Aglonas novads I
|
Persijs Ģederts
|
Šonakt, jau pēc pāris stundām dodos uz Aglonas novadu… No rīta nedaudz papētīšu šo šarmanto Latgales pērli, tad visu dienu čakli strādāšu Aglonā… Esmu tur darba lietās ((DEACā, lielākajā Baltijas IT uzņēmumā strādājot par E-klases projektu vadītāju un administratoru atkal nākās brīžiem konstatēt ka esi kļuvis par darbaholiķi) Tāpēc pirms un pēc darba ar Aglonas novada skolotājiem un izglītības pārvaldes pārstāvjiem nolemju nedaudz atpūsties, lai nepiedzīvoju burn out.
Patīkams fakts ka Aglonas novadam ir izdevies saglābt 7 skolas – vienkārši fantastiski, jo ir novadi Latvijā, kur vairs nav nevienas pašas un vesela virkne 110 pulciņā, kurā ir viena vai divas…, novados kur iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks… Aglonas novada vispārējās izglītības iestādēs strādā 108 skolotāji un vispārējās izglītības iestādēs mācās 499 skolnieki.
Vēl pirms izbraukšanas kārtīgi studēju teorētisko materiālu un prieks par lielisko filmu: “Spēka zeme dvēselei”, ko iesaku ikvienam. Starp citu tā tapšanā paldies jāsaka novada domei, uzņēmējam Arturam Gražulim, SIA „Aglonas Cakuli“ un Aglonas novada pagastu pārvalžu, iestāžu vadītājiem, un viesu māju saimniekiem un viesmīlīgajiem Aglonas ļaudīm.
Aglonas novadā varbūt izdosies apmeklēt Latvijā vienīgo Maizes muzeju un kādā no nākamajām reizēm ir doma iegriezties 2. Pasaules kara muzejā un Jaunaglonas novadpētniecības muzejā.
Protams bez Aglonas bazilikas ir vēl septiņas vēsturiskas baznīcas. Mēģināšu kaut nedaudz pastāstīt par katru - Foļvarkas dievnams, kura celtniecība tika uzsākta 1887. gadā un to būvēja par vietējo ļaužu saziedoties līdzekļiem. Foļvarkas dievnama vēstures glabātāja ir Anna Stratonovna, kas ir atgriezusies no Rīgas uz vecāku dzimteni. Foļvarkas dievnams tika aplaupīts 12 reizes un gandrīz vienmēr vainoja kriesās takas gājējus… Neraugoties uz to visu dievnama līdz pat šodienai ir saglabājies tas zvans, kurš vēstīja par lūgšanu sākumu. Kā otru minēšu Bērzgales katoļu baznīca, kura ir valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām kas celtas no koka. Tagadējie baznīcai pamati likti 1744. gadā, bet beigta būvēt 1750. Gadā. Trešais ir jāpiemin Grāveru pareizticīgo dievnams, kurš tika uzcelts 1836. gadā. bet 50 gados tas tika slēgts un izdemolēts. Ir sākts atjaunot, bet līdzekļu trūkuma dēļ celtniecības tika pārtraukti. Kā ceturtā ir jāpiemin Raģeļu baznīca. Pirmā Raģeļu baznīca bija koka ēka un tā atradās kapsētā. Pēc pirma pasaules kara tai uzlika tornīti un iekara zvanu. Karā laika šī baznīcas ēka nodega. 1945. g. Vietējais prāvests ir ziņojis kūrijā, ka baznīca ir nodegusi un saglabājusies dzīvojama ēka un šķūnis ar piebūvi . Dzīvojamā ēka tika pārbūvēta par lūgšanas namu. Piektais izcilnieks ir Kovaļovas vecticībnieku baznīca dibināta 1861. gadā. Tā darbojas arī tagad, tur kalpo tēvs Josifs Osipovs. Peipiņu katoļu baznīcas ir mināma kā sestā, tā būvēta 1922. gadā, ārpuse apšūta dēļiem, iekšpusē apmetums, griesti dēļu, bez apmetuma. Baznīcas ārpusē krāsota eļļas – ohras krāsā. Interesanti, ka šo izcilnieku sarakstu noslēdz 1836. Gadā Šķeltovas ciemā būvētā Svēta Nikolaja baznīca. 1996. gada 19. decembri Svētā Nikolaja baznīcai atzīmēja 160. gadadienu.
Aglonas novads ir piedzīvojis ticības brīvību un tajā sāk darboties arī nelielas luterāņu, baptistu, vasarsvētku mājas draudzes un lūgšanu grupas, kur pulcējas no augšienes atdzimušie, lai gan pārsvarā viņi dodas uz dievkalpojumiem citos novados. Par citām konfesijām man konkrētas informācijas man nav… Vienīgi esmu dzirdējis pa ausu galiem, ka Aglonas novadā jau ilgus gadus pastāv viena no sešpadsmit Latgales brīvo sātanistu kopienām, kā arī uz vienas rokas pirkstiem skaitāmie musulmaņi domā par mošejas celtniecību Aglonas centrā. Brīvmūrnieku skaits ir nemainīgs - divi vīriešu dzimuma, nopietna vecuma kungi un būtībā tas īsumā būtu viss kas sakāms par citu reliģisko pārliecību ļaudīm katoļu novada sirdī.
Pagānu, dievturu skaits ir ļoti neliels, tāpat ateisti ir tīri kūtri, no kuriem daži interesējas par ezoterisku un šad tad pēc mises pašķirsta horoskopus. Praktiski nav sastopami brīvdomātāji…, vismaz oficiāli sekulāro ļaužu skaits ir zemākais Latgalē.
Es kā mūsu skaistās Latvijas fans vēlos iepazīties ne tikai ar kultūrvēsturisko un reliģisko mantojumu, bet arī ar Aglonas dabas jaukumiem.
Aglonas novadā ir 13 upes, no kurām lielākās ir 105 km garā Dubna, Balda un Tartaka. Ārkārtīgi fascinē kādreiz par tām palaivot… Es laivoju kārtīgi katru vasaru, Latvijas ūdensteču un ūdenstilpju laivojumos rekords tika sasniegts 2010. gada vasarā – 11 laivojumi, jo pagājušajā gadā pārsvarā laivoju Igaunijā, iepazinu aptuveni duci nelielu piekrastes saliņu… Sākot ar Osmusāri un beidzot ar vairums latviešiem labi zināmo Aegnu! Nevaru nepieminēt neaizmirstamo Pakrī arhipelāga ekspedīciju… un jahtas/velo tūri Roņu salā. Tas bija kas neaprakstāms, jo šķiet ka katrs latvietis uzskata par savu goda lietu kaut reizi dzīvē to apciemot... Šogad šo rekordu esmu nolēmis nedaudz pārsist un palaivot pa zilo ezeru zemi. Varbūt tāpēc ka piedalījos 3 dienu Ģeorallijā (LU ĢZZF lepnums) pa Rēzeknes upi un tas bija kas fascinējošs…, biju vienā ekipāžā ar savu labāko draugu Ivo, kurš iespējams tīri drīz sekos manam piemēram un arī sarakstīs grāmatu, patreiz viņš ir manas pirmās grāmatas priekšvārda autors.
Pirmo upi, ko šovasar vēlos iekarot, ir Zilupe…
Ar nepacietību vēlos papriecāties kaut pāris no 63 zilo ezeru spoguļiem, kas atspīd novada debesīs… Ezeri aizņem nedaudz vairāk kā 8 % ( 3156,6 ha) no kopējās platības. Lielākie ezeri, kas atrodas Aglonas novada teritorijā ir Geraņimovas Ilzas ezers, Ciriša ezers, Jazinkas ezers, Užunu ezers un Bērzgales ezers. Starp citu Aglonas novadā, precīzāk Šķeltovas pagastā atrodas viens no mistiskākajiem Latvijas ezeriem – Čortoks Jau 1977. gadā tur tika izveidots ir dabas liegums… Šī ezera ūdens ir ļoti dzidrs (redzamība līdz 8 metru dziļumam). Līdzīgi kā ar Rīgas skaistuli Velnezeru arī ar šo ezeru saistās daudzi nostāsti, leģendas, vārdu sakot briesmu lietas. Varbūt tieši tāpēc ka cilvēki no tā turas pa gabalu - ezera ūdens ir ļoti dzidrs, netipiski Latvijas ezeriem, redzamība līdz 8 metru dziļumam…
Labs ir, ko te spriest par teoriju, šodien iepazīšos praksē un ir doma arī iepazīstināt Tevi!
