Ekspedīcija uz Dvietes palieni

25.05.2012
6 min lasīšanai
11 foto

Pirmā diena. Kaut kas skan! Liekas tikko vien devies sapņu pasaulē, kā kāds Tevi rauj atpakaļ. Tas modinātājs. Digitālā laika skala rāda 4:30 no rīta. Laiks mosties. Laukā viss slapjš, naktē bijis pērkona negaiss. Autopilotā dodos virtuves virzienā, lai steigšus pagatavotu kafiju. Šodien dodos uz Dvietes palieni. 5:30 centrā jāsavāc Dāvis. Drīz vien saprotu, ka laikā nepaspēšu – sms glābj situāciju. Par laimi somas sakrāmēju iepriekšējā vakarā. Iedzeru kafiju un ieēdu brokastis, mantas uz mašīnu. Pa ceļam uz Dvieti vēl mamma jāaizved uz Daugavpili. Kāpjam mašīnā iekšā un pēc Dāvja. Ceļš iet ātri, bet lēni. Tuvāk galam vairāk sāk nākt miegs. Tas nozīmē, ka Daugavpilī jāizmanto iespēja piepildīt organismu ar nākamo kafijas devu. Domāts darīts. Dodamies DU Sistemātiskās Bioloģijas institūta virzienā. Satiekam labu laiciņu neredzētus ļaužus. Pagatavojam kafiju un pāris minūtes norit klačas. Pēc RIMI apciemojuma varam doties Bebrenes virzienā, pa ceļam nedaudz pariņķojot pa vietējiem zemes ceļiem, lai aplūkotu Dvietes palieni. Vēl pirms divām nedēļām te viss bijis ūdenī, bet patreiz atlikušas vien dažas ūdens lāmas. Pie vienas no tādām pamanām ziemeļu gulbjus, ķīvītes un divus nedaudz retākus putnus – jūras žagatu un jūras ķīvīti, kura, kā pēcāk noskaidrojām, Dvietes dabas parkā vēl nebija redzēta. Laukā liels karstums. Arī gaisma filmēšanai un fotografēšanai nepiemērota. Nolemjam doties naktsmāju virzienā. Par tām kalpo dabas parka informācijas centrs “Gulbji”. Bāzēsimies te trīs dienas. Šodien jāsaplāno filmēšanas lietas. Piebraucot pie mājas tās stāvlaukums pilns ar mašīnām. Sākumā doma, ka tūristi, bet kā aizdomīgi daudz. Izrādās kāda sanāksme. Sasveicināmies ar mājas pārvaldnieci. Dāvis apjautājas vai apkaimē vēl joprojām sārtais pelikāns satiekams, uz ko saņemam pozitīvu atbildi un ceļa aprakstu, kā līdz šamejam nokļūt. Tad nu izmantojam laiku lietderīgi, un dodamies foto medībās pie pelikāna. Jau pa gabalu Dāvis pamana baltu stāvu kūtsmēslu kalna virsotnē. Skats tīri impresīvs. Piebraucam pie lauku viensētas un lūdzam atļauju pabildēt šo putnu, jo šamejs teju mājas pagalmā. Mums pievienojas kāds kungs, kas laikam šajā viensētā dzīvo. Viņš informē mūs par saviem redzējumiem saistībā ar pelikānu. Uzzinām, ka pelikāns vakarā dodas uz tuvējo zivju dīķi baroties, bet pa dienu slaistās pa kūtsmēslu kaudzi. Pēc vietējā vīra vērojumiem, pelikāns tā izvairās no odiem. Jā, pirmo reizi dzirdēju, ka odus dēvē par mazsalām, tas iespējams vietējais Sēliešu apzīmējums. Pelikāna fotosesija. No visām pusēm un dažādiem attālumiem. Bet neraugoties uz pelikāna mierīgumu, nemaz tik viegli nav šamejo sabildēt, jo auguma proporcijas tādas dīvainas, par knābi vispār nerunājot. Beigās vēl vīrs parāda, kas notiek, kad pelikānam atnes zivi. Nu varam doties atpakaļ uz naktsmājām. Laukā ļoti karsts. Jau nevar sagaidīt to negaisu, lai biš svaigais gaiss parādās. Braucot uz māju, jau pa šauro zemes ceļu, mums pretī brauc citas mašīnas – laikam sanāksme beigusies. Par to prieks, jo varēs mierīgi iekārtoties. Tā arī ir. Noliekam mašīnu stāvlaukumā un sākam nest mantas uz māju. Esmu šeit tikai otro reizi. Pirms gada mūs izmitināja lielā istabā, kur tāds kā muzejs iekārtots, bet šoreiz mums ierāda mazu istabu, kas mājas centrā, tagad te ir gultas, nebūs jāguļ uz zemes, kā iepriekš reiz. Nesot mantas secinām, ka nenormāli daudz odu. Visas odu mātītes uzvilkušās un grib sūkt asinis. Laukā karsts, bet šortos un kreklā gluž nevar vazāties. Jāvelk vien meža drānas mugurā. Nolemjam līdz vakaram uzturēties mājā. Uz vakaru tad dosimies uz putnu vērošanas torni gaidīt negaisu. Nu var nedaudz atvilkt elpu. Tuvojas vakars un tuvojas pērkons. Sākam krāmēt tehniku somās un krāmēt virsū apģērbu, lai odi netiek ar saviem sūcēj/dūrēj snuķiem cauri. Patestēsim GoPro Hero2, doma uztaisīt “Timelapse” kā atnāk negaiss. Kamera dabas skatiem un fotokameras bildēm un piefilmējumiem. Varam doties. Jā, odi laukā vēl trakāki. Uzvelku pat cimdus un galvas segu. Kaujoties ar mātītēm, soļojam torņa virzienā. Pa retam tālumā kāds pērkona dārds. Visapkārt dzied vai bļaustās putni. te ķikuti riesto, te mērkaziņas klaigas, te ķīvīte vai cīrulis iedzied. Pa pļavām vazājas baltie stārķi. Tuvojamies tornim. Odi mums seko. Tehnika uzstādīta. Nu gaidām šovu. Ar binokļiem vērojam apkārtni. Uz viena koka, pie Dvietes upes, sēž baltais un zivju gārnis. No ezera niedrāja skan dobjā lielā dumpja “dziesma”. Bet negaiss kā visu laiku iet secen. Visu laiku kustamies, lai odi neapēd. Jau sāk krēslot. Pērkons tālumā atskan, bet tas viss tālumā. Nolemjam doties atpakaļ uz māju. Domāts darīts. Ir manāms nogurums, es radošās lietas šodien metu pie malas. Dāvis gan vēl cenšas, bet drīz vien uznāk lielā lietusgāze un iedzen arī šamejo mājā. Šodien viss. Uzvārām pelmeņus. Nedaudz pasērfoju tīmeklī un var doties gulēt. Pirms tam gan aizlīmējam ar lielo līmlentu visas šķirbas un izsitam odus, lai mierīgi var gulēt. Modinātājs uz 4:30, ja būs skaidrs laiks, tad dosimies rīta filmēšanā un bildēšanā. Otrā diena. Atkal apjukums. Atkal liekas, ka nesenis tik gulēt ielīdu. Atkal zvana modinātājs. Fiksi uzmetu skatu loga virzienā – apmācies. Var gulēt tālāk. Atkal – 6:00 – apmācies! Ap 9 pieceļos. Laukā spīd saule. Debess zila. Izeju laukā. Pūš brāzmains ziemelis. Odu tik pat kā nav. Tas priecē. Arī karstums mitējies. Dāvis ņem prīmusu un kafijas vārāmo krūzi un dodas laukā gatavot kafiju. Es pēcāk vārīšu dažādu auzu putru. Līdzi vēl paņēmu zemeņu ievārījumu. Pagaidām dzīvojam šiki. Kafija iemalkota, vārās putra. Vārās lēni, jo prīmuss nav diez ko liels. Bet kas lēni nāk, tas labi nāk. Un drīz jau mielojam putru ar. Atbrauc mājas pārvaldniece ar vēl vienu kundzi. Saka, ka grupa drīz būs. Mēs lēnām sakrāmējamies un dodamies torņa virzienā, atkal jau vērojot un klausoties putnus. Tālumā melnie zīriņi un melnais stārķis. Virs ezera jūras ērglis. Dumpis niedrājā. No Dvietes upes tālumā paceļas 8 baltie un 3 zivju gārņi. Tālumā arī savvaļas zirgi kopā ar baltajiem stārķiem ganās. Kādu brīdi te uzturamies, un tad atpakaļ uz māju. Dāvis pa dienu vēlas rakstu darbus veikt. Es tikmēr plānoju iet puķes pafilmēt. Pēc launaga dodamies izlikt slēpņus. Dāvis pie ķikutiem, es nedaudz malā, kur cerība zivju gārņus, stārķus vai kādu bebru safilmēt. Bet vienīgais, kas atkal krīt virsū ir odi. Dāvja slēpnis izlikts, un es dodos uz savu vakara māju. Ķikuti trallina. Pēc pāris stundām man ir tikai stārķi un daudz odu kodumu. Līdz beidzot man nervi vairs netur un es nolemju atkāpties. Lai gan ir jau diezgan vēls un sācis krēslot. Pēc brīža zvana Dāvis, lai dodos līdz viņam – jāmāna ķikuti. Pēcāk apskatu šamejā safilmēto un sabildēto materiālu. Rīt nolemjam abi iet pie ķikutiem. Pa šo laiku ir atbraucis Andris ar Zandu. Andrim ar Dāvi naktē jāskaita griezes. Līdz naktei vēl biš laika, tad nu klačojam. Andris pacienā ar garšīgu torti. Es skaipā sazinos ar Rīgu. Ap 2 naktē šie dodas griezēs. Es vēl kādu brīdi nomodā, vēl domāju, iet gulēt vai saullēktu sagaidīt nemaz neejot gulēt. Beigās gan pēc 2 naktē dodos pie miera. Modinātājs 4:30 no rīta. Trešā diena. Samostos. Šoreiz ne no modinātāja. Putnu cilvēki pārradušies mājās. Laika skala rāda četri no rīta. Jau gaišs laukā. Šamejie gatavojas doties gulēt, kamēr es vēl nedaudz pagulšņājot, gatavojos iet filmēt un bildēt. Pāris min pirms pieciem esmu sakrāmējies un dodos laukā. Bāc, Saule jau mazu gabaliņu no sevis rāda. Vēl pirms div nedēļ tā uzlēca 5:20, bet nu jau pirms pieciem. Steigšus eju uz palienes pusi. Pa kādam ķikutam notrallina. Tās pašas ķīvītes un mērkaziņas. Tālumā zirgi ganās. Es iekārtojos starp cinīšiem. Meklēju labākos skatu punktus. Meklēju labākos rasas pilienus. Rasas pilieni kā mazas pasaulītes. Tās vizuļo un tajās atspīd mūsu pasaulīte, un lecošā saule. Krāsas gan nav tik labas kā es biju gaidījis, un kādas bija pirms gada jūlijā še. Arī miglas nav, bet nekas – daru savu lietu. Pēcāk dodos torņa virzienā. Pa ceļam vēl kāds puķes pafilmēju. Tornī apskatu apkārtni, bet nekas tāds nav. Dodos atpakaļ pie cinīšiem. Kamēr es šos turpinu filmēt te tuvojas savvaļas zirgi. Tie lēnā solīti dodas tikai pašiem sev zināmā virzienā un rīta saules apspīdēti brokasto. Es no cinīšu filmēšanas pārceļos uz zirgu bildēšanu. Tad arī man sagribās ēst un es dodos atpakaļ uz māju. Kā nekā, veselas 3h tā esmu jau nostaigājis. Mājā vēl klusums. Lēnām Dāvis mostas. Otrā istabā arī Andris ar Zandu sāk mosties. Pēc laba laiciņa visi pamodušies un mēs plānojam doties uz Bebreni, uz veikalu. Kamēr taisāmies klāt ir liels buss ar skolniekiem. Ekskursanti. Mēs nu atkāpjamies uz veikalu. Šodien miegaina diena, jo agri uzsākta. Vakarā plānojam pie ķikutiem un man vēl pēcāk jāstūrē uz Rīgu. Es snauduļoju. Ap 16 mostamies un sākam gatavoties ķikutiem. Launags un kafija. Pēdējās lietas slēpnim. Sakrāmējam visas mantas un salādējam mašīnā, lai pēcāk uz reiz var atkāpties. Sakārtojam istabu un nomazgājam traukus. Un nu varam doties pie putniem. Ķikuti visriņķī slēpnim, bet safilmēt galīgi nav viegli. Šie putni augumā nav diez ko ļot lieli un slēpjas zālē. Pēc nedēļas tos tik pat kā vairs nevarēs filmēt, jo zāle būs pārāk gara. Ko sanāk iefilmēt un iebildēt, bet nākotnei, ir pēc kā tiekties. Prakse bez kļūdām neveidojas. Bet nav jau arī tā, ka bez rezultāta. Ap 22 atkāpjamies un nu pagarais ceļš atpakaļ uz Rīgu

Ekspedīcija uz Dvietes palieni

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem