Lihtenšteina/Austrija robeža
|
Pēteris Pastars
|
Riktīgi forši ir, kad nedēļas vidū ir 2 brīvdienas, man patīk.
Vakar bija brīvdiena, tādā dienā, kad ir saulains, nav pārāk karsti un vispār ir fantastiski laika apstākļi tak nesēdēsi mājās. Tā nu jau liekas, ka kādas 2 nedēļas plānotā lieta var piepildīties. Un tas plānotais bija kāpiens kalnos starp Lihtenšteinas un Austrijas robežu (robeža iet tieši pa kalnu "kupriem" ;) Viena lieliksa lieta, kas jāpiemin pašā sākumā ir tā, ka trešdien bij zemi mākoņi un diezgan pavēsi, kas nolaida sniega robežu kalnos diezgan zemu, tāpēc kalnos pat varēja izbaudīt svaigu sniegu.. ne gluži pūderi, bet tāpat svaigu.
Nejaušības pēc atradās man pat kompānija - kāds cits praktikans, bet tikai no Īrijas. Aizbraucām līdz Hilti pieturai Lihtenšteinā nedaudz atpakal pagājām un aidā kalnos. Viss sākās 9.10 no rīta, zinu, ka nav pārāk agri, bet ja esi ar kādu, tad ir jārēķinās arī ar cita vēlmēm, bet tāpan nebij sliktākais laiks. Kāpiena sākumpozīcija 448 m v.j.l.
Plānā bija šāds maršruts - Planken (786), Gafadura (1407), Drei Schrvestern (2052) un beigās Ruergat(2123). Mežos parasti ir 2 iespējamās takas vienam un tam pašam maršrutam - vieglākā un "shortcut", kas visu laiku ir kāpiens augšā tikpat kā pa taisno (pa vieglāko iespējams pat viegli pārvietoties ar velo). protams, ka mēs visur kur var izmantojām īsākos ceļus, jo tā jau interesantāk.
Pirmais snigs, ko pamanījām parādījās pie 910 mv.j.l un turpinājās līdz pašai augšai. Man patīk, ka te ir daud pastaigu ceļu ar norādēm. vienīgā vlieta, ka tas ir paredzēts vasaras apstākļiem nevis sniegotam laikam. Tomēr patīkami redzēt sniegu vasarā. Jāpiebilst, ka viss bija tikpat kā bez mākoņiem, un vinīgi virsotnes bija mākoņos tītas vistiešākajā nozīmē.
Pirmā jautrā lieta, kas man patikās bija šortkata saīsināšana, respektīvi rāpšanās auršā pa sniega (2 kārtas augšā mūksts apakšā ciets) nogāzi slīpumā no ~42 līdz~55 grādiem. Mans kompanjons izrādījās, ka baidās no augstuma un nekad nekam tādam nepiekristu, bet man sanāca pierunāt, lai gan pa vidu viņš jau bija gatavs tiešām doties atpakaļ un meklēt kādu citu ceļu. Cilvēks tiešām bija nobijies ne pa jokam. Liekas, ka veltīju kādu pusstundu viņu pierunājot, kas nenācās viegli. Jā tas bija diezgan riskanti, bet es visu kontrolēju.
Ir lieliska sajūta uzkāpjot augšā...Lai gan viss bija mākoņos, bet ik pa laikam varēja redzēt cauri, un teikšu ka tas bij vērts 3.5 st kāpiena. Es ne sekundi nenožēloju. Likās, ka tas ir galamērķis, jo viss bija miglā un karte īsti nelīdzēja. Blakus redzēju nedaudz augstāku virsotni, ko gandrīz paņēmu, trūka vien 1 metra, bet tas tā. Tālāk nācās iet pa klinšu malu, kas šoreiz tiešām nebija droši, bet tāpat viss tika kontrolēts. Nedroši, jo bija sniega noslīdījumi tur ar cietu sniegu apakšā un mīkstu augšā, bet tikām cauri. Tālāk jau bija vienīgi skarbskalnu ceļš ar dažādas drošības pakāpes takas posmie, bet tomēr pēc tam, kad mākoņi izzuda tikai uzietas Drei Schrvestern (2052), un man tomēr izdevās atkal pierunāt kompanjonu turpināt ceļu, bet pie Garselikopf (2105) gan pabeidzām ceļu un negājām un Kuergat (2123), bet 18 metri jau neko īpaši nemaina. Teikšu tā, ka bija jautri visu ceļu, es tikai skarbi jokoju un ierēcu par visu ko vien var, bet tas liekas, ka turēja Paulu pie dzīves.
Esat kādus 200 metrus kolnos līdējuši lejā vnk uz dibena, es esmu gan! Ceļš atpakaļ ar bija jauks, tikai diezgan ilgs, arī ar dažādas drošības pakāpes kalnu takām, kas, protams, paredzētas vasarai... Btw, dienas vidū (15.10) kalnos uzgājām pie vienas mājas (~1700) termometru, kas rādīja +13 grādus...
Visā ceļā tika satikti arī dažādi dzīvnieki - peles, vāveres, bet labākai ko sastapām bija 3 man nepazīstami dzīvnieki, tā kā forši, man patikās,
Pie beigām jāsaka, ka kopumā ceļā pavadītad 9.5 h, saslapinātas pa nopietno kājas, sataisītas daudzas bildes, izbaudīts lielisks laika un arī tika apsvislināta seja (jo kas gan domā par sejas aizsardzību, ja pārējais ķermenis ir segts) Tā kā izskatos pēc bietes ar gaišu pieri un acīm - no saulenēm.
Fantastiski pavadīta brīvdiena!
