Četras dienas Parīzē, ceļojuma piezīmes.

  • 5 min lasīšanai
  • 100 foto
Parīzē bijām divatā ar draudzeni, bez franču valodas un pasliktām angļu valodas zināšanām, bet tas ne mirkli netraucēja mūsu ceļojumu.Tāpat nebija noteikta plāna- ko mums darīt un apskatīt, bet visas dienas no rīta līdz vakaram, bija aizpildītas. Ielidojām Š. de Golla lidostā ar airbaltic reisu no Rīgas. Pirkām biļetes akcijas laikā- izmaksas 77 ls katrai turp atpakaļ, ar visiem nodokļiem. Mazliet par metro- biļetes var nopirkt pa vienai, pa 10 un tad 2,3,5 dienu pakas un orange cart. Mums visizdevīgākie likās desmit biļešu komplekti. Biļete derīga kamēr tu neizej no tās "sistēmas" ieejot metro sistēmā biļete jākompostrē tādā kā automātā. ReR arī izejot jākompostrē. Autobusus neizmantojām. Uz vilciena uzrakstīta maršuta gala pietura. Šī bija prakstiska informācija, tālāk būs būs piedzīvojuma emocionālā puse:)) Parīze, pirmā diena. Izkāpjot saprotam, ka neko nesaprotam- kur jāiet uz autobusu, kur uz rer- nekādas norādes. Tikai turpat, tieši pie izejas pietura autobusam, kurš aizved līdz operai. Braucam, tur jāpērk biļete autobusā, 8.40 eiro. Izkāpjot pie operas neatrodam metro ieeju (kura ir tieši pretī operas galvenajai ieejai, liela metro stacija, var iegādāties visa veida biļetes, ir pārejas uz rer), tādēļ ņemam taksi. No operas līdz Monmartrai apm. 7 eiro. Iepriekš bijām rezervējušas viesnīcu Monmartra- laba, bet mazas istabiņas, toties brokastīs pa 6 eiro vari paēst ko gribi- zviedru galds. Cena bija 50 eiro par numuriņu diennaktī. Noliekam mantas, apprasamies portje, kurā pusē metro un dodamies iekarot Parīzi. Tā kā jau krēslo, izdomājam braukt uz Eifeli, jo Parīzei naktī jāizskatās skaisti. Aizbraucam līdz Konkordijas laukumam, ieraugam tālumā Eifeli un dodamies tā virzienā. Jāsaka, jāiet patālu, bet ejot var apskatīt invalīdu rajonu, kur mājas tādas lielas, monumentālas. Pa ceļam apskatām āfrikāņu, āzijas muzeju, tāds interesants, ar interesantiem izgaismojumiem. Pie Eifeļa esam ap 20., cilvēki daudz, bet ne tik daudz , lai nebrauktu augšā. Nopērkam biļetes uz 3. stāvu (11,50 eiro), apm. pusstundu stāvam rindā kopā ar visdažādāko tautību ļaudīm, tad dodamies augšā. Ir vērts, skatoties uz visām tām gaismiņām, tik aptver, cik Parīze liela. Atpakaļ dodamies gar Sēnas otru krastu līdz Konkordijas laukumam un atpakaļ uz Monmartru. Parīze, otrā diena. Paēdām brokastis viesnīciņā, ejam pastaigā cauri Monmartrai. Saprotam, ka dzīvojam kalna piekājē, atrodam smukāko ieliņu, kura ved kalnā un dodamies augšup. Gan iepriekš pie Eifeļa, gan tagad, pienākam pie "objekta"- svētās sirds bazilikas pa otru pusi, no aizmugures. Atmosfēra burvīgi franciska- visskaistākā vieta Parīzē, pēc manām domām. Mākslinieki glezno, kafejnīcās sēž ļaudis, malko vīnu, visi kaut ko sarunājas, viss notiek. Mēs arī izbaudām jauko krodziņa noskaņu ielas malā, ļaujos sevi uzgleznot (nu dikti jau smuka bilde, tik tā neesmu es :)) ). Kad esam šeit visu apskatījušas, dodamies lejā pa kāpnēm, gar funikulieri, izejot uz ielas, kur ir daudz lēti veikaliņi. Nedaudz iepērkamies, pasēžam, pavērojam dzīvi, ēdot ceptus kastaņus (garšīgi), tad ar metro dodamies uz Parīzes Dievmātes katedrāli. Jāsaka- man Monmartra patika labāk, bet arī šī vieta ir skaista, iekšā deg svecītes, cilvēku daudz, izstaigājam , paskatamies ārpusē ielu māklsinieku uzstāšanos, tad dodamies uz Latīņu kvartālui, kurš ir turpat, tikai jānoiet nost no salas. Ieejot latīņu kvartālā, sajūtas kā pie mums nelielās Vecrīgas ieliņās, tikai veikali un kafejnīciņas daudz vairāk. Klīstam pa Latīņu kvartālu, to apskatot, līdz ieejam paēst. Tālāk dodamies pa Rivoli ielu uz Konkordijas laukuma pusi, lai gan jau bija tumšs, ejot gar Luvru, izgājām tai caur sētām, lai vismaz, ja iekšā šoreiz ne, tad no ārpuses apskatītu. Apmēri iespaidīgi. Tad iegriezāmies Ž.Darkas laukumā kafe Karuselis, kur ieraudzījušas menu krievu valodā, to palūdzām, pēc tam oficiants mūs visu laiku uzrunāja- petruškas. Nu, varbūt viņš domāja- matrjoškas, nezinu, bet tur bija burvīgākā franču kafija pilsētā (kafija ar konjaku un putukrējumu). Tāpat sīpolzupa bija īsti franciska. Tad devāmies uz metro, lai brauktu uz viesnīcu. Parīze, trešā diena. No rīta, pēc brokastīm braucam uz smaržu muzeju. Internetā bijām atradušas kā nokļūt līdz muzejam no Magdalēnas aukuma, bet īstenībā viņš atrodas tieši pie operas- ja nostājas pie operas metro ieejas ar skatu uz operu, tad tieši pa kreisi ir maza ieliņa, šās ieliņas 9. nr tas atrodas. Bet mēs nākot no Magdalēnas laukuma, apskatījām tur esošos delikatešu veikaliņus, Magdalēnas baznīcu, kura ir vislielākā francijā esošā grieķu stila celtne un vīriešu veikalu ielu- veselu kvartālu tikai milzīgi vīriešu preču veikali. Smaržu muzejs ir bezmaksas, interesanti smaršu iegūšanas procesā izmantotie rīki senatnē, dažādi senlaicīgi smaržu flakoniņi, bet noslēgumā veikaliņš, kurā var iepirkties dažādas smaržas, ziepītes u.c. tāda veida preces. Viena no pārdevējām runā krieviski. Tālāk ar rer ,kurš apzīmēts ar A, dodamies uz Disnejlendu. Tur pavadām apm. 4-5 stundas, mērķis bija draudzenei- amerikāņu kalniņi, jāsaka gan, tie bija tādi mazzziņi amerikāņu kalniņi, bet nu, vienalga labi. Braucot atpakaļ uzreiz braucam līdz Triunfa arkai, paspējam, kamēr vēl nav satumsis, dodamies augšā. Biļetes cena 8. eiro, bet ļoti skaisti, gan pats kāpiens, gan arī skats, tādēļ iesaku katram tur uzkāpt. Tālāk pa Elizejas laukiem- iespaidīga platuma bulvāri ar slaveno kabarē uz tā ,dodamies uz Konkordijas laukuma pusi, meklējot kādu francisku ēstuvīti. Nekas mūs neapmierina, nolemjam braukt uz Latīņu kvartālu. Tur arī paēdam. Ja ēdienkartē ir vārds tatārs, tad tas nozīmē - jēla gaļa- tagad es to zināšu. Bet, viss dzīvē jānobauda. Tālāk dodamies uz mūsu rajonu ar metro, jo pienācis vakars. Rīt satiksmes darbinieku streiks. Parīze, ceturtā diena Streika sabaidītas esam ieplānojušas apgūt Monmartras otru galu- apskatīt slaveno Mulenrūžu, izstaigāt Pigalli kvartālu, kurš slavens ar to, ka uz tā ir daudzi sex veikali. Kartē apskatām ieliņas, pa kurām nokļūt līdz turienei un dodamies. Pa ceļam, pārmaiņas pēc, paēdam brokastis vietējā kafetērijā. Burvīgi franciski. Līdz Mulenrūžai nemaz nav tālu- Monmartra pēc izmēriem varētu būt Vecrīgas lielumā. Pāri Monmartras kapiem ved tilts, apskatām tos no augšas, nedaudz tālāk Mulenrūža. Nu- nekā tāda, jāsaka. Tā teikt, atzīmējušās esam, varam doties tālāk. Ejot uz priekšu pa Pigalli rajonu, abās ielas pusēs seksveikali, video kabīnes un tāda veida iestādījumi viens pēc otra. Arī dažas dāmas uz ielas stūriem nepārprotamos tērpos. Interesanti. Apskatām erotikas muzeju (strādā līdz 2 naktī, ieeja 8 eiro). Man patika. Ejot vēl uz priekšu, apm. desmit minūšu gājienā, nokļūstam pie metro stacijas Abacess, kur jau esam bijušas, nākot lejā no Monmartras kalna. Ejam tik uz priekšu, līdz sasniedzam mūsu ielau no otra gala. Visa rīta pastaiga mums aizņēma apm. 4 stundas, bet staigājot bijām tādās vietās, kur tūristus nemanīja, likās, ka še sajutām īsto Parīzes dzīvi. Esam izstaigājušās, iepirkušas sierus (bezgala gardus). Noliekam pirkumus viesnīcā un dodamies uz vietējo krodziņu pusdienās. Iepriekšējās dienas mācība man liek izvēlēties vistu. Paēdu kunģim ierastu barību. Sēžot krodziņā ievērojam, ka daži cilvēki tomēr dodas iekšā metro stacijās, tādēļ nolemjam apskatīt. kaut rakstīts, ka mūsu 12. metro neiet, tomēr tas iet, vismaz kāds. Aizbraucam līdz Konkordes stacijai, lai pārsēstos 1. metro līnijā- tie iet viens no trijiem metro, bet pirmajā iekšā netiekam, otrajā ar mums tik ierasto autobusu ieņemšanas metodi, tomēr iespraucamies. Aizbraucam līdz hotel de ville, lai apskatītu Pompidu. Lai gan jau tumšs, ēka izskatās iespaidīga. Ēkas labajā pusē baseiniņā griežas dažādi modernās mākslas veidojumi. Interesanti. Apskatījušas visu, dodamies atpakaļ uz viesnīcu. tagad gan mums nepaveicas tik ļoti, kā brauot šurp- līdz mūsu metro tiekam bez aizķeršanās, bet lai gan divi aiziet uz otru pusi, vairāk kā stundu nogaidot mums vajadzīgajā virzienā neviens nenāk. Lai gan cilvēki gaida, nolemjam meklēt citu mājup nokļūšanas variantu- paskatāmies, ka vistuvāk varam nokļūt ar 4. nr metro (tas iet arī uz Monmatrtras funikulieri) un braucam. Nokļūstam apm. 10 minūšu gājienā no mūsu viesnīcas. Ejot saprotam, ka pēdējais vakars Parīzē nebūtu jāpavada viesnīcas istabiņā, tādēļ dodamies jau mums pazīstamajā krodziņā, kur arī mūs jau uzņem kā patstāvīgas klientes. Tur arī pavadām pēdējo vakaru- vērojot kā aiz loga norimst cilvēku kņada un iestājas miers. No rīta jau 9.00 mūs gaida taksis, lai vestu uz lidostu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais