izplatīti visā Gruzijā.
Iebraucam Tskaltubo - miests kas miests, bet pēkšņi - liels parks, kurā skan mūzika un ir 5 strūklakas. Tad nu mūzikas pavadībā, saucot tostus, tiek izdzerts viss vīns un tālāk nolemjam doties pie viena no Geo dzimtajām mājām uz Nakhshirgheli. Pie Nakhshirgheli robežas apstājamies. Šis ir ūdenskritums, pie kura viņi diezgan ilgi pavada savu vasaru,lecot, peldoties.
Ir jau vakars, mūs sagaida Geo mamma, vakara gaitā uz galda parādās arī nacionālais dzēriens ča ča, kas nebija dzerta kādu gadu. Pirmā glāze tiek izdzerta ar grūtībām, trešā jau ir ok un tā pamazām pamazām paliek arvien jautrāk un jautrāk. Un tosti, tosti, tosti!!! Pēc tam jau dodamies atpakaļ uz Kutaisi, uz vienīgo klubu PODIUM, kas izrādās slēgts. Atvadamies, lai nakamajā dienā tiktos un ar marshrutku dotos tālāk uz Batumi - pilsētu pie Melnās jūras. 24.05.2012. Kutaisi - Batumi Iekāpjam marshrutkā, šoferis atkal sasauc pilnu busiņu un varam doties 2 stundu braucienā, pa ceļam vērojot skaisto Gruzijas dabu. Esam klāt, ir diezgan silts, dodamies ekskursijā. Dodamies uz skvēru Piazza, kas esot miniatūras versija slavenajam Itālijas Piazzas skvēram. Satiekam Feričkas paziņu, izbijušu modeli un viena no skvēra restorāna direktoriem, kas mūs izvadā pa torņa restorāniem, katru stundu no torņa ar zvanu palīdzību tiek atskaņota gruzijas himna un tās pavadībā atveras torņa durvis un pa tām iznāk trīs statujas ar taurēm rokās, noskanot himnai, tās pazūd un durvis aizveras, skaisti! Runājot par nodarbinātību Gruzijā, tad jāsaka, ka jauniešu vidū ir izplatīts ļoti liels bezdarbs, daļa no gruzīņiem dzīvo Krievijā, tādējādi uzturot savas ģimenes, kas palikušas Gruzijā (līdzīgi kā LV Īrija, Anglija, Norvēģija), jauniešus pārsvarā uztur vecāki, un tas esot normāli, ja 30-40 gados tevi uztur vecāki un tu vēl pie viņiem dzīvo (piem, viens mans paziņa - strādā lidostā, labā darbā, bet 28 gados vēljoprojām dzīvo pie vecākiem, jo tas esot izdevīgāk). Par valodām ir tā, ka jaunieši vai nu zin gruzīņu un krievu valodu vai nu arī tikai gruzīņu. Angļu valodu skolā neesot obligāti apgūt. Ir jau vēla pēcpusdiena, dodamies uz jūru, ir pavēss, peldēt neejam, tikai vērojam skaistos un augstos Melnās jūras viļņus. Pludmale viņiem ir ļoti sakārtota un ļoti skaista.
3 Geo, kamēr mēs ar Feričku staigājām gar jūru, sagādāja mums garšīgos Xachapuri (liela eļļaina pankūka, kas pārdalīta uz pusēm un pa vidu siers).Paēdam un nolemjam izīrēt riteņus (5 riteņus uz 20 min var noīrēt par 10 larām = 5 eur). Braucam un viss ir tik skaisti, ka saprotu - Batumi ir vieta,kur tūrisms plaukst un zeļ un noteikti tā būs vieta, kur atgriezīšos.
25.05.2012. Kutaisi - Tbilisi Ap divpadsmitiem dienā pieceļamies un saprotam,ka pēc trīs stundām jau jādodas atpakaļ uz Tbilsi, lai redzētu arī kaut ko no galvaspilsētas, taču viss ievelkas līdz kādiem pus pieciem un Tbilsi esam tikai vēlu vakarā. Ārā līst lietus, ir nereāli auksts un ar taksi dodamies pie Feričkas draudzenes,kur arī paliekam līdz četriem rītā un tad jau uz lidostu! Iekāpjot lidmašīnā mēģinu aizmigt, bet jūtu, ka kāds mani baksta, izrādās,ka tas ir kāds gruzīns, kas pirmo reizi viesosies Latvijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais