Barselona. piezīmes uz dažādu papīrīšu malām

  • 3 min lasīšanai
Par numerāciju spāņi ir dīvaini numerācijas jautājumos. a) Ja mums bankomātā cipari sākas ar 1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 # 0 x tad viņiem sākas ar 9: 7 8 9 4 5 6 1 2 3 # 0 x Un tā IR problēma cilvēkam, kas savus pinkodus atceras nevis pēc cipariem, bet pēc taustiņu spiešanas kombinācijas. b) kultūras iestādēs vietu numerācija nav tā kā mums 1,2,3......16 eja 17,18,19........... vai 2. vieta pa labi un 2. vieta pa kreisi. Spānijā tas notiek tā: pa kreisi ir nepāra cipari, pa labi – pāra. Un tad sanāk, ka 6. un 8. vieta ir blakus, bet tikai iebraucēji skatās lielām acēm un klusi kunkst, ka „mēs gribējām blakus vietas” Par kultūrprogrammu Sagrada familia... ...ir fantastiska. Ir vērts nostāvēt rindā lai ar liftiņu uzbrauktu augšā (2 eiro + ieeja pasākumā 8 eiro), jo 1) skats ir tā vērts, tas dod iespēju tos torņu galus (zemenes, apelsīni utt.) apskatīt tuvplānā 2) laiks, kas tiek pavadīts rindā var tikt izmantots lietderīgi, izpētot sagrada interjeru. Svarīgi: lifti ir abu fasāžu torņos. Rindas ievērojami neatšķiras, bet nu var izvēlēties skatu. Noteikti lejā jākāpj kājām, jo tā skatīšanās ziņā ir labākā daļa no pasākuma, lai gan bailīgajiem/slinkajiem ir iespēja lejā novizināties ar liftu. La pederera (viena no Gaudi mājām)... ... arī ir ļoti, ļoti laba. Nebīstaties rindu un 8 eiriku ieejas naudas. Tie ir labāk iztērētie astoņi eirīši ceļojumā. Izbaudiet: pagalmu (uzmanība mājas krāsojumam), publikai pieejamo dzīvokli ar autentiskām tā laika mēbelēm. Dzīvokļa plānojums ir šīzīgs un ja ko tādu piedāvātu mūsu attīstītāji, viņus nosmietu no zemes virsas . Saldajā ēdienā – jumts. Tas ir bez komentāriem, labs. Uzmanību: lietainā laikā uz jumta nelaiž, plānojiet pēc apstākļiem. Eixample Rajons, kas idejiski ir kā Rīgas centrs ārpus Vecrīgas. Interesants plānojums, mājām krustojumos stūri ir it kā nogriezti, radot plašuma sajūtu, bet pamatīgi kaitinot, kad piekusušas kājas (jo gājēju pāreja sanāk reāli metrus 15 sānos no krustojuma) vai kad vajag saprast, uz kura krustojuma tu esi (jo ielas norādes ir turpat, kur gājēju pāreja). Apskatīties „disharmonijas kvartālu”, kur ir viena no gaidi mājām – casa battlo (? slinkums meklēt ceļvedi), bet vispār ļoti interesantas mājas un arhitektūra. Kataloņu mūzikas pils Arī interesanta. Ekskursija 8 eiriki, biļetes jāpērk kasē, labāk laicīgi, a to sanāks kā mums, ka biļetītes bija jāpērk uz rītdienu, jo šodien visas izpirktas (īpaši nedēļas nogalēs). Sliktā ziņa ir tāda, ka pie kolonnām, kuru fotogrāfijas ir visās malās, drošības apsvērumu dēļ nelaiž. Uz tām var paglūnēt caur vitrāžainu lodziņu... Arī fotogrāfet neļauj... vispār... Park Guell Noteikti apmeklēt. Braukt uz metrostaciju Villarossa (tipa togo, ar v burtu sākas, slinkums meklēt ceļvedi...) tad sekot norādēm un pa brīnišķīgu eskalatoru ielas vidū uzbraukt augšā. Sākumā nav nekā no ceļvedī pieteiktā, bet ir lieliski pilsētas skati. Klīstot pa parka ieliņām aizklīdīsiet arī līdz mozaikainajai vardei un kolonnu laukumam un terasei. Lieliskas ejas laukuma malā, kur var pavērot „gaudi kolonnas” attīstību. Uzmanību – papētiet kolonnu ārējās puses, daļa no tām ieskatoties, ir kā skulptūras. Par laikapstākļiem Manuprāt, novembris ir ideāls Spānijai. Iebraucot mums vietējie atvainojās, ka „laiks tāds draņķīgs, pēdējās dienās auksts”, par ko mēs smējāmies kā kutinātas, jo bija no +16 līdz +21. Naktī lija, bet dienā saulīte pa zemes virsu staigāja. Vērā jāņem tas, ka spāņi kā geišas, vasaru skaita no datuma, nevis temperatūras... un tagad viņiem ir „ziema”, kas nozīmē, ka nestrādā lielākā daļa strūklaku un daudz kur tiek veikti remontdarbi. Par kultūršoku Satiksme... .. vismaz Barselonas centrā, ir gājējam draudzīga. Gājēju luksoforus spāņi nelieto laikam principa pēc, bet tajā pašā laikā autobraucēji ir ārkārtīgi laipni. Reaģējot uz mūsu, Rīgas gājēju pārejās rūdīto uzvedību (vispirms piesardzīgi paskaties starp uz pārejām novietotajām mašīnām, tad, kad redzi, ka autovadītājs piebremzē, sper vienu soli uz pārejas, iepauzē, tad nesekojot uzgāzēšanai no autovadītāja, saglabājot acu kontaktu ātri, ātri šķērso ielu) spāņu autovadītāji māj ar rokām, tipa „ej, ej, turisto, mums te nav nacionālā sacīkstes, kurš nobrauks vairāk tūristu” Siesta Tiek „svinēta” neatkarīgi no laika apstākļiem. Ap 13tiem, 14tiem lielākā daļa veikaliņu, krodziņu ir ciet un tādi paliek līdz 16tiem, 17tiem. Par to darba laiks ir ilgāks – 21iem, 22iem. Par iepirkšanos Suvenīru bodēs ir jākaulējas. Neļaujiet sevi aplaupīt manīgiem tumšiem puisīšiem suvenīru bodītēs uz galvenās ielas. Cenas apģērbam lētākas nekā LV, pārtika – dārgāka. Par transportu Metro ir vienkāršs kā pati pasaule, vienīgi mainot līnijas reizēm jānostaigā krietns gabaliņš. Biļetes jāpērk automātā. Uzmanību: katrā metro stacijā atverīte, kurā apdrukāšanai jābāž biļetīte, lai atvērtos vārtiņi, ir savā ieejas pusē. Šitais jāčeko, a to sanāks kā mums – papīrīti apdrukā, bet vārtiņi neveras. Tūrists čortojas, līdz pamana, ka blakusesošie vārtiņi izmisīgi rāda zaļu bultiņu... Jāatceras pirms ieiešanas pa vārtiņiem paņemt apdrukāto papīrīti. Par lidošanu Lidojām ar ryanair. Nav ne vainas (man liekas, ka lidenes viņiem labākas nekā airBalticam), vienīgi sanāk nakts stanstedā, kas ņemot vērā viņu SUPER neērtos krēslus ir mokoši. Toties var turpceļā vai atceļā apskatīties Gironu/Žironu (2.10 eiro biļetīte, autobuss reizi stundā no lidostas), no Žironas uz Barselonu arī ir apmēram reizi stundā transports (10.50 eiro). Ryanair šatls uz barselonu vienā virznienā 12 eiro, turp-atpakaļ pērkot 21 eiro (atpakaļbraucienam jānotiek laikam 30 dienu laikā) Par Žironu ... apskatīties katedrāli, vecpilsētu, daudzos tiltus. Par naktsdzīvi Nekā nezinu... nu pareizāk sakot, nezinu par tusēšanu klubos... Man atsita vēlmi pēc tam, kad satikām citas latvietes, kuras tur bija ceturto dienu un varēja pastāstīt visu par klubiem, bet kad uzzināja, ka esam bijušas Sagrada familia, pajautāja: „Kas TAS ir?” Par ēšanu Gardīgi. Banāli, bet paelja Barselonā IR jāēd. Es kā jūras velšu mīļotāja, sajūsmā tirinājos un vienīgi kauns no vietējiem mani atturēja no spiedzieniem, krišanas gar zemi un kāju tirināšanas sajūsmā. Vīns jāņem „mājas” (katrai iestādei tāds ir savs) un jāņem pudelē. Pudele maksā apmēram tikpat cik trīs glāzes. (paldies citiem ceļotājiem par ieteikumu)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais