Pasaules lielākā meļa pēdās...

  • 1 min lasīšanai
Āra temperatūra pēdējā laikā sarukusi ļoti strauji. Par laimi, beidzot ir pieslēgts arī siltums, bet šo faktoru aizēno aiz loga spīdošā saule. Iepriekšējos plānus par visas dienas veltīšanu gultas sildīšanu un nepārtrauktu kanālu pārslēgšanu lavierējot starp autiņu, mazgāšanas līdzekļu un suņu barības reklāmām nomaina pēkšņa uzdrīkstēšanās izbaudīt saulaino dienu Vidzemes jūrmalā. es esmu ES Ātri vien tiek sagatavots rīcības plāns – auto, benzīns, saule, ceļš un Minhauzens! Lai gan savu ceļojumu sākam jau krietni pāri pusdienai, tas nenozīmē, ka neuzspēsim izstaigāt Minhauzena valstības plašumus. Patiesībā pirmais pārsteigums mūs gaida jau daudz tuvāk nekā bijām plānojuši. Jāteic, ka viens no galvenajiem faktoriem izvēloties par labu Vidzemes jūrmalai un Tallinas šosejai, ir Latvijai neraksturīgā ceļu kvalitāte. Pagaidām gan mazas galvassāpes rada Juglas šķērsošana kur tiek būvēts, ja nemaldos, pirmais divlīmeņu krustojums Rīgā. Bet tiklīdz izdarīts pagrieziens uz Tallinu, tā uzreiz ceļš paliek patīkami gluds un auto mierīgi kā kuģis slīd pa pelēko asfaltu. Kā jau minēju, pirmais pārsteigums nebija gaidīts – tas ir jaunas Saulkrastu apvedceļš. Tik daudz tiltu tik īsā posmā Latvijā vēl nebija redzēts. Šajā vietā patiesi sāk pārņemt sajūta, ka es esmu ES. Viens neizprotams fakts tomēr paliek – mājas kas acīmredzot atrodas pārāk tuvu šosejai ir apjoztas ar augstiem metāliskiem mūriem skaņas aizturēšanai. Vai šo māju īpašnieki patiesi ir apmierināti ar dzīvošanu cietoksnī pret savu gribu? Minhauzena pasaulē Nav pagājusi pat pilna stunda kad mūsu auto jau cēli piebrauc pie vārtiem, kas ieved gluži vai citā realitātē – esam Minhauzena pasaulē! No bērnības atmiņām atceros kā piestājām Duntē lai iegrieztos vietējā veikaliņā pēc gardajām zvejnieku zivīm. Jau tajā laikā man tika stāstīts par to, ka Minhauzens patiesība dzīvoja tieši šeit, un vietējā dīķi pats sevi aiz matiem bija vilcis ārā. Tiesa kopš tiem laikiem viss ir krietni mainījies. Vecā pasta māja pārvērtusies par sava veida austriešu kalnu namiņu, bet blakus uztapis muzejs. Pirmā lieta ko ieejot pa muzeja durvīm nākas apskatīt, protams, ir biļešu kase, kas omulīgi veidota ar sava veida suvenīru kioskiņa noskaņu. Vaicājumam par atlaidēm atbilde ir visai strupa un diemžēl arī negatīva, tomēr nolemjam to neņemt pie sirds. Samaksājam par ieeju un turpinām savu ceļojumu. Katra telpa ir veidota ar patiesi apbrīnojamu izdomu un perfektu izjūtu. Jakobīnes guļamistabā redzams gan jauks krēsls, gan arī lapsādas kas kādreiz noteikti rotājušas viņu pastaigās ziemas mēnešos. Lapsa, kas pie gultas acīmredzot izvietota kā sargs, izskatās gluži kā dzīvā. Te pēkšņi klusumu pārtrauc kāds čiepsts – izrādās papagailis būrīti patiesi ir dzīvs!... Turpinājumu var izlasīt jaunajā Latvijas tūrisma portālā www.apcelo.lv ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais