My sweet Erfurt!

  • 3 min lasīšanai
  • 15 foto
Kavējoties atmiņās par labi pavadīto vasaru, gribējās padalīties iespaidos par kādu jauku Vācijas pilsētu – Erfurti. Tas gluži nebūs ceļojuma apraksts, jo šajā pilsētā nodzīvoju 4 mēnešus, studējot Erfurtes Universitātē vasaras semestri. Pirms uzzināju par šo universitāti, nemaz nezināju par šādu pilsētu. Bet, dzīvojot tur, pārliecinājos, ka tā ir viena no skaistākajām Vācijas pilsētām. Mazliet par pašu pilsētu. Erfurte ir Tīringenas (Thüringen) apgabala galvaspilsēta un Vācijas “zaļā sirds”. Tā atrodas vai pašā Vācijas vidū (diezgan izdevīgi, lai apceļotu arī pārējo Vāciju un blakus valstis). Nosaukumu Erfurte – Torņu un smaiļu pilsēta tā ieguvusi pateicoties pilsētas 36 draudzes baznīcām un kapelām, kā arī tās 15 klosteriem un citām garīgajām celtnēm. Skatoties no kāda augstāka pilsētas punkta, paveras burvīgs skats uz visu pilsētu un tad arī visas šīs smailes un baznīcu torņus var redzēt, var mēģināt skaitīt, bet to ir tik daudz, ka skaits drīz vien sajūk... Varu arī ieteikt dažas vietas, kas noteikti jāredz šai pilsētā – Mariendom un Severikirche – Vācijas gotikas arhitektūras celtnes, lieliski dominē pilsētas ainavā. Katedrāles iekšienē ir smalki izstrādāta gotikas stila kancele ar 13 krāsainiem vitrāžas logiem, kas ir gandrīz 13metrus augsti un tiek uzskatīti par vienu no lieliskākajiem vitrāžas darbiem, Domplatz – Doma laukums – apkārt daudz vēsturisku ēku, viens no lielākajiem Doma laukumiem Vācijā, Krämerbrücke – iela kā tilts, zem kura plūst maza upīte, šis izliektais akmens tilts ir būvēts 1325.gadā pāri Geras upei, tas ir vienīgais tilts uz ziemeļiem no Alpiem, kas viscaur būvēts ar mājām, kas vēl joprojām ir apdzīvotas. Viduslaikos tur bija pa baznīcai abos tilta galos, viena no tām Ägidienkirche tur atrodas vēl joprojām, Michaelisstrasse – Erfurtes hronika akmenī, tā dēvēta dēļ daudzo vēsturisko māju, Augustinerkloster – datēta ar 14.gadsimtu, Mārtiņš Luters šeit dzīvoja no 1505. līdz 1511. Kopā ar klostera kompleksu šeit vēl ir bibliotēka ar retām grāmatām un liecībām par Lutera dzīvi, Zitadelle Petersberg - 1695. gada 1. jūnijā tika ielikts pirmais akmens vienā no vēl saglabājušajiem nocietinājumiem Vācijā, kas vēsta par dzīvi 17.gadsimtā, Rathaus – neogotikas pilsētas domes ēkā , iekšā gar trepēm un svētku zālē ir ļoti daudz sienas zīmējumu, kas liecina par leģendām un ainām par Lutera dzīvi, kā arī par Tīringenas un Erfurtes vēsturi, Fischmarkt - atrodas krustpunktā, kur "via regia" (the Royal Road) satikās ar Ziemeļu-Dienvidu Tirdzniecības ceļu, blakus pilsētas domei ir vēl daudz skaistu renesanses laika ēkas, statuja Roland, Anger – agrākais tirgus placis, tagad iepirkšanās bulvāris, pievilcīga pilsētas daļa, kur satiekas visi pilsētas tramvaji, Museum Neue Mühle – Erfurtes ūdensdzirnavas vēl joprojām darbojas, atrodas Geras upes krastā netālu no pilsētas domes ēkas, bez dzirnavām tur ir arī izstādes telpas, kas parāda dažādas vēsturiskas ierīces un mašīnas, Kā ir vēl arī daudz citu skaistu vietu, ko vērts redzēt, jauki ir karstā vasaras dienā pastaigāt pa pilsētu vai vienkārši pasēdēt kādā no daudzajiem bāriņiem Geras upes krastā uz terasēm, no kurās paveras jauks skats uz pretējā krastā esošajām mājām... Tagad mazliet par to, kā man tur gāja… Par Universitāti. Viss universitātes komplekss – pati skola, bibliotēka, kopmītnes un citas ēkas – ir visas kopā, tiek saukts par Campus. Karstās un saulainās dienās aina ir kā amerikāņu filmās, studenti staigā šurpu turpu, daži sēž uz soliņiem, liela daļa zālīte uz sedziņām vai tāpat zaļajā zālītē, neviens nekur nesteidzas, runājas, spēlē bumbu vai turppat top arī kāds mājas darbs vai referāts. Šad tad tiek uzslietas lielākas teltis, kur skan mūzika un lielais pikniks var sākties, ir bijušas pat grupas, kas uzstājas, atmosfēra draudzīga un visi, dzerot aliņu, runā par dzīvi un vienkārši bauda to. Par mācībām. Pats galvenais, ka par ārvalstu studentiem rūpējas, ir cilvēki, kas ir atbildīgi par tevi un neskaidrību gadījumā pie viņiem var droši vērsties, bet organizācija bija tik laba, ka nekādu neskaidrību pat neradās:) un pasniedzēji arī ir ļoti atsaucīgi:) Par dzīvošanu. Dzīvošana universitātes kopmtnēs nesagāda nekādas grūtības, pat tad, ja jādzīvo vienā istabiņā ar amerikānieti, kas dodas pie miera jau diezgan agri, bet ar laiku jau iemācās, kā klusāk pārnākt mājās un ielīst savā gultiņā. Hmmm, tā kā šī ir ceļojuma sadaļa, laikam vairāk jau par pilsētu nekā par to, ko tur piedzīvoju... ok... Kāpēc doties uz Erfurti? Manuprāt, varbūt tāpēc, ka tā ir nepelnīti aizmirsta vai tā kā mazliet atstumta uz pārējo Vācijas pilsētu fona, visi zinām tādas pilsētas kā Berlīne, Hamburga, Drēzdene, Frankfurte, Ķelne, Minhene utt. Bet arī Erfurte lai gan ne tik liela, bet ir ļoti skaista un ar senu vēsturi. Un tur ir, ko redzēt. Protams, īpaši jauki tur ir vasarā, kad kādā nedēļas nogalē ir kādi svētki, un tādu tur ir ļoti bieži – īpaši der izcelt pilsētas svētkus, kad dažādi pasākumi tur ir visu cauru dienu, kā arī dažādos pilsētas laukumos ir koncerti – var dzirdēt tādus slavenus Vācijas izpildītājus kā, piemēram, No Angels, Lafee u.c. cilvēki sabrauc no visās Vācijas malām... patīkami ir ielu muzikanti vēlajos un siltajos vakaros, kā arī kāds salsas vakars brīvā dabā, nobaudīt saldējumu kafejnīcā, kur tas ir tik liels, ka jāsauc palīgā vēl kāds, muzeju nakts, pludmales volejbola sacensības uz Doma laukumā uzbērtām smiltīm, kad sacenšas Vācijas labākie spēlētāji, gadatirgi, kā arī sestdienas vai piektdienas vakaros sēdēt Pētersbergas citadeles pakalnā, no kuras pavera skaists skats uz naksnīgo pilsētu, viennozīmīgi tai piemīt īpaša aura.... un tā vēl varētu ilgi turpināt.... Varbūt rakstiņš sanāca tāds mazliet subjektīvs, bet šo pilsētu paspēju stipri iemīlēt un nevaru sagaidīt, kad atkal stāvēšu Doma laukumā un varēšu skatīties uz vareno Domu, kas, pirmoreiz to ieraugot, lika elpai mazliet aizsisties... vai sēdēt Pētersbergas citadelē un noraudzīties uz apgaismoto pilsētu....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais