Amsterdama-nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca.

  • 5 min lasīšanai
  • 22 foto
Šo savu necilo aprakstu sākšu ar atvainošanos.Pirmkārt, atvainošos es latviešu avangarda mūzikas klasiķim Hardijam Lediņam par viņa grupas nosaukuma izmantošanu apraksta virsrakstā,bet tas tik organiski sasaucās ar Amsterdamā piedzīvoto,ka neko labāku izdomāt nevarēju.Kā arī atvainošos visiem augstas morāles normu aizstāvjiem un ar kristietību sirgstošajiem ļautiņiem par to,ka rakstīšu par lietām,par ko pat domāt būtu grēks,kur nu vēl rakstīt publiski.Bet neuzrakstīt Amsterdamas aprakstā par to būtu tas pats,kas neuzrakstīt neko... Amsterdama bija viena no pēdējām vietām Eiropā,kas mani vēl interesēja.Citās vai nu ir pabūts,vai,noklausoties paziņu stāstus,nemaz negribās būt.Un arī uz šo pilsētu nebūtu braucis speciāli,ja vien nebūtu nolēmis apmeklēt Black Sensation pasākumu. Pēc White Sensation Rīgā sapratu,ka noteikti gribu tikt arī uz Black,kas ik gadu notiek Amsterdamā.Tiem,kas nezin,par ko iet runa,primitīvi paskaidrošu-tās ir milzonīgas diskotēkas ar grandioziem gaismu un lāzeru šoviem, smagu tehno mūziku un kurā apmeklētājus vieno vai nu balts,vai nu melns dreskods. Internetā pasūtu gan viesnīcu,gan pasākuma biļetes.Pēdējās gan no 60 eiro,nonākot no kurjera rokām manējās,cenā jau ir sasniegušas 70 latus.Bet neko darīt-ej nu sazini,vai ielidojot pasākuma dienā,vēl kaut kur tās dabūšu... 14.jūlija rītā Amsterdamas lidostā satiekos ar savu Sievieti.Es-no Latvijas,viņa-no ASV.Nākamās deviņas dienas būs mūsu rīcībā.Dodamies uz viesnīcu.Šeit mūs sagaida vienīgais šajā braucienā,bet izcili nepatīkams pārsteigums.Izrādās,neiedomājoties,ka kaut kas tāds vispār civilizētajā Eiropā vēl ir iespējams,esmu pasūtījis nevis divvietīgu numuriņu,bet gan divas gultasvietas 20-vietīgā istabā...Jautājam,vai var ko mainīt.Varot,bet divvietīgs numuriņš jau maksāšot 135 eiro par nakti,un pāapmaksā uzreiz trīs naktis.Anulēt rezervāciju arī nebūtu izdevīgi,jo zaudēšu iemaksāto depozītu.Piekrītam.Bet nepatīkamākais vēl ir priekšā-ieraugot šo „numuriņu”,mati sacēlās stāvus-drausmīgi netīrs,bez dvieļiem,bez ziepēm,bez televizora,toties ar zirnekļu tīkliem visos stūros un ar divdesmit studentiem vienā numuriņā kaimiņos!Remonts,šķiet,taisīts kādus gadus divdesmit atpakaļ...Un tas par 135 eiro par nakti!Un trīszvaigžņu viesnīcā!Un pašā Amsterdamas sirdī! Mēģinam gan nesabojāt sev noskaņojumu dēļ šī vājprāta,bet jāatzīst,tas nenākas viegli... Te nu mans novēlējums-lai jums pat vissmagākajā prāta aptumsuma brīdī neienāk prātā rezervēt viesnīcu caur neta saitiem,kā piemēram,www.hostelworld.com utt.Kā nopratām,tie sadarbojas ar viesnīcām,kas nav konkurētspējīgas citu starpā.Bet,rezervējot netā,tām lietas iet ’no rokas’-neviens numuriņus apskatīt nevar,saitā fotogrāfiju arī nav...Un,ja uz pusi labākas un uz pusi lētākas viesnīcas stāv pustukšas,tad šis žurku midzenis bija pārpildīts...Tātad-Amsterdamā viesnīcu rezervēt NEVAJAG!To te ir daudz,tās nav diez ko modernas,bet ir pietiekami civilizētas.Maksā 60-80 eiro par nakti.Runa iet par viesnīcām pašā centrā-par nomalēm nezinu. Iespaids par pilsētu-šauras,mīlīgas,tūristu pārpildītas ieliņas.Daudz kanālu,pa kuriem braukā dažādu lielumu laivas un kuģīši.Ļoti maz mašīnu,puse no kurām ir taksometri.Toties ļoti daudz velosipēdistu.Dīvaini gan,ka neredzēju nevienu mūsdienīgu dārgu velosipēdu-visi tādi veci,aprūsējuši.Tas laikam tādēļ,lai var ar mierīgu sirdi turēt tos uz ielas.Visur bāriņi,ielu kafejnīcas,restorāni,suvenīru veikali un slavenie COFEESHOPi,kuros brīvi var iegādāties marihuānu. „Zālītes” smaržu te jūt it visur-gan uz ielas,gan bāros.Tā ieplūst pat pa viesnīcas atvērto logu...Es jau kaifā-mani marihuānas smarža vienmēr ir fascinējusi.Ik pa brīdim var dzirdēt skaļus smieklus-kādam „zālīte” ir iedarbojusies...:)))Neslēpšu-arī mēs esam nolēmuši izmēģināt visu to,ko pie mums-nedrīkst,bet Amsterdamā-drīkst... Par ēšanu.Dārgi,ja ēd kafejnīcās un bistro-apmēram 10 eiro no cilvēka.Mēs izlīdzējāmies ar lielveikala palīdzību-tajā cenas ir gluži pieņemamas.Tā kā nākamo viesnīcu(varu ieteikt-„Corner House”-70 eiro par divvietīgu numuriņu)izvēlamies tiešā tā tuvumā,ar pārtikas iegādi mums problēmu nav. Par „kultūrizglītojošiem” pasākumiem un vietām.Muzeju ir daudz,bet visi diezgan garlaicīgi.Gribējām aiziet uz vaska figūru muzeju,bet cena-20 eiro par biļeti-mūs no šī pasākuma atturēja.Jauks un smieklīgs bija seksa muzejs.Visādas senas statujiņas,spieķi,trauki ar tēmai atbilstošiem sižetiem.Daudz 19.gadsimta pornobildīšu,kur vīri ar uzskrullētām ūsām un celiņā saķemmētiem matiem „dod vaļā” ne pa jokam ar Rubensa miesas formu sievietēm.Izrādās,arī 19.gadsimtā cilvēki darījuši TO,pie tam vēl dažādās pozās... Tad vēl bijām tehnisko atrakciju parkā Nemo.Tas gan ir jaušami novecojis un vairāk piemērots bērniem,bet vienalga bija caurmērā interesanti.Visvairāk mums tur patika viens tāds aparāts-jānostājas pie ekrāna,tas tevi nofotofrāfē un jau pēc mirkļa vari sevi redzēt kā galīgi sagrabējušu večuku vai vecenīti. Ieraudzīju savu meiteni pēc gadiem piecdesmit-nepatika...:)))Bijām divos klubos-tie te nu gan ir tiešām maziņi un švaki-pie mums noteikti ir daudz labāki. Interesanta bija sarkano lukturu iela.Krietni vien klusāka un pieticīgāka,salīdzinoši ar Taizemes kūrortu tāda paša „pielietojuma” ieliņām,kur mūzika,dejas uz galdiem un krāsaini transvestītu šovi rada īstu svētku noskaņu,bet sava „odziņa” ir arī šeit...Meitenes dažādas-jaunas,vecas,tievas,resnas,melnas,baltas...Visādām gaumēm un dvēseles noskaņojumiem.Tā viņas tur pusplikas stāv skatlogos zem sarkanajiem lukturīšiem.Ik pa laiciņam var redzēt.kā šur tur tajos pazūd kāds alu sadzēries onka vai sakautrējies students.Skatlogam ir aizkariņš-ja tas aizvērts,tas nozīmē,ka meitenei uzradies „darbiņš”...Cenas-50 eiro par 20 minūtēm,100 eiro-par stundu. Par Black Sensation.Lasīt šo salīdzinājumu gan būs interesanti tikai tiem,kas apmeklēja White Sensation Rīgā.Arēna lielāka,līdz ar to cilvēku vairāk.Lāzeru šovs nedaudz efektīgāks.Mūzika-smagāka. Bet-personiski man izpalika svarīgais pārsteiguma moments,kāds bija Rīgā.Un arī baltās drēbēs tērpti cilvēki tomēr izskatās daudz efektīgāk. „Melnie” tumšajās tribīnēs vienkārši „pazuda”.Nu,un protams,pats galvenais-baltās drēbēs ģērbtas meitenes vienmēr ir bijušas mana vājība... Tagad par „galveno” Amsterdamas brīnumu-par legāli atļautajām narkotiskajām vielām.Tā arī neuzzināju,kādā veidā tas vēsturiski tur ir tapis iespējams...Būšu ļoti pateicīgs,ja kāds man komentāros to apskaidros. Par marihuānu jau nedaudz pieminēju-tā te ir jaušami populārākā.Piedāvājums ir liels,veidu daudz-ej nu sazini,kura būs tā „smieklīgākā”...Pērkam.Turpat arī „velkam”.Mums kā nesmēķētājiem plaušās dūmu vilkšanas process nu galīgi nepatīk.Šausmīgi noreibst galva.Abiem.Smieklu nekādu...Gribas pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no reibuma,bet nekā-tas ir izcili noturīgs.Pēc kādas stundas uznāk miegs.Nu pie velna tādas narkotikas! Laikam kaut kāda slikta tā „zālīte” bijusi... Lai izvairītos no mums nepatīkamā dūmu vilkšanas procesa,nākamajā dienā tāda paša tipa veikaliņā nopērkam space cake-kūciņu ar marihuānas „piešpricīti”.Murgs-atkal vienkārši sāk reibt galva...Var jau būt,ka kāds no tā ir kaifā,bet mums tas ir vienkārši samaitāts vakars...Nē-marihuānu vairs nemēģināsim. Suvenīru veikalos atsevišķās nodaļās var nopirkt visādas nesaprotamas pielietojamības un efekta tabletītes,šķidrumus,tējiņas utt.Pievēršam uzmanību flakoniņiem ur dažādiem uzrakstiem-effect like cocain,effect like extacy,effect like LSD. Pārdevējs par visām izsmeļoši izstāsta...Izvēlamies Effect like extacy.Neko plašāk par izjūtām nestāstīšu,piebildīšu vien,ka to varu ieteikt ikdienas rutīnā un strīdiņos ieslīgt sākušiem pārīšiem,kuru jau iekonservēties sākušajai seksualitātei nu būs situsi Liela stunda...Jāpiebilst gan,ka extacy tabletītes tomēr ir vēl iedarbīgākas... Krieni vien retāk sastopami ir veikaliņi,kuros var nopirkt halucinogēnās sēnes-magic mushrooms.Tās te ir sapakotas paciņās pa 30-35 gramiem katrā,un atšķiras pēc iedarbības un stipruma pakāpes.Pakonsultējamies ar pārdevēju un pērkam.Pārdevējs pasmaida un saka:"Have a nice trip!" Nākamās dienas rītā brokastīs mums paredzētas sēnītes... No rīta tukšā dūšā ēdam nost.Sēnes kā jau sēnes-gan pēc garšas,gan pēc smaržas,gan pēc izskata.Neticīgi paraustam plecus un ejam pastaigāties.Intereses pēc ieejam kādā „sēņu bodītē ” palasīt aprakstus par sēņu iedarbību.Pēc izlasītā mani pārņem auksti sviedri-sēnes,kuras nupat esam apēduši-Colombian mushrooms-ir paredzētas tikai „profesionāļiem”,jo ir ar ļoti stipru halucinogēnu iedarbību un iesācējiem nekādā gadījumā nav ieteicamas...Saprotu,ka jāskrien uz viesnīcu-kamēr vēl nav par vēlu...Sāk reibt galva.Apsēžamies kafejnīcā,lai izdzertu kafiju,bet sajūtas kļūst arvien dīvainākas.Nē,kafija jāatliek-”pa fikso” uz numuriņu... Atveru durvis un iegāžos gultā-„seanss” ir sācies! Colombia Pictures presents...!!! Apkārt viss kļūst daudz krāsaināks,visu apkārtējo sāku redzēt kā grafikas gleznu.Priekšmeti sāk sīki vibrēt un „peldēt”.Ap tiem sāk vīties simtiem līniju,veidojot dažādus rakstus un mozaīkas.Es, kā cilvēks,kas dažādās skolās apguvis kompozīciju un krāsu mācību,varu pateikt,ka viss apkārt notiekošais ir viens vienīgs šedevrs...Numuriņa stūros,kur pilns ar zirnekļu tīkliem,tagad notiek visādi brīnumi!Vismaz kāds labums no šīs netīrības!Paskatījos uz sevi spogulī-ak dievs,kas gan tik nenotiek ar manu seju!Vājprāts!Neesmu spējīgs to visu aprakstīt,ja nu vienīgi,ja kādam tiešām interesē,varu salīdzināt šīs vīzijas ar izcilā mākslinieka Vazarelli grafikām.Man pat radās nelaba aizdoma,no kurienes šis ģeniālais vīrs ņēmis idejas saviem šedevriem...Tā ka prasiet grāmatnīcās pēc Vazarelli! Visiem šiem brīnumiem bonusā nāk vēl klāt vispārēja jautrība-smiekli nāk par visu un ne par ko! Trīs stundas var skatīties mākslu un smieties vienlaicīgi!Tiešām-magic mushrooms! Magic Amsterdam!Taisnības labad jāpiemin,ka organismam,atšķirībā no apziņas,pēc „seansa” bija „savs viedoklis” par sēnīšu lietošanu-divas dienas galva trula kā spainis, un vispārējs nogurums lika pavadīt pusi dienas gultā. Vakaros uz ielām parādās tumši tipiņi,kas ar slepenības pieskaņu balsī piedāvā „lietiņas”,kuras pat šeit ir aizliegtas.Eh-kad jau ,tad jau!Riskēsim! Pirms kluba apmeklējuma iešņaucam.Un atkal vilšanās-diezgan miegains reibums un nekādu „īpašu” sajūtu.Tad jau alkohols labāks! Tā ka narkomānija mums nedraud... Nobeigumā varētu pateikt vienu lietu-nebija nevienas reizes,kad mēs uz ielām ievērotu kādas negācijas no narkotiku lietošanas. Ik pa laiciņam jau var redzēt „pārlietojušos” tūristus,bet visi ir pozitīvā noskaņojumā un no citiem tos atšķir tikai „dīvaina” sejas izteiksme vai skaļi smiekli... Deviņas dienas pagājušas ātri.Atkal lidosta.Es uz Rīgu,viņa-uz Losandželosu.Atgriežoties mājās,sazvanāmies-mani,ielidojot Rīgā,pārbaudījuši ar suņiem,viņai-izkratījuši visu bagāžu līdz pēdējai vīlītei un pratinājuši veselu stundu...Un tā tas notiek tikai reisos no Amsterdamas...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais