Ne tik daudz par Sāremā apskates objektiem, cik par Kāli meteorītu krātera enerģētsko iedarbību
|
Anita Trukšāne
|
Manuprāt vislabākais laiks, lai apceļotu Sāremā ir pavasaris vai rudens, kad nav cilvēku burzmas apskates objektos, kad par samērīgām cenām var sameklēt naktsmājas, kad spīd saule, plaukst pumpuri, kad acis un dvēsele ir sailgojušās, un prot priecājas par pavasara dabas košajām krāsām, par pavisam sīku meža vijolīti, kas smaržo tik netverami reibīgi, ka gribās šo aromātu ieelpot sevī tik dziļi, dziļi - un paturēt.
Sāremā - sala ar savu dzīves ritmu, mieru, kadiķiem, vēju, dolomīta milzīgo daudzumu un jūru.
Sāremā dolomīts ir īpašs, nebiju iedomājusies, ka paņemot rokās šo apstrādāto akmeni, tas šķitīs kā samts. Šī sajūta palika arī skatot un esot Anglas vējdzirnavās uzbūvētajā jaunajā ēkā. Tur, iepriekš piesakot, var izgaršot nupat no krāsns izņemtu lauku maizīti, kuras smarža ir neatkārtojama.
Karjas pagānu dievnams - vēl viena citāda vieta, citāda baznīca. Pagānu baznīca - ar trīskāju sauli virs altāra, ar nerru, kas pasmejas par tevi, ar neparastām dolomīta figūrām gar baznīcas sienām.
Meteorītu krāteris - Kāli ezers ar zaļgano ūdeni un pilnīgu mieru visapkārt. Ne velti senāk šī ir bijusi svētvieta. Arī tagad saka, ja gribi sakārtot savu enerģētiku, ir jāapiet apkārt ezeram. Mēs arī gājām, un labi, ka nebija, kas traucē, varēja kādu brīdi pabūt ar sevi, ar savām domām.
Nezinu kā tā sakārtošana iedarbojās uz mani, bet vakarā, pēc ekskursijas pa Bīskapa pili, sakārtojot savu grupu pa istabām viesnīcā Georg Ots, dodos uz savu numuriņu. Nezinu kāpēc mans prāts istabas nr.325 pārtaisīja par nr.352. Pienākot pie it kā sava numuriņa, nevaru to attaisīt - rāda sarkanu un viss, manējie vēl uzsauc, neteic istabā? Jā, laikam karte izlādējusies, jāiet lejā uz recepciju, jāuzlādē. Garām gāja istabene, uzjautāju viņai pēc palīdzības, viņa saka - nav problēmu, tūlīt attaisīšu, bet pēc tam gan noejiet uzlādēt karti. Saku - nu protams!
Durvis atverās, eju iekšā - acis apstājas pie uz grīdas guļoša čemodāna, ceļu skatu augstāk - gultā guļ divi, ieraudzījuši mani - abi gultā sēdus. (shock) Tā kādu brīdi visi trīs lūkojamies viens otrā, kamēr es nomurminu - atvainojiet, un metos ārā no istabas. Bet istabene ir vēl turpat, un tagad viņa skatās uz mani milzīgām acīm un jautā - kas noticis - es saku - tas nav mans numuriņš! Viņa prasa - kurš tad? Nezinu!
Tad paskatos kartē un redzu manus cipariņus. Tad nu istabene nāk man līdz, pārliecinās, ka varu atvērt istabu ar savu karti un tikai tad dodas prom.
Ceru, ka iztraucētie viesi nesūdzējās, un istabenei par to, ka viņa centās man palīdzēt, nebija nepatikšanu.
Tā kā ar tām enerģētikām uzmanīgi, nevar zināt kā tās un kurā brīdī iedarbosies. :D :D
Viesnīca lieliska! Ieteikums par visiem simts! SPA ar nebija slikts, bet salīdzinot ar Varsku, ne tik labs. Bet katrai viesnīcai ir savi plusi un mīnusi.
Priecājos, ka brauciens izdevās, ļaužiem patika un ir vēlēšanās braukt atkal ar mums!
Nākamreiz uz šo pusi rudenī, kad skatīsim Hijumā salu.