Ziemeļamerikas velotūre 2011 - 4.daļa. ASV

  • 8 min lasīšanai
  • 49 foto
4.jūlijs. Iebraukšana Garezerā. Tikšanās ar Albertu Legzdiņu. Tātad ap plkst.17iem iebraucam Garezera teritorijā. Dodamies uz Saulgriežiem, kur satiekam nometnes direktori, un kādu sievieti, kas atpazīst mums mugurā esošos Blue Hilsl Brewery kreklus - reklāmas kampaņa turpinās-slavējam ASV letiņu darināto alu. Par šo alus brūzi var palasīt šeit: http://www.bluehillsbrewery.com/ Sieviete labprāt ar mums parunājas, un pastāsta, ka atbraukusi šurp strādāt no Latvijas, esot no Cēsīm, bet Pēteris Auģis, kas saistīts ar Blue Hills Brewery, esot viņas māsīcas vīrs. Sieviete runājoties mums ielej glāzēs skaidro avota ūdeni. Ir tik labi padzerties vēsu ūdeni. Mēs apjautājāmies par Albertu Legzdiņu, un mums viņu arī drīz vien atrod. Alberts mūs redzot brīnās::"es jau Jūs nemaz vēl negaidīju, domāju rīt vai parīt būsiet!" Āre če nu...bet klāt esam! Alberts kā jau Alberts (ļoti atsaucīgs un visādi citādi feins cilvēciņš) centās mums sameklēt nakšņošanai kādu kabīni, taču visas pilnas. Mēs jau teicām, ka tas jau vairs nav tik būtiski, galvenais, ka varam šeit teritorijā nakšņot šo vienu nakti, jo būtībā jau rītu pēcpusdienā vajadzētu doties tālāk, citādi nepaspēsim uz prāmi. Tā nu Alberts mums sarunā telts vietu "Dzintaros" (kempingā pie Long Lake). Garā ezera piekrastē ir sabūvētas mājeles, vasarnīcas, kur mitinās latvieši, bet ciematiņā uz Day Rd vairs nav tik daudz latviešu...vecā paaudze izmirusi, vidējā paaudze vēl daži palikuši un mājas tiek pārdotas... Alberts mums piešķir vakariņu talonus pa 12$ katram un mēs visi kopā ejam uz Kafejnīcu/Ēdnīcu, kur jau vakariņo dažādu vecumu jaunieši...dzirdam lūgšanu pirms ēšanas un muzikālu pateicības lūgšanu pēc ēšanas. Jauki...labi, ka ir saglabājušās arī šādas tradīcijas. Pēc sātīgajām vakariņām (kartupeļi, karbonāde, salāti, paniņas, saldais un augļi) ejam pastaigā pa Garezera teritoriju vislabākā gida pavadībā. Alberts mums izrāda Brīvdabas baznīcu, ambulanci, kur tiek saārstēti katra nometnieka nobrāztie ceļi, izmežģīt';as potītes un citas traumas...Šogad darbinieki pārsvarā ir no Latvijas (gan virtuvē, gan kā bērnu pieskatītāji, gan skolotāji, gan apkopes personāls). Pēc pastaigas ejam pēc riteņiem un braucam Alberta pavadībā uz "Dzintariem". Alberts brauc ar tādu mazu golfa auto pa priekšu. Atrodam feinu vietu, kur uzsliet telti...blakus galdiņš, soliņš. beidzot tieku pie peldēšanās. Forši! Kāds puisis pienāk un interesējas, no kurienes esam...tā sarunas ievirzam arī par to, kurp dodamies...un tad arī pajautājam, vai mums biļetes uz prāmi nav jārezervē iepriekš, jo atceramies kā mums sanāca ar tiem autobusiem, kur vismaz nedēļu iepriekš tiek pasūtītas biļetes. Pēc kāda laika puisis atgriežas ar sievu, kura prot latviski, un diviem bērneļiem...esot uzzvanījuši uz Muskegon...tikšot ar velosipēdiem tāpat! Kāds makšķerē, kāds peld ar laivu...rāms vakars... Ceļot telti tēvs atkal nobriedis aliņam, taču pats pārsteigts kā aliņa vietā iepircis kaut ko līdzīgu sidram. Smejos...laikam par mani beidzot padomājis! ;) Rakstu dienasgrāmatu .Sāk krēslot. Pie mums atnāk rotkale/vitrāžiste Anda. Parunājamies, un solamies rītu aiziet pie viņas uz darbnīciņu. Spilgts saulriets pār ezeru. Atnāk Alberts...papļāpājam. Šis jau sarunājis savu paziņu, ka mūs varot pa ceļam rītu paķert līdz Holland. Izbraukšot ap 18iem. Mums der, un mēs nemaz nepretojamies! :) Šodien nobraukti 94km...viegls nogurums. Ap 23iem jau esmu nost! 5.jūlijs. Garezera nometnes darbnīcu apskate. Atvadīšanās. Ar auto līdz Holland. Tik saldi gulēju...7ceļamies, un uzreiz pēc 8iem jau esam brokastīs. Pie galda satiekam arī Albertu, Andu un norunājam, ka pēc 9iem iesim uz rotkaļu/keramikas darbnīcu. Pēc brokastīm aizstaigājam līdz teltij, papētu karti, atrodu nākamās nakšņošanas vietu Holland, un parakstu dienasgrāmatu. Ejam uz sarunāto tikšanos, safotogrāfēju bērnu darbiņus. Iepazināmies ar rotkali Alfonu Medni, keramiķi Jāni no Ņujorkas. Anda mūs izvadā pa Garezera nometnes teritoriju...apskatījām mazāko bērnu mītnes, rotaļu laukums. Mazie bērni tiek atstāti nometnē uz pāris stundām dienā, vai uz dienu, bet nepaliek nakšņot. Izstaigājam arī skolotāju apartamentus, iegājām kafejnīcā, kur varēja nopirkt tikko ceptus pīrādziņus latviešu gaumē un dažādus suvenīrus. Andai par ekskursiju iedodam prezentus no Jelgavas - pildspalvu un kaklasiksniņu, kur iekarināt mobilo telefonu vai atslēgas, vai kā Anda pati izvēlējās, iekarināšot savu atpazīšanas kartiņu ar vārdu. 12os ejam pusdienās. Pēc pusdienām nolemju iet uz telti un pagulēt, jo nežēlīgi sāp galva (pirmo reizi ceļojuma laikā tiek lietots Ibumetīns pret sāpēm). Noguļu līdz 14iem. Teltī suta, ārā karsts. Tēvs pa to laiku ar Albertu izstaigājis muzeju, noklausījies stāstījumu par Garezera vēsturi, par šeit vērtīgajiem mākslas darbiem. Ezerā šodien tomēr nelienu...galva joprojām tāda jūtīga. Aizčāpoju līdz dušai. Pēc tam lēnu garu salieku somas. Nojaucu telti. 17os atkal ejam uz vakariņām. Atvadamies. Anda vēl atnes solīto Garezera suvenīru. Alberts mums atnes ceļam pīrādziņus. Ko lai saka, tikām lutināti...ir ļoti laba tā sajūta, ka esi gaidīts, ka tiec uzņemts...viss ir tik vienkārši! Jānis Bērziņš mūs aizved līdz Holland State park, kur ierodamies ap 20iem. Iekārtojamies, atvadamies no Jāņa Šis brauc uz Čikāgu (kā saka, Holland bija ļoti pa ceļam, ja ieskatīsieties kartē, tad sapratīsiet par ko es te runāju). http://maps.google.com/maps/ms?authuser=0&vps=1&hl=lv&ie=UTF8&msa=19&msid=210926840719595464475.000499b953d97edb0f2b4 Un novēlam Jānim ne asaku, jo rītu braucot makšķerēt. Ceļam telti...sāk pilināt. Lai tik pilina, vismaz rīts būs vēss, un būs patīkamāk braukt. Varēsim labi ripināt! Taču nakts sausa... 6.jūlijs. Atkal nebūšanas ar velo. Saulriets pie Mičigana ezera. Pēdējā nakts teltī. Ceļamies 7os. Šorīt vispār negribas ēst. Apēdu divus pīrādziņus, ko ceļamaizei iedeva Alberts un uzdzeru dzērienu. Esmu gatava izbraukt! Pa Lake Shore gar Mičigana ezeru dodamies ceļā. Pēc kāda laika uzrodas feins veloceliņš, ka pa to smuki ripinot atkal aizšaujam paŗim km šķērsām...bet laicīgi attopamies, ka virziens nav īstais. Uzbraucam uz 160Ave. Mūs apsteidz kāds velobraucējs. Braucot līdzās pakontaktējamies, un tad viņš pazūd skatienam. Kad atkal veiksmīgi uzbraucam uz Lake Shore, kur blakus vijas veloceliņš - augšup, lejup, es uzsitu uz kādas neveiksmīgas apmalītes ritenim aizmugurējo riepu! Labojam un šķendējamies. Piebrauc iepriekš satiktais puisis un mēģina pieregulēt spieķus. Iesaka veikalu pēc 8 jūdzēm Grand Haven. Kamēr bijām apstājušies labot velo, vismaz ieraudzīju pašu Mičiganas ezeru. Skaists, plašs...liels kā jūa...kaut kur aiz lielas savrupmājas. Caur Grand Haven izripinām veiksmīgi - braucu saudzīgajā režīmā, pabraucot apmalītes. Uz Pontaluna Rd atkal liels svilpiens un gaiss ātri pazūd priekšējam ritenim. Kas notiek!? Šķiet, ka velotripam ir jābeidzas tieši tāpat kā tas iesācies - ar caurām riepām! Kā saka, pirmā diena nevar daudz atšķirties no pēdējās?! Vēl lēnākā tempā, gandrīz veļoties nost no velo, jo soma mani nēsā te uz vienu, te otru pusi, ieripinām P.J.Hoffmaster State Park kempinga teritorijā. Forši, pēc kartes rītdienai paliek aptuveni 10km līdz prāmim ;) Ir plkst.14:00. Uzslienu norādītajā vietā telti, bet tēvs labo velo, lai varam vismaz tikt līdz prāmim. Rats tiek saspieķots, lai nav tik izteikts astoņnieks! Es pieslēdzu savu telefonu pie elektrības stabiņa. Sazvanos ar mājiniekiem. Šodien nobraukti 45km. Aizstaigājam līdz ezeram cauri kempinga teritorijai. Acīm paveras jauks skats-smiltis kā Latvijas jūras malā, viļņi lielāki nekā mūsu jūrā, kāpas, priedes... Nolemju šurp atnākt vēlāk, kad saule kritīs ezerā, bet kā vēlāk noskaidrojās, tā bija nolēmuši vesels pulciņš kempinga nakšņotāju...daudzi bija līdzi atstiepuši krēslus, un riktīgi iekārtojās. Daudzi sasēduši lielajā kāpā, daži uz izskalotajiem vai sakritušajiem kokiem. Nolemju nopeldēties. Ūdens kā piens, viļņi pāri degungalam...vēl pasēžu kādu stundu, saule lēnām krīt lejup... Kad saule pilnīgi sarkana slīd tuvāk ezera apvārsnim, uztaisu vēl dažus sulīgus foto un eju uz telti. Ap 23iem dodos pie miera. Nakts auksta...vai vienkārši zeme pie ezera vēsāka...nezinu, bet ļoti sala. Pa nakti satuntuļojos visos iespējamos džemperos! 7.jūlijs. Ar prāmi no Muskegon uz Milwaukee.Izēšanās pie radiniecēm. Pamostos pēc 7iem. Sākam lēnu garu krāmēties. Paēdam sausās zupiņas (šī brauciena ietvaros pēdējo reizi - tagad droši kādu laiku uz tām neskatīšos). Rakstu dienasgrāmatu un vēroju kā blakus mītošā jautrā ģimenīte sadala pienākumus. Jaunieši pielikti pie malkas skaldīšanas. Tā, visu lieko esmu izmetusi - veco, labo džempi, nekam nederīgo sporta tērpa bikses, izdilušās zeķes... Mana bagāža ir palikusi par 2,5kg vieglāka, jo telti tagad vedīs tēvs. No kempinga izbraucam pirms 10iem. Aizmugurējā riepa laiž gaisu...saudzīgā režīmā aizbraucam līdz ostai. Arī priekšējam ritenim beigta riepa-jāsaudzē kamera, lai neuzsitas pat vissīkākajam akmentiņam. Un vēl tie spieķi...klibs un nabadzīgs...nāk prātā dziesmiņa. 11os esam ostā. Kopā par biļetēm samaksājam 240$ (pasažierim 95$, ritenim 9$ vienā virzienā+vēl ostas nodoklis12$+ vēl kaut kāds maksājums 20$). Sazvanāmies ar savējiem. 16:45. Prāmis kavējas. Izbraucam aptuveni 20minūtes vēlāk. Uz prāmja neesam vienīgie riteņbraucēji. Parunājam ar pusi, kas ceļo viens pats. Kundzīte, kas strādā uz prāmja un ierādot šim vietu uz klāja, viņu mīļi nosauca par "Mister trailer" , jo viņam bija pie velo piestiprināta piekabīte, kura bija pilna ar dzeramā ūdens pudelēm un pārtiku - tā viņš ekonomējot laiku un neejot veikalos iepirkties! Pusis arī pirmo reizi izmantojot prāmi...braucot ar velo pie savas vecmammas uz jubileju, uz Madison. Milwaukee iekuģojam plkst.19os. Mūs ostā sagaida mūsu radinieces Māra un Baiba. Braucam uz 84th Ave, Wauvatosā (Milwaukee ir sadalīta priekšpilsētās). Dāmas mums pasūta dažādas maizītes ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu salātus un čipsus. Dzeram vīnu, alu...ko nu kurš šim vakaram izvēlējies! Uhhh, tik ļoti priecājos par atkaltikšanos...pēdējo reizi tikāmies 1997.gada augustā... Iemiegu ap 24iem. 8.jūlijs. Miller time. Un vakars Zivju bārā. Māra jau darbojas pa virtuvi. Ēdam brokastis...mmm, grauzdēta maizīte, šķiņķis, siers, kafija...augļi! Manā gaumē! Pēc 10iem braucam ekskursijā uz Miller alus darītavu. Te var noskatīties filmiņu par šo alus darītavu: http://www.millertime.com/Beer.aspx Mūsu ekskursija sākas ar aproces aplikšanu ap roku, tad kopēju foto, tad 12minūšu garas filmiņas noskatīšanos-par to kā Millers ieceļojis no Vācijas un uzsācis šeit savu darbību. Dodamies uz rūpnīcu, izstaigājam visus procesa etapus - brūvēšanu, saliešanu pudelēs, salikšanu kastēs, nonākšanu noliktavā...pamatīgas kastu kolonnas kā daudzstāvu celtnes noliktavā gaida fūres , kas tās piegādās krogiem, veikaliem... Tad nonākam pirmajā Miller celtnē, alus pagrabā, kur izveidots tāds savdabīgs muzejs...un pēkšņi, kad zālē satumst, no gleznas izkāpj Millers (projekcija) un stāsta kā viņš atpūšas ar ģimeni un draugiem...jo ir taču Miller time! Arī mums pienāk Miller time-baudām, degustējam Miller Life. Pēc tam dodamies uz nākamo punktu, kur baudām citus divus alus...viens no tiem bija ar medu...smeķīgs! Pēc ekskursijas pa alus darītavu, dodamies uz veikaliem...jāsapērk mājās palicējiem dāvanas! Iebraucām arī pie Jāņonkuļa kapiņos...te atdusas 100gadnieks. Ap 18iem mums sarunāta vieta Zivju bārā, kur parasti viss esot pilns, ka ne klāt tikt. Vakarā filmu vakars. Rādam filmiņas par Latviju. 9.jūlijs. Milwaukee...pilsēta, kas apbūra! Ap 9iem braucam uz krastmalu... Milwaukee ir slavena ar savu alu, sporta komandām un bagātu kultūras mantojumu. Milwaukee ir Wisconsinas štatā lielākā pilsēta un ir pazīstama kā pilsēta, kur notiek dažādi festivāli, piem: Summerfest, kas parasti notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, un ir slavenākais no visiem šiem festivāliem. Pilsēta pati par sevi ir arī ideāls tūrisma galamērķis, šeit ir daudz labi saglabājušās 19.gadsimta ēkas, Valsts muzejs, kas piedāvā bagātīgu integrāciju kultūru un dabas mantojumu. Te atrodas arī IMAX teātris un planetārijs, un Mākslas muzejs, kur var apskatīt Eiropas un Amerikas mākslas darbus. 12os Mākslas muzejs atver savus spārnus...buras! Skaisti! Izbraukājam Mičiganas ezera krastu...apskatām jauno miljonāru mājas, pēc tam salīdzināšanai mēs tiekam izvadātas pa veco miljonāru kvartālu...mājas skaistas, stilīgas! Vakarā radu tusiņš pie Baibas...ko tik nav sataisījusi-dažādi salāti (vieni ar valriekstiem), divu šķirņu kupāti, baudam vīnu un viens otru... Top ideja kā riteņus pārvest uz Latviju...ap 24iem Māra vēl zvana uz izziņu biroju un painteresējas, cikos atveras būvmateriālu veikals. :) 10.jūlijs. Iepirkšanās būvmateriālu veikalā. Atkal izēšanās. Pēdējais vakars. Pēc 9iem esam būvmateriālu veikalā. Kāds izpalīdzīgs jauns vīrietis mums palīdz sameklēt materiālus, kas noderētu velo transportēšanai lidmašīnā...burbuļplēve, būvgružiem paredzētie plastikāta maisi (izturīgi). Ap 11iem Baiba un Māra dodas uz beisbola spēli, bet mēs pagrabā jaucam un saiņojam velo. Pēc divām stundām gatavs! Eju krāmēt somas...atkal jāatbrīvojas no visa liekā, jo bagāžas vietā tagad nodosim riteņus (telts, ķiveres un guļammaisi tika pielikti pie velo, lai aizpildītu tukšumus). Ap 17iem pārrodas beisbola fanes...nokarsušas, tomēr viņu komanda Milwaukee Brewers pēdēā brīdī esot uzvarējusi. Parādām savu mākslas darbu...un uzreiz pārbaudam vai ieiet mašīnā...Yes! Tagad tik jācer, ka lidostā aizies uz urrā! Šovakar picas vakars...ar sēnēm, desu, olīvēm...ar artišokiem, vistu....gardi gan! 11.jūlijs.Čikāgas lidosta.Atvadīšanās. 12.jūlijs.Ielidojam Rīgā. Atgriešanās.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais