es atvainojos par gramatiku, bet man nav velesanas neko labot :D

Linda Muižniece 24.05.2012 4 min lasīšanai

Viborg (DK)- Hull (UK)

Viss iesākās jau vakar ap kādiem plkst. 15tiem, kad es pametu savas šī brīža mājas Viborgā un devos ceļā.... Vispirms, gan tikai līdz Bjeringbro, kas ir pāris pieturu attālumā, tur pavadīju jauku vakaru ar Evu. Mēs nolēmām ap kādiem 12, ka jāiet gulēt, jo man jau 5os bija jāceļas.... Patiesībā biju diez gan satraukusies par šīs dienas garo braucienu, ka iemigu ap pusē dieviem, un ik pēc 10- 15 min. Pamodos, lai pārliecinātos, ka neesmu aizgulējusies- atceros, ka redzēju 1.23; 2.32; un no trijiem, tur jau pat vairs nav vērts rakstīt, jo tiešām ik pēc pāris minūtēm skatījos pulkstenī, kad tas rādīja 20 pāri četriem es nolēmu, ka jāmet tā „gulēšana” pie malas. :D

Tad ap plkst. 5.45 es pametu Evas mājīgos apartamentus un devos meklēt staciju, kas, saprotams, tik agrā rīta stundā likās aizdomīgi tukša, lai gan tā jau Dānija, tur vienmēr tukšs :D Iekāpu pareizajā vilcienā fuu, viss likās labi J tad es nonācu Arhusa unaizgāju meklēt autobusu autoostā, bet izrādās, ka man vajadzīgais autobuss atiet no dzelzceļa stacijas, tpc vienu sanāca nokavēt, tur nepieņēma manu karti, bet nekas, patiesībā jau nākamais tieši arī bija paredzēts uz manu reisu J vnk sanāca stundu 7 no rīta sēdēt tukša pilsētā.

Tā nu beidzot es biju nonākusi Arhusas lidostā, atradusi savu Geitu un laimīga gaidīju lidmašīnu, kas nedaudz kavējās, bet tik tālu viss bija labi J

Tālāk bija tiešām skaists saulains lidojums, ar maziem baltiem gubu mākonīšiem, bet kad es biju nonākusi Anglijā mani sāka pārņemt panika.

Pirmkārt, mans telefons izlādējās, tas noteikti nebija tāpēc, ka visu laiku klausījos mūziku :Dotrkārt, es zināju tikai aptuvenu autobusu ar ko man kaut kur jābrauc, jo tur bija kādas 30 izvēles iespējas un man nebija ne mazākās nojausmas kur man ir jānonāk :D es iekāpu autobusāA9 un centos sazvanīt ar sava telefona pēdējiem spēkiem puisi, kurš bija solījies man palīdzēt Londonā... neizdevās laikā.... tikai kad biju pabraukusi garām konkrētajai pieturai, Mans Zaķīts man pateica, ka man tur bija jākāpj ārā. Nu neko, domāju nekas, gan jau atradīšu kādu ceļu līdz Londonas Kings cross stacijai, no kuras man bija biļete uz Hull. Es gāju pa ielu un ieraudzīju Metro staciju, es zināju, ka man ir jāizmanto metro, tāpēc devos laimīga iekšā. Protams, manu „lielisko” bankas karti atkal neņēma pretim, bet beigās pēc kādām 30 min. Es biju tikusi pie biļetes. Tagad es noeju metro- svešā pilsētā sveša metro- ko darīt? Jākāpj iekšā pirmajā, kam durvis vaļā, gan jau sapratīšu vai brauc pareizajā virzienā.Sapratu, ka braucu uz otru pusi, bet laiks man bija daudz un tas bija pēc manām domām riņķveida metro, kas kādā brīdī nonāks manā stacijā, tā gluži nebija, bet nu viss beidzās labi , kad vienam metro pienāca galapunkts es iekāpu citā, kuram durvis bija vaļā. Un tas tiešām pabeidza manis izplānoto riņķa metro ceļu.Tikai lieta tāda, ka es sākumā atrados 4 staciju attālumā, bet aizbraucu uz otru pusi un sanāca nobraukt tieši 24 stacijas :D

Es beidzot, laimīga nonākusi stacijā, kurā man no biļešu automāta jāizņem rezervētā biļete, protams, ka man nav ne mazākās nojausmas kā to izdarīt, īpaši, ka mēģināju to darīt nepareizajā aparātā. Tā nu es atkal gāju pie cilvēkiem un teicu- Can you help me, i got lost, kādas 10 reizes šodien izmantoju :D izrādījās es vēl nebiju pareizajā stacijā, bet tas nebija tālu..

viss labi, esmu tiešām īstajā stacijā atrodu īstos aparātus, bet man prasa ievietos karti ar ko maksāts par biļetēm, man jau vnk asaras acīs, jo tā bija Mārtiņa mammas karte, tas nozīmē, ka vnk lieki iztērēta nauda un jāpērk biļetes vēlreiz un uz pusi dārgāk. Bet nē, tā es nedarīju. Es vnk pamēģināju ielikt savu karti un uzspiest kodu, kas bija atsūtīts biļešu rezervēšanā, ko, protams, es biju saglabājusi telefonā, kurš bija pilnībā izlādējies, tāpēc spiedu kkādus burtus pēc redzes atmiņas. Es pati nesapratu kā, bet man izdevās dabūt tās biļetes ārā. Ar nepareizu karti un aptuvenu kodu :D

Man bija biļetes un bija stunda laiks es, beidzot, kaut ko nedaudz apēdu- kkādu ne īpaši garšīgu wrapu un tad ieraudzīju ,ka pāri ielai ir Mc Donalds, bet nu nekas, vsm Mc flurry nopirku, lai sevi iepriecinātu :D

Tagad es sēžu stacijā uz zemes un uzmanīgi kādu pusstundu vēroju ekrānu uz kura rādās platformas, redzu savu reisu, bet viņam nerādās platformas nr. Palikušas kādas 10 minūtes, es domāju, ka vrb atkal kko nesaprotu, gāju pajautāt informācijā, viņi saka, nekas, nekas gaidi. Pēkšņi pie mana reisa ar LIELIEM burtiem parādās uzraksts CANCELLED. Tajā brīdī es gandrīz nomiru.... tgd eju ar savām biļetēm pie cilvēkiem, kas tādas pārdot un prasu ko man darīt, viņš man jaukā angļu mierā prasa- WHY DID YOU MISS IT? Man sirds gandrīz pa muti izleca, bet nē beigās izrādījās, ka viņš nezināja, ka vilciens atcelts. Man iedeva citu biļeti ar pārsēšanos.

Es Londonas stacijā visu laiku sekoju kādiem cilvēkiem, kas, manuprāt, ar brauc uz Hull, es nepajautāju, es tikai domāju. Beigās skriešus nonācu vilcienā, jo, protams, biju sekojusi nepareiziem cilvēkiem. Nu labi, esmu vilcienā un manī ir vairāk vai mazāk miers... pēc 30 minūtēm vilciens apstājas un saka, ka viņiem ir pārtrūkuši sakaritāpēc mums jāgaida, kad sakari atjaunosies, kas var aizņemt no 10- 50 minūtēm. Tā beigās mēs braucām pa mazam gabaliņam uz priekšu un ik pēc brīža stāvējām kādas 20 minūtes, jo nebija sakari. Tātad es skatos datorā pulkstenī, jo kā zināms mans telefons bija izlādējies un lai redzētu laiku es slēdzu iekšā datoru. Rācijās saka, ka līdz stacijai, kurā man jāpārsēžas citā vilcienā vēl jābrauc 25 minūtes, bet pulkstenis rāda, ka man pēc 3 minūtēm atiet nākamais vilciens. Atkal stress. Nonācām beidzot pārsēšanās stacijā. Es nezinu kur man iet, ko darīt. Ieraugu cilvēkus, kuriem sekoju pirms tam un atkal eju līdz, šoreiz tās sievietes izrādījās, ka gāja uz izeju. Man tas neder. Un jau atkal eju pie cilvēkiem un saku- help me i got lost :DTas vīrietis- vilcienu pārraugs (tieši tā noteikti viņus sauc :D )saka man, neuztraucies stāvi te pēc 2 vilcieniem uz šī perona pienāks tavējais, es tev pateikšu, kurā jākāpj iekšā.Protams, beigās izrādījās, ka viņš pienāca uz cita perona un man vēl pēdējā brīdī bija jāskrien cauri pazemes tuneļiem un jāmeklē perons 3b, kas, protams, nav norādīts kā visi normāli peroni.

Un tad kad es beidzot biju vilcienā, kas tiešām brauc uz Hull, es patiesībā neticēju, ka mani piedzīvojumi būs beigušies, tāpēc pārtraucu rakstīt šo blogu, lai neaizbrauktu garām pieturai :D Nu tā tas viss beidzās, drīzāk sākās- tā nu es biju plānojusi ierasties Hull 18.15, bet ierados ap deviņiem :D kā jau saka- labāk vēlāk nekā nekad :D

Tagad gan viss labi man ir mans puisis, mana mīlestība, dzimšanas dienas kūka gultā kā brokastis, marinēti šampinjoni... esmu laimīga J