Tbilisi - Kutaisi - Tskaltubo - Nakhshirghele - Batumi - Kutaisi - Tbilisi
Tai tālajā 2010. gada vasarā, Turcijā - Kirsehir, pateicoties valodu centram "PASSWORD" (NGO PASSWORD), devos jauniešu apmaiņā kopā ar vēl 4 latviešiem, kurā iepazinos ar ļoti jauku gruzīnieti Feričku. Šogad, sarakstoties vienā no sociālajiem tīkliem ar šo pašu gruzīnieti, spontāni tika nolemts doties uz Gruziju. 22.05.2012. vakars - 23.05.2012. Tbilisi- Kutaisi 5 dienas iepriekš nopērkot biļeti, esmu ceļā uz Gruziju. Pie iekāpšanas sektora saprotu, ka darbā esmu aizmirsusi savu telefonu, tātad - visas 3 ceļojuma dienas būs jāiztiek bez tā. Not a big deal, nodomāju Latvijā, taču ielidojot Gruzijā un saprotot, ka pašai būs jāsaprot kā aizdabūt sevi līdz Kutaisi (3,5 h + 20 min apstājoties nekurienes vidū, brauciens no Tbilisi ar marshrutku), sākās panika. Bet tikai neliela panika, jo saprotu, ka manā rokassomiņā ir dators un drīz vien tiek atrasts arī wi fi. beigās laipna gruzīniete iedod piezvanīt no sava telefona, jo šķiet, ka biju apnikusi viņai ar jautājumu kā var nosūtīt bezmaksas sms caur internetu. Galu galā, Ferička tiek pamodināta 2 naktī ar paziņojumu, ka es esmu ieradusies, pretī saņemot atbildi - "Santa, ja tebja shas ubju", jo kā izrādās, man esot vajadzējis ierasties tikai nākamās dienas naktī. :D Nakts vidū, 15 min laikā tiek noorganizēts, ka mani no lidostas savāc Feričkas brālēns ar savu draugu. Tas viss arī piepildās un 4 stundas (līdz pirmajai marshrutkai) mēs vizinamies pa Tbilsi un uzkāpjam kalnā, no kura paveras skats uz viņu lielāko pareizticīgo katedrāli - Samebu.





