Ar velo: Ozolnieki-Jelgava-Staļģene-Mežotne-Saulaine-Bauska-Vecsaule-Ozolaine-Brukna-Lambārte-Iecava

  • 4 min lasīšanai
  • 133 foto
Vakar agri no rīta ceļos, darbojos...esmu nolēmusi aizbraukt līdz pilsētai pēc apdrukātajiem krekliem...tātad šurpu-turpu uz pilsētu...tur satieku savus līdzbraucējus un dodamies pie manis, kur mūs jau gaida Ingucis...smuki atrādījāmies Ozolnieku Velotūrē, tad smuki no tās notināmies pie apvedceļa (E77) un aizdevāmies iekost Sanda ceptās kartupeļu pankūkas ar pūdercukuru. Sasveicinājāmies ar Līču saimnieku pie Zemnieku cienasta atpūtas galdiņiem, un devāmies tālāk caur Staļģeni, līdz vecās Salgales baznīcas drupām Lielupes krastā, tad uz Mežotni, kur, uzņemoties atbildību par sevi un savu dzīvību, stūmām pāri riteņus pār gājēju tiltiņu...tiltiņu tik vakar sakuši likt pāri...margas vēl nav uzstādītas, taču atļauju to šķērsot saņēmām :) Tad devāmies uz Bornsmindes muižu, par kuras vēsturi var palasīt šeit: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=85… Pēc viesošanās iekštelpās apstiprinām, ka joprojām uzjundīja liecības par šeit 1967.-1992.gada vidum atradušos tuberkolozes slimnīcu. Apskatījām mozaīku uz priekštelpas grīdas, uzkāpām pa pa masīvām koka kāpnēm uz otro stāvu...traģiski, ka tā aiziet senā godība! Vēl pavisam nesen Rundāles pagasta Ziedoņos, Bornsmindes muižā, 2003.gada vasarā, bija paredzēts atvērt viesu namu ar 14 numuriem, ēdināšanas un atpūtas kompleksu, bet pašlaik šī izbijusī muižas ēka sāk līdzināties graustam. Centrālajai muižas kompleksa ēkai mitrums sabojājis pārsegumu, piebūve sabrūk. Vēl pirms dažiem gadiem aiznaglotie logi atlauzti, vējš un ziņkārīgu cilvēku rokas ņēmušas, kas vien bijis paņemams...un zem muižas šķiet vēl darbojas kāds ūdeni ražojošs dzenulis, jo ielūkojoties pagrabā visur ir ūdens un ūdens krācēm līdzīga skaņa. Jā, tagad te viss kluss un pamests, pazudušas arī čuguna lauvas pie ieejas. Ja ir vēlēšanās pastaigāties, var doties dziļāk parkā. Ja dodas pa Lielupes krastu uz kreiso pusi, pretējā upes krastā var redzēt dolomīta atsegumus un Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas. Mēs traucam atpakaļ uz P103 un braucam līdz Saulainei, kur mūsu gids Sandis izrāda Kaucmindes muižu. Saulainē pa trotuāru pastaigajas stārķis, tacu kamēr es izvelku fotoaparātu, šis jau prom. Iegriežam pa kreisi un braucam caur koku aleju. Kreisajā ceļa pusē aiz krūmiem pavīd muižas ēka. Pārbraucam pāri tiltiņam...skatam paveras aizgājušas greznības joprojām krāšņās paliekas. Kaucmindes pirmsākumi saistās ar 1469.gadu, taču patlaban aplūkojamā pils tapusi ap 1870gadu, kad tā bijusi fon Pālenu dzimtas īpašumā. Vien pagājušā gadsimta sākumā ēkas apvienotas vienotā puslokā un izveidotas caurbrauktuves. Pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu. Vairāk info var atrast šeit: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=66… Te diezgan ilgi nododamies foto uzņemšanai...es samīlējos šajā ēkā...skumji! Tālāk dodamies uz Bausku, fiksi pārripinām pāri Mūsai, tikai uzmetot aci Bauskas pilij-šeit jau būts neskaitāmas reizes. Pirms nakstmītnes atrašanas nolemjam papildināt savus pārtikas krājumus - vienreiz dienā taču jāpaēd siltais ēdiens ;) Pēc Maximas apmeklējuma dodamies pāri Mēmelei pa garu trošu tiltiņu, tālāk pa P87 līdz Vecsaulei. Sanda brālis ar auto ir savācis mūsu paikas somas, un mēs burtiski lidojam uz Vecsauli. Sazvanāmies ar pirts saimnieku Aināru un drīz vien jau klāt esam... Izstaigājam ēku...ierāda guļvietas, ēdamtelpu, virtuvi...taisam ēst...kāds taisa, kāds vēro! :D Spilvas Adžiks pārvēršas par Tadžiku...ass un labs! ;) Atkal rodas kompānijas teicieni, kas pat atbraucot mājās vnk pielīp! :D Ta nu saimnieks Ainārs mūs izklaidē līdz pat pusnaktij - paštaisīts ābolu vīns, ābolu šņabis, kas, manuprāt, tā arī neatsita ābolu klātbūtni, bet grādu tur netrūka-visi 90...tad sekoja pirts un pirts rituāli pēc pilnas programmas...jauki, ka cilvēks ar visu savu sirdi un dvēseli ir iekša tajā, ko dara! Vakar nobraucām 100km. Šodien rīts sākās ar zibsni...kāds mani piefiksēja! 8) Brokastis sāk gatavot Sandis...mēs pārējie tikai ap 7:30 nočāpojam no otrā stāva. Saimnieks arī uz strīpas. Paēduši, salikusi pekeles, dodamies prom...te arī atvadāmies no Kaspara, kurs mūs vienkārši pamet likteņa varā - brauciet tos km, bet es tinos! Tad nu dodamies uz Ozolaini, kur iepērkam enerģijai saldumus un dodamies uz Bruknas muižu. Bruknas muižas 18.-19. gs. kungu māja, divas klētis un kūts atrodas Iecavas upes krastā. Šobrīd ēkā darbojas narkomānu rehabilitācijas centra sabiedriskā organizācija “Kalna Svētību kopiena”, pilī katru vasaru notiek jauniešu un bērnu kristīgās nometnes, svētceļojumi, rekolekcijas, koncerti, Bībeles stundas. Pretim muižai atrodas Bruknas pilskalns. Kā mums stāstīja gids, kopš 2001. gada muižā darbojas sabiedriska organizācija "Kalna svētību kopiena", kuras struktūra veidota pēc narkomānu atveseļošanas sistēmas "Senacolo" parauga. Rehabilitācijā tiek izmantotas lūgšanas un darba terapija, nevis medikamenti. Vairāk info šeit: http://www.latvia.travel/lv/bruknas-muiza Tālāk dodamies P88 virzienā, kur ceļa mala pamanām koka baznīciņu (Janču Romas katoļu baznīca). Nedaudz ieturam pauzīti-našķis izkūst mutē, ūdens saslapina apkaltušās lūpas... Nedaudz braukuši pa P88, nogriežamies Lambārtes virzienā uz P92, aiz pagrieziena uz Lambārti gids Sandis ieved mūs pa šauru iebrauktu taku mežā...izrādās te kādreiz bijusi raķešu bāze, kas tagad norobežota ar sarkanu gaisīgu sētu, pie kuras arī draudīgs uzraksts: aizliegts ienākt un iebraukt...a ielidot drīkst? 8) Nu, maskējamies pa izraktajiem grāvjiem un ielienam teritorijā...te ir šķūrēts uz nebēdu. Nošķūrēta daļa, kur bijis raķešu palaišanas kupols...tagad atsegtas ieejas pagrabos, kas pilnas ar ūdeni... Kāpēc šī vieta ir tik slepena, izrādās, ka šajā kompleksā bija četras ballistisko raķešu palaišanas iekārtas... Paspēlējuši "kariņu" un imitējuši dažādas ainiņas 20minūsu fotosesijā, dodamies tālak uz Iecavu, kur Sandis mūs uzņem savā dzīvoklī un kopistiski veicam dažādus mājas darbus līdz tiekam pie vārītiem kartupeļiem, super asas mērces, tomātu-gurķu salātiem, desiņām... Paēdusi pazavēramies nedaudz bildes, kas tapušas vakar un šodien un steidzam uz sarunāto tikšanos Iecavas baznīcā. Izstaigajam baznīcu, uzlienam tornī un vērojam Iecavu no augšas... tad aizdodamies uz Dievdārziņu. Pēc tam atvadamies no Sanda, un cīnoties ar vēju dodamies Jelgavas virzienā. Nu nevar izpalikt ari fotosesija rapšos...mans foto nobeidzas mani kadra nepaķerot! Taču Laimis protas un mani paķer! ;) Pie pagrieziena uz Zālīti, nogriežam pretējā virzienā, un dodamies uz karabāzes teritoriju...te ir būts, taču līdzbraucēji te nav bijuši, tāpēc pavazājamies ari šeit pa teritoriju... Ap 20iem ieveļos mājās...nobraukti 76km. Esmu sagurusi, bet zinu, ka rakstiņam jātop šodien -ar tikko izdzīvotām emocijām! :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais