For better, for worse
|
Ilze Baiža
|
Kravājot somas, manī nevaldīja ne neziņas un cerību sajūta, kāda nereti pārņem dodoties uz Lielbritāniju strādāt pašu pirmo reizi, ne arī rutīna un drošība, kādu iespējams iemantojuši tie, kas Britu salas jau sauc par savām mājām. Tas, kas norisinājās manā galvā vislabāk ir aprakstāms ar pašu angļu teicienu: ’’Been there, done it, got the T-shirt!’’ Īstais iemesls, kāpēc tika nopirktas aviobiļetes no Kauņas uz Leeds Bradford vienā virzienā, bija pienākums pret savu ģimeni. Uz lidostu, kas atrodas Yorkshire dienvidos, Ryanair lido arī no Rīgas, tomēr no kaimiņiem sanāca ievērojami lētāk (ar bagāžu (15 kg) tikai 20 LVL). Tiesa pamatīgi apdedzinājos, uzzinot, ka uz otru Lietuvas lielāko pilsētu atobusi no Rīgas pa taisno neiet, bet gan caur Viļņu. Flybus serviss konkrētajā datumā savu maršrutu sākā man neizdevīgā laikā, un nācās vien lūgt palīdzību savam brālēnam, lai aizved.
Jauns darbs - jauna dzīve, es skeptiski smējos, kā zinādama, ka manas cerības uz labāku dzīvi izgaisīs tikpat ātri kā lētu smaržu aromāts.
Kad ierados mūžīgajā miglas zemē, jau pirmajā vakarā piesēdos pie datora un sāku pildīt savu mājas darbu – atrast ģimenei dzīvesvietu, netālu no sava jaunā darba. Lielbritānijā starp strādniekiem ir ļoti izplatīti īrēt istabiņu, vai pat gultas vietu, kas sanāk ievērojami lētāk, jo parasti nekādi papildus rēķini nav jāmaksā. Lielās ģimenes un draugi nereti samatās kopā un īrē vienu dzīvokli/māju uz visiem, bet es Apveinotajā Karalistē atgriezos ar ambīciju, ka man būs labs darbs un pašiem savs miteklis. Lai arī kā, bet ar savu algu Latvijā to atļauties varēju. Cenas atšķiras gan no pilsētas, gan rajona, tā piemēram, pirms vairākiem gadiem Liverpool apkārtnē īrējām māju pa 450 mārciņam mēnesī, bet tagad skatoties nācās secināt, ka mans jaunais darbs ir stipri dārgākā rajonā, piedevām dzīves vietu man vajdzēja relatīvi ātri. Iesaku tiem, kam ir kaut mazākā iespēja ‘’sakasīt’’ 10% depozītu, pirkt māju uz kredīta, mēneša maksājums sanāks lētāks kā īre, piedevām, pēc gadiem īpašums piederēs Tev. Bet tā kā mums šāda iespēja pagaidām nav, meklēju vien, ko par kaut cik saprātīgu cenu var noīrēt. Visu sarežģīja tas, ka zem vairums sludinājumiem lieliem burtiem uzrkastīts: NO PETS, NO CHILDREN! Tiem, kas nezin, var noderēt informācija, ka vairums īres līgumi tiek noslēgit caur trešo personu – aģentūru, kas pirms tam pārbauda, vai esi spējīgs samaksāt īri, kā uzvedies iepreikšējās adresēs, utt. Tā nu zvanīju uz aģentūrām, lai pārliecinātos, cik strikti ir šie notiekumi, uzzinot, ka manam rakarim ir tikai pieci gadi, laipni atbildēja, ka vēl esot pietikami mazs un varot nodarīt kaitējumu saimnieka īpašumam.
Pilsētiņa, kurā atrodas mans ofiss, piemērotu dzīvesvietu tā arī neatradu, gaidīt nevarēju, tāpēc lūkojos nedaudz tālāk. Interesnati, ka īres cena būtiski netšķiras, par to pašu cenu vienā rajonā var atrast gan 1-istabas dzīvokli, gan trīs istabu māju. Reizēm starpība ir, bet tikai par 25 mārciņām mēnesī. Tomēr jāizvērtē savas vajadzības, jo tikai loģiski, ka, jo lielāka platība, jo komunālie maksājumi ir dārgāki. Tā nu izvērtējot visus par un pret manas acis apstājās pie 2,5 istabu mājas ar dārzu pa 650 mārciņām mēnesī. ‘’Cik dārgi’’, es nospreidu, bet vēlāk kā atvieglojumu uzzināju, ka mana kolēģe īrē vienistabas dzīvokli bez dārza, par tieši tādu pašu cenu, tas gan neskaitot to, ka man papildus jāmaksā par transportu.
Pacietība noteikti nav mana stiprā puse, bet dzīvojot UK, bez tās neiztikt. Mēs sakām, ka tāda birokrātija kā Latvijā nav nekur, ir, manuprāt, Lielbritānijā tā ir vismaz trīs reizes lielāka. Process no pietikuma anketas aizpildīšanas brīža līdz īres līguma noslēgšanai, man ilga mēnesi, neviens nesteidzās nosūtīt nepieciešamās rekomendācijas, cik saņemu, ka neesmu izdauzījusi logus iepiekšējā mājā, utt.
Kad beidzot biju saņēmusi mājas atslēgas, nespēju novaldīt atvieglojuma prieku, man bija vienlalga, ka tajā nav nevienas mēbeles, ka gulēsim uz grīdas, galvenais, ka pašiem sava telpa!
Ar tik pat lielu apņēmību ķēros klāt nākamajam darbam – iekārtot savu dēlu skolā, netālu no mana daba, nevis dzīvesvietas, un atrast, kas viņu pēc skolas pāris stundas pieskata. Lielbritānijā bērnam vieta ir garentēta tuvākajā skolā, ja kaut kādu apstākļu dēļ atvase ir jālaiž citur, personīgi jāgriežas pie mācību iestādes, kas parasti neatsaka, ja bērnu skaits nepārsniedz noteikto. Par brīnumu, ar pāris telefona zvaniem biju visu nokārtojusi. Tomēr sāpīgi atskārtu, ka bērna pieskatīšana maksās ievērojami dārgāk kā iepriekš – 210 mārciņas mēnesī (bērns tiek pieskatīts 2.5 stundas katru darba dienu, S, Sv neskaitot). Piedevēm līgums paredz, ka, ja mans bērns saslimst – man vienalga jāmaksā, ja daba dienās iekrīt oficiālās brīvdienas – arī. ‘’Nu nekas, esam divi pelnītaji, man pie tam skaitās relatīvi laba alga, būs labi.’’ Es sevi mierināju, tomēr urdošā sajūta pakrūtē nelikās mierā.
Tā paritēja mēnesis kopš esmu jaunajā darbā un divas nedēļas, kopš dēliņš bija uzsācis savas gaitas jaunajā skolā, kad sāku saņemt rēķinus: £650 - īre, £210 – bērna pieskatīšana, £140 –Concil tax, £50 ūdens, £150 –gāze un elektrība, £12 – īrnieka apdrošināšana, kas bija obligāta slēdzot līgumu, £20 internets –mana vienīgā ekstra, klāt vēl pierēķinot £85 par transportu, kopā ir ne mazāk ne viarāk kā £1300, sapratu, ka mana relatīvi lielā alga visa aizies, lai nomaksātu šo visu.
Vīrs pa šo laiku pacentās zaudēt darbu, nu nav jau viņa vaina, ka tā notika, bet tas nāca tik negaidīti, kā trieciens. Es patiesībā biju dusmīga. Dusmīga uz dzīvi vai likteni, mēs bijām tik tuvu, lai tiešām būtu labi, un atkal bijām, kur sākām...
Nospriedu, ka situācija, vismaz manā gadījumā, ir tāda pati kā Latvijā, alga aiziet visādos maksājumos, un izdzīvot, protams, var, bet dzīvošanai nepietiek!
Un ir labi, ja tas ir mans lāsts mūžīgi cīnieties, pat īsti nezinot ar ko un par ko, lai tā būtu. Galu galā pozitīvais ir tas, ka pieredze, ko šiet iegūstu darba ziņā ir nenovērtējama, pie tam esmu viena no tiem laimīgajiem, kas var strādāt to, kas patīk un savā profesijā. Pēc 6 mēnešiem sola algas pielikumu, un vīram nākamnedēļ sarunāta darba intervija. Varbūt tomēr izdosies uzvarēt šajā raundā?
