Taizeme - Bangkoka

Rolands Karaševskis 28.04.2012 25 min lasīšanai 165 foto

Apraksts sanāca diezgan garš, bet laikam tāpēc, ka daudz vietas apceļojām un daudz ko piedzīvojām. Centos rakstīt tikai noderīgāko informāciju - to, ko es meklēju citos ceļojumu aprakstos. Rakstu sadalīju nodaļās ar virsrakstiem – lai var izlaist to, kas neinteresē.

ĪSUMĀ

Laiks: 18.03.12.-04.04.12.

Maršruts Taizemē: Bangkoka – Ayuttaya – Krabi – Phi Phi – Phuketa – Bangkoka.

Doma doties ceļojumā uz Taizemi radās jau pirms kādiem 2-3 gadiem, kad arī sāku pētīt iespējamos maršrutus, interesantākās vietas, ko būtu vērts apmeklēt Taizemē. Diemžēl tajā laikā mainījās ceļošanas plāni, bet vēlamais maršruts pirmajam Taizemes ceļojumam palika prātā. Skaidrs, ka pirmajā reizē varēs apskatīt tikai daļu no Taizemes, turklāt lielu daļu pirmajā reizē noteikti aizņems pati Bangkoka, jo pilsēta ir liela un ļoti apdzīvota, gandrīz nekur nav iespējams tikt ātri.

Nu jau par tradīciju laikam kļuvis pēc Latvijas ziemas, agrā pavasarī doties nedaudz atpūsties uz kādu siltāku vietu, tā teikt, sagatavoties vasarai. Šur tur jau pabraukāts, šādas tādas klimata zonas jau redzētas, tāpēc šoreiz meklēju iespējas aizkļūt līdz tropiem.

Lielisks palīgs ceļojumu plānošanai un labu piedāvājumu atrašanai ir portāls www.celakaja.lv - tur var atrast gan daudz noderīgas informācijas, gan arī info par ļoti labām avio biļešu cenām, tāpēc šajā portālā pirms šī ceļojuma ieskatījos vismaz reizi dienā. Sākotnēji bija dažādi labi piedāvājumi uz D-Ameriku, Āfrikas vidieni, bet konceptuāli jau biju izlēmis sagaidīt kādu labu piedāvājumu nokļūšanai uz sen izraudzīto Taizemi. Pēc kāda mēneša sekošanas līdzi jaunumiem beidzot sagaidīju labas cenas lidojumam uz Taizemi no Eiropas –vairāk kā uz pusi mazāka nekā ierastā cena līdzīgam lidojumam, tiesa - lidojums gan nesākas un nebeidzas Rīgā, bet pa Eiropu jau var atrast daudz un dažādus veidus, kā nokļūt no viena punkta līdz otram. Galu galā ceļš līdz Taizemei veda vispirms uz Briseli, tad Brisele – Mumbaja – Bangkoka. Atpakaļceļš bija caur Deli uz Milānu. Lidojumus pirkām no indiešu aviokompānijas Jet Airways, par kuru nudien neko sliktu nevar teikt – ērtas un lielas lidmašīnas, ēdieni, dzērieni un viss pārējais pieejams lidmašīnās godam.

Indijas lidostas

Lidojot uz Taizemi, sanāca paviesoties divās Indijas lidostās – Mumbajā un New Delhi. Mumbajas lidosta bija diezgan pabriesmīga, lai gan tur tāpat kā Rīgā šiverē turki. Pīpmaņiem noteikti patiks pīpētavas. :D Divas pavisam nelielas telpas, kurās katrā ir ap 15 cilvēkiem un kurās nav logi un nav ventilācijas. :D Vēl kāda īpatnība ir indiešu paranoja pret šķiltavām – ja visās Eiropas lidostās šķiltavām nepievērš uzmanību, rokas bagāžā laikam drīkst būt vienas šķiltavas, tad Indijā tiek atņemtas visas šķiltavas un samestas lielā grozā, taču pīpmaņiem mierinājums – pīpētavās ir speciāli aizdedzināšanas aparāti. Pīpētavā briti smējās „Like I could hijack a plane using lighters – what can I do – in the middle of the flight take out my dangerous lighters and start screaming – land the plane or I will set something on fire”. :D Vēl visai dīvaina bija indiešu vēlme taisīt drošības pārbaudi vairākas reizes pat transfēra zonā, kur tu esi pārbaudīts jau izlidojot no lidojuma sākuma lidostas. Visi tiek pārbaudīti arī kāpjot ārā no lidmašīnas (laikam 11 km augstumā var dabūt ko bīstamu :)) , kā arī neizejot no drošības zonas – visi tiek pārbaudīti arī kāpjot iekšā lidmašīnās. Tas rada diezgan lielas rindas, tā kā transfēra pasažieriem diezgan laicīgi ir jāiet uz lidmašīnām. Vēl dīvaini bija tas, ka biļetēs rakstīts boarding time, piem., 18:00, bet faktiski tajā laikā jau tiek kliegts mikrofonos „last call, last call” utt.

Ceļotājiem, kuri tāpat kā mēs ir 4 cilvēku sastāvā ar 6 čemodāniem, jāņem vērā, ka publiskais taksis nebūs pieejams uz minētajiem noteikumiem – šoferi čīkst, ka nevar visu to satilpināt vieglajā mašīnā (praktiski visu takšu bagāžniekos atrodas milzīgi gāzes baloni, kā rezultātā bagāžas nodalījumā var ielikt vien 1 somu). Bet tiek piedāvāta alternatīva – minivens, kurš līdz jebkurai vietai Bangkokā no lidostas aizvedīs par 700 bātiem (11,9Ls), nevis pēc skaitītāja rādījuma. Šajā cenā ir viss iekļauts – gan 50 bātu Lidostas uzcenojums, gan maksa par maksas ceļiem. Lidostas taksi izmantojām tikai naktī atgriežoties no dienvidiem ar iekšējo lidojumu.

Jāmin, ka visai vienkārši ir arī izņemt naudu bankomātos – par katru naudas izņemšanas reizi, neatkarīgi no izņemtās naudas daudzuma, banka ietur komisiju 150 bātu (2,55Ls) apmērā. Tiesa, nezināmu iemeslu dēļ neviens bankomāts nakts stundās negribēja izdot nekādu naudu – vai nu pārtrauca darījumu, vai parādīja uzrakstu, ka karti apkalpojošā banka nesniedz atbildi – dienas laikā šajos pašos bankomātos nebija nekādas problēmas naudu izņemt.

Diezgan daudzās ēstuvēs papildus ēdienkartē norādītajai cenai vēl jārēķinās ar apkalpošanas maksu un pievienotās vērtības nodokli, kas kopā sastāda 17% - bet šāda kārtība mistiskā kārtā nav visur. Dienvidos praktiski nekur tā nebija, izteiktāk tas darbojās Bangkokā.

Orientēšanās

Jāsaka, ka Latvijā Jāņa Sētas veikalā, kur parasti iegādājos kartes pirms ceļojumiem, nav pieejamas daudz-maz noderīgas Taizemes vai Bangkokas kartes – kartes nav ar pietiekami smalku mērogu, līdz ar to, izmantojot šīs kartes, var tikai aptuveni nojaust, kur atrodies. Visur esošajos tūrisma informācijas birojos var uzjautāt bezmaksas kartes, bet tās ir noderīgas tikai mazās pilsētās vai salās, ne Bangkokā – bezmaksas kartēs ir atzīmētas tikai galvenās ielas, taču neatzīmētās, mazās ieliņas sajauc visu plānu mēģināt noorientēties. Vienīgā daudz-maz normālā Bangkokas karte bija nopērkama 7eleven veikalā (Bangkokā nav iespējams noiet 10 minūtes, neieraugot kādu šī brenda veikalu). Tāpat ieteiktu izprintēt sīkākas kartes ap apskates objektiem, ja vēlaties tos paši apskatīt. Arī vietējiem pārsvarā nebija jēgas prasīt ceļu, jo mums paredzētajās kartēs viss norādīts angļu valodā – piem., nesekmīgi bija mēģinājumi no vietējiem uzzināt, uz kuru pusi atrodas Victory Monument pietura vai Memorial Bridge kuģu piestātne, jo tajiešu valodā tas skan pavisam citādāk. Uz mājām diez vai ir jēga skatīties, meklējot plāksnītes ar ielu nosauktiem – tādas nekur neredzēju, un adrešu sistēma tur ir pavisam savādāka nekā mums saprotamā – citur mājām ir numuri, citur nav – mājas adrese ir vienkārši mājai tuvāk esošā krustojuma nosaukums.

Ķīniešu kvartāls Bangkokā

Bangkokas ķīniešu kvartāls esot lielākais Āzijā (protams, ārpus Ķīnas :)) un tas atrodas pilsētas centra daļā, starp Yaowarat road un Charoen Krung road. Ir vērts te paklīst starp šīm paralēlajām ielām, kuras savieno mazākas šķērsieliņas – šeit atradīsiet gan labas vietas, kur paēst, gan tirgoņus, kas pārdos gan ēdamos, gan intīmpreces, gan dažnedažādu drēbju un aksesuāru „feikus”. Tieši „feiku” tirgoņi te bija visvairāk. Šajā kvartālā vērts iegriezties arī Wat Trai Mit templī, kurā ir bezmaksas ieeja. Vislabāk uz šo kvartālu nokļūt ar BTS, izkāpjot Sathorn pieturā un paņemot tuk-tuku, vai arī ar metro/taksi braukt līdz Hua Lamphong vilciena/metro stacijai, kur arī sākas ķīniešu kvartāls.

Bangkoka no debesskrāpja.

Tā kā iepriekšējos ceļojumos nebija sanācis pabūt kādā debesskrāpī, tad meklēju iespējas tādā nokļūt Bangkokā. Galvenās 3 iespējas Bangkokā ir šādas:

1)State tower, uz kura jumta atrodas Sirocco bārs, kurā filmēta Hangover 2. Šika atpūtas vieta, kura ceļotājus mēdz pārsteigt ar savu dārgumu, salīdzinot ar Taizemes cenu līmeni, alus pudele maksājot ap 5-7 latiem, vakariņas – sākot no 50 Ls. Toties vieta ir tiešām grezna un uz jumta esošais bārs ir augstākais atvērta tipa bārs pasaulē – 66. stāvs – visapkārt tam ir stikla sienas, tāpēc tas rada vēl iespaidīgākas sajūtas. Šeit gan jārēķinās ar dresscodu, ādas sandalēs, šortos un ar jostas somu netiksiet ielaisti. :)

2)Banyan Tree hotel, uz kura jumta atrodas arī padārgs restorāns, kurš arī ir atvērta tipa – nereti tieši uz šo iesaka iet vietējie, jo te esot vislabākā atmosfēra.

3)Baiyoke sky – viesnīca, kas ir augstākā ēka Taizemē – 86 stāvi un 304 metri. Tieši šo izvēlējāmies apciemot. Viesnīcā ir visai demokrātiskas cenas arī nakšņošanai. Debesskrāpī var tikt, nopērkot biļeti uz vakariņām vai pusdienām. Es ieteiktu ierasties uz vakariņām, kuras sākas no 17:30, jo tad vēl ir gaišs – satumst ap 18:30, tātad būs iespējams pilsētu redzēt gan gaismā, gan tumsā. Ēkā ir vairāki restorāni, nu kuriem var izvēlēties tīkamāko – mēs izvēlējāmies Crystal Grill, kurā tiešām nevarēja sūdzēties par ēdienu dažādību – gan saldie, gan sāļie ēdieni, gan zupas, gan gaļas, gan zivis – akcents tiek likts uz jūras veltēm – pieejami dažnedažādi gliemeži :) , austeres, krabji, tīģergarneles, tunči utt. Ak, jā – ēst var, cik vien lien vēderā iekšā! :) Un cena šādam pasākumam latviešu makam ir ļoti draudzīga – 690 bāti (11,70Ls) no personas. Dzērieni gan cenā nav iekļauti, bet tās pašas „kolas” tur maksā smieklīgi maz. Ieteiktu rezervēt vakariņas „pa tiešo” no viesnīcas (callcenter@baiyoke.co.th), jo citas interneta lapas par šo pašu piedāvājumu prasīja 800 bātus.

Fotogrāfiem nedaudz būs jāviļas par iespējām nofotografēt pilsētu naktī no šīs ēkas, jo visi restorāni šajā ēkā ir telpās ar stikliem, ir iespējams uziet uz paša ēkas jumta, bet tur visapkārt ir režģis, turklāt skatu platforma rotē ap ēku diezgan drausmīgi drebinoties – tā kā var aizmirst par statīvu, ilgajiem slēdža ātrumiem, fotografēt sakarīgi naktī varēs tikai caur stikliem, kuros ir atspīdumi un vēl visādi traucēkļi.

Tempļi

Tempļi Bangkokā ir bagātīgā daudzumā – ja pavadiet šajā pilsētā 2-3 dienas, tad noteikti jāizvēlas starp dažiem, kuri Jūs individuāli saista visvairāk. Pārsvarā tempļi ir atvērti līdz 16:00-17:00, ieejas maksa ir sākot ar 50 bātiem (85 santīmi), beidzot ar 250 bātiem (4,25Ls), piem.,Grand Palace.

Pieminēšu vien dažus apskates vērtos tempļus: Wat Pho – atrodas blakus Grand Palace, ieeja maksā 150 bātus, šis ir viens no vecākajiem tempļiem un runā, ka tieši te radusies Taizemes masāža. Šeit arī atradīsiet milzīga izmēra, apzeltītu guļošo Budu. Blakus šim templim atrodas Grand Palace – grezni karaliskie apartamenti. Šeit nevar nokļūt ar skytrain, visticamāk, ka ērtākais veids, kā te nokļūt no viesnīcas, būs ar tuk-tuku, lai nebūtu jānīkst taksī sastrēgumos.

Wat Arun – arī viens no pirmajiem Bangkokas tempļiem, kas tika būvēts laikos, kad Bangkokai vēl nebija galvaspilsētas statuss, šis templis atrodas Chao Phraya upes otrā krastā jeb pilsētas vēsturiskajā Thonburi daļā. Lai uz šo templi nokļūtu, jābrauc līdz Tha Thien piestātei un par 3 bātiem var pārcelties pāri upei. Šis templis man personīgi laikam vislabāk patika, jo tas ir daudz atšķirīgāks par visiem pārējiem, tajā ir apkopoti dažādi arhitektūras stili, turklāt pa stāvām kāpnēm tajā var uzrāpties diezgan augstu, no augšas paveras skaisti skati uz Bangoku. Jāpiemin, ka tempļos ir īpatnība - nav pieņemts kāpt ar kājām uz durvju sliekšņiem – dažviet tie bija pat apzeltīti – nepētīju, kāpēc tas tā, bet nu tas ir fakts, ko arī mēs ievērojām.

Tā kā pārsvarā Taizemē ir budistu tempļi, tad intereses pēc apmeklējām arī kādu hinduistu templi - Sri Mariamman, kas ir viens no diviem hinduistu tempļiem Bangkokā. Templis atrodas Silom rajonā. Ieeja ir bez maksas, no fotografēšanas viedokļa nekas drausmīgi iespaidīgs, turklāt iekšpusē nedrīkst fotografēt, toties no iespaidu gūšanas viedokļa gan ieteiktu apmeklēt arī šo templi. Uz templi var aiziet ar kājām no Surasak skytrain stacijas. Šī tempļa apciemojumu var apvienot arī ar paviesošanos kādā Bangkokai savdabīgā vietā – kafejnīcā, kurā goda vietā novietots Latvijas karogs. Tur darbojas latvietis Pēteris, kurš Āzijā dzīvo jau 16 gadus un ar kuru arī mums izdevās aprunāties – pie Pētera var gan paēst austrumeiropiešu ēdienus, ja nu vietējie jau sāk apnikt vai sāk rasties nostalģija, gan var arī dabūt naktsmājas viņa viesnīcā Red Pinn (http://www.redpinn.com/). Pēteris teica, ka bez kādas īpašas reklāmas viņš arvien populārāks kļūstot tieši latviešu vidū, jo informāciju par viņu ceļotāji arvien vairāk nodod viens otram, tāpēc arī es šo informāciju nododu tālāk – jāatbalsta savējie! :) Lai gan man netraucē Āzijas pilsētām raksturīgie un tipiskajam eiropietim nepierastie higiēnas apstākļi, tiem, kuriem tie sāk traucēt – Pētera viesnīca un ēstuve būs lieliska oāze, jo viss ir tīrs. :)

Starp citu – šajā rajonā nejauši iemaldījāmies arī nakts laikā, kad meklējām vakariņu vietu – gandrīz pretī Sri Mariamman templim, pāri Thanon Silom ielai, kādus pārdesmit metrus no šīs ielas, precīzi tagad neatceros – uz Si Lom 2 vai Soi Prachum ieliņas, ielas malā atrodas necila paskata ēstuve, kur dabūjām mūsu izpratnē labāko Tom Yum zupu Taizemē, to pašu arī varēja teikt par citiem ēdieniem. Ja izdodas atrast – iesaku te ieturēties. Par Tom Yum – tā laikam ir zupa, kas ikvienam ceļotājam ir jāpamēģina Taizemē – maksā viņa 80-200 bātus (1,3-3,4Ls), turklāt latvieša garšīguma izpratnei tā saņem diezgan augstu vērtējumu. Zupa skaitās ass ēdiens, tiem, kuriem nepatīk asi ēdieni, noteikti viesmīlim jāpasaka, ka nevajag asu, tiem, kuriem patīk asi ēdieni – jāsaka middle. Tā kā es un vēl viens ceļabiedrs ir ļoti asu ēdienu cienītājs, tad pasūtījām thai-spicy zupu, jāsaka, ka pēc pirmajām karotēm nedomāju, ka piebeigšu zupu līdz galam.. :) Labi, ka pēc zupas vēl bija rīsi un alus, ar kuru to asumu nedaudz remdēt. :) Bet visā visumā – šis arī bija pats asākais ēdiens, ko Taizemē ēdām, un man radās nedaudz aizdomas, ka viesmīļi uztaisīja zupu vēl ņiprāku, lai bālģīmjus „pamācītu”, jo, citur prasot thai-spicy līmeņa asumu, ne uz pusi nebija tik daudz asuma. Jāsaka, ka, ēdot pārsvarā tikai asus ēdienus un arī ēdienus uz ielas, eiropieša vēders man nestreikoja, bet par brīnumu sāka nedaudz streikot atgriežoties mājās un ēdot ierasto pārtiku vai viesnīcās ēdot eiropeiskās brokastis. Šo parādību gan nekādi nevaru izskaidrot.

Runājot par ēšanas īpatnībām, kuras novērojām un ar kurām mūs iepazīstināja Bagkokā dzīvojošā latviete Ilze – tajieši kopīgi vakariņojot nekad nesūta ēdienu, kas domāts tikai vienam konkrētam cilvēkam. Visi pasūta dažādus ēdienus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir rīsi, un katrs ņem, ko vēlas no kopējā galda – tā esot interesantāk un var dažādus ēdienus pagaršot. Interesanta lieta, ko mēs novērojām, ka viesmīles, atnesot ēdienkarti, paliek pie galda un gaida, kamēr neizlēmīgie tūristi padsmit minūtes nevar izlemt par sev vēlamo ēdienu. :) Protams, kādu laiku padzīvojot Taizemē, sāk pietrūkt kartupeļi un griķi, kas tur nefigurēja nevienā ēdienkartē. Ēšanai cenas ir ļoti draudzīgas, kaut gan tas ir atkarīgs no vietas, kurā ieturaties. Uz ielas var paēst viens cilvēks pat pa latu. Kafejnīcās – parasti centāmies izvēlēties tādas, kurās iespējami daudz vietējo, jo tad ir kāda garantija, ka vieta un ēdieni ir labi – zupa maksā 50-150 bāti (85 santīmi-2,50Ls), otrais ēdiens – arī aptuveni tāpat. Kolas maksā gandrīz visur vienādi – 20 bāti, jeb 34 santīmi. 0,63 l tilpuma Chang vai Singha aliņš kafejnīcās un bāros maksā 80-100 bāti (1,36-1,70Ls), dārgākās vietās 130-150 bāti (2,21 – 2,55Ls). Šis pats aliņš veikalos maksā 44 bāti jeb 70 santīmi. Par aliņu runājot – visai dīvaini ierobežojumi pārdošanai (kas atsevišķās pilsētās mēdz atšķirties) – alu nepārdod no 14:00-17:00 un no 24:00-7:00 (varbūt par kādu stundu kļūdos).

Bangkokas kanāli

Bangkokā vēsturiski satiksme notika pa kanāliem jeb klongiem. Laikam ejot, vairums kanālus aizbēra, izbūvēja ceļus un tiltus. Modernajos rajonos vairs neatradīsiet nevienu kanālu, bet „vecajos” Bangkokas kvartālos vēl arvien praktiski vienīgais pārvietošanās līdzeklis ir laiva. Šie vēsturiskie rajoni nemaz tālu nav jāmeklē – tie ir otrā pusē Chao Phraya upei, piem., Thonburi rajons. Šeit gribējās nokļūt, jo viss te redzētais ir ļoti kontrastaini atšķirīgs, pat ja salīdzina ar citām Bangkokas daļām. Tūristu iecienītie viesnīcu un biznesa kvartāli liekas pavisam citā pasaulē, ja iebraucat ar laivu šajos nebeidzamajos Thonburi kanālos, kur vietējie tik tiešām smaida tikai tāpat, nevis tāpēc, ka ir apkalpojošais viesnīcas personāls vai vēlas kaut ko Jums pārdot. Ja vien iespējams, tad ieteiktu kanālu izbraukāšanai pēcpusdienas stundas, kad vietējie pārnāk no darba – gandrīz katrā mājā kanāla malā uz koka pāļiem ir terase, kur vietējie pavada vakaru, pamāj, tādā veidā rodas iespēja pavērot pavisam citādāka ritējuma Bangkokas dzīvi.

Šādas kanālu tūres ir kļuvušas populāras tūristu vidū un interneta vietnēs, kā arī upes piestātnēs esošajās tūrkompānijās tās tiek piedāvātas par visai nesamērīgu cenu, ņemot vērā vispārējo cenu līmeni. Par 1-2 stundu izbraucienu katram jāmaksā 1000-1500 bāti, kas ir 17-25Ls. Internetā dažādi izmeklējos, kur varētu mēģināt sarunāt kādu vietējo ar nelielu laivu privātam braucienam, diemžēl tas neizdevās, tomēr, manuprāt, labs darījums izdevās, esot uz vietas. Kāds policists ieteica nedoties uz tūristu apmeklētajām Tha Chang vai Tha Tien piestātnēm, bet gan uz blakus esošo un nomaļāko Rajini piestātni. Tur ērti no jau minētajām populārajām piestātnēm var nokļūt ar tuk-tuku. Tuk-tuka vadītājs gan noteikti Jums jautās, ko gribat tur darīt un vai negribat, ka viņš sarunā laivu, bet sakiet, ka Jums jau ir sarunāta laiva un paši kaulējieties ar laivu stūrmaņiem piestātnē. Tā nu mēs nokaulējām cenu šai kanālu apbraukāšanai līdz, manuprāt, saprātīgam līmenim – 400 bātiem no cilvēka (6,5Ls). Ak jā – un šāda veida maksājumus noteikti veiciet pēc pakalpojuma saņemšanas vai tikai pusi samaksājiet uzreiz, jo citādi, atdodot visu naudu par pakalpojumu jau sākumā, ar šo brīdi zaudējat kontroli pār pasākumu un nevarat vairs uzstājīgi pieprasīt, lai netiekat vesti uz paziņu veikaliem vai citām vietām, kur stūrmanis arī saņem savu labumu. Bangkokas kanālus privātā laiviņā noteikti būtu jāizbraukā ikvienam šīs pilsētas viesim.

Naktsdzīve Bangkokā

Īstu Bangkokas naktsdzīvi un labākās vakariņu vietas mēs nebūtu iepazinuši bez Bangkokā dzīvojošās latviete Ilzes, ar kuru pavadījām kopā vairākus vakarus. Laikam tādā „parastā” ceļojumā nebūtu iespējams iepazīt, kā atpūšas vietējie, bet Ilze mūs iepazīstināja ar saviem draugiem, kas bija gan no Taizemes, gan citām valstīm. Kādā vakarā pie viena galdiņa sēdējām latvieši, taizemieši, maķedonieši, filipīnieši, francūži un pat meitene no Maurīcijas.

Runājot par klubiem – ir pieejami gan bārveidīgie klubi, kādi pārsvarā ir Vecrīgā, piem., Oscar’s Bar, gan tipiskāki klubi, kuri iedalās šikajos un underground. Pēc Taizemes likumiem klubi drīkst strādāt līdz 1iem naktī, faktiski viss notiek līdz 2 naktī. Pēc tam visi brauc ar takšiem uz underground klubiem, kas ir vaļā līdz rītam. Taksisti, kas piedāvā aizvest uz šādu underground klubu, maksu neprasīs, jo to saņems no kluba, uz kuru Jūs tiksiet aizvesti – tāpēc nereti viņi mēģina par visām vārēm pierunāt braukt uz klubu, kas viņiem vairāk maksās. Šikajos klubos parasti ir ieejas maksas Tā kā Latvijā jau pierasts, ka ieejas nav jāmaksā, tad Taizemes maksa par ieeju klubā 17Ls no personas likās diezgan daudz. Šikā gala klubs, kurā bijām, saucās Bed superclub – netālu no Oscar’s bar. Ilze ar iekšā laidējiem vienojās, ka pirksim lielā tilpuma padzērienu, kas mūs atbrīvoja no ieejas maksas, tātad – nemaz tik slikti! :) Varbūt, ka kādam ceļotājam arī izdodas ko tādu sarunāt – labāk maksāt par lietu, nevis pakalpojumu – tikšanu iekšā. :) Šeit bija diezgan eiropeiska mūzika, divas zāles un vietējās meitenes, kas par visām vārēm vēlējās kontaktēties ar ārzemniekiem.

Pēc tam, kad divos šis klubs vērās ciet, devāmies uz underground klubu, kas saucās Shock – bet nosaukums šim klubam nepārtraukti mainoties, tā kā laikam nemaz nav vērts to meklēt internetā. Kluba nosaukums nedaudz sevi attaisnoja – izmantojot labierīcības un pieejot pie spoguļa, uzradās kāds vīrišķis, kas man pasniedza siltu dvieli un sāka masēt kakla muskuļus un krakšķināt sprandu. :D Atteikt nekādi nevari, jo viņš ir diezgan uzstājīgs – protams, pēc tā visa nākas atstāt pateicību – 20 bātus (34 santīmus). Šajā klubā bija cilvēki no visurienes, no visiem pasaules kontinentiem, katrā ziņā nakts beidzās tikai 9os no rīta un priecājos, ka nepiecēlos līdzīgā situācijā kā filmā Hangover 2! :D

Vēl kāda populāra naktsdzīves vieta Bangkokā ir Soi Cowboy – ne pārāk gara iela ar bārveidīgiem klubiem – te gan vairāk viss būs orientēts uz čaļu izpriecāšanos – stikla grīdas, meitenes ar svārkiem, kas ir vienīgais uzvilktais apģērba gabals, dažos bāros (piemēram, Dollhouse) svārki ir palikuši mājās. :) Te gan jābūt uzmanīgam ar filmēšanu, fotografēšanu – to teorētiski var darīt, tikai saņemot atļauju. Vieta visumā ir droša, pasūtot dzērienus, Jums tiks iedota glāze, kurā tiks mesti iekšā čeki turpmākiem pasūtījumiem, par kuriem beigās varēsiet arī norēķināties. Vecpuišu ballē te noteikti varēs dabūt dažnedažādus short-term un long-term papildpakalpojumus. :D Šeit pieejams arī Taizemē populārais ping-pong šovs un banāna šovs – uz otro laikam neieteiktu iet vīriešiem. :D Cenas tādam šovam ir 300-500 bāti (5-8Ls).

No Bangkokas uz Kambodžu

Ne mazums ceļotāji pētot iespējamos apskates objektus Taizemē agri vai vēlu nonāk pie dilemmas – varbūt aizšaut līdz kaimiņvalstij Kambodžai? Kambodža ir stipri nabadzīgāka nekā Taizeme, bet te ir viena ļoti nozīmīga vieta, kas piesaista ceļotājus – Angkor Wat – tiešām iespaidīgs khmeru laika templis, apaudzis ar dažādiem džungļu augiem, kas visu padara vēl iespaidīgāku – šeit arī filmēta Lara Krofta.

Nokļūšana no Bangkokas līdz Kambodžai nav īpaši sarežģīta, bet tikšana līdz templim gan ir vesels piedzīvojums, kuram vēlams sagatavoties. Gūstot praktisko pieredzi uz vietas, noteikti varu secināt, ka no Bangkokas ir vērts braukt uz Kambodžu tikai tad, ja pašā Kambodžā pavadīsiet vismaz 2-3 dienas, nevis kā man sākumā bija plānots – tikai apskatīt templi.

Tajiešiem īpaši nepatīk, ka tūristi pamet Taizemi, lai dotos uz Kambodžu, jo tūristu nauda aizplūst līdz ar tūristiem, savukārt kambodžieši vēlas no tūristiem izspiest visu sulu, dažādi mēģinot aptīt ap pirkstu un apmānīt – tāpēc tiek radīti daudzi šķēršļi un nemitīgi jātur acis vaļā un jāplāno vairākus soļus uz priekšu. Tiem, kas izlemj doties uz Kambodžu, iesaku rūpīgi izlasīt manuāli, kā šķērsot robežu un nokļūt līdz pilsētai pie Angkor Wat tempļa – Siem Reap: http://www.talesofasia.com/cambodia-overland-bkksr-self.htm

Lielos vilcienos – lai tiktu līdz Siem Reap pilsētai, pie kuras atrodas Angor Wat, vispirms ir jāpievar aptuveni 300km līdz pierobežas pilsētai Aranyaprathet, no kuras 7km attālumā atrodas robeža, jāšķērso robeža, jānokļūst līdz Poipetas pilsētai Kambodžas pusē un ar taksi vai autobusu jānokļūst uz 150km attālo Siem Reap pilsētu.

„Pa tiešo” ar vienu transportu nav iespējams aizbraukt no Bangkokas līdz Siem Reap, tāpēc jāizvēlas katram ceļotājam piemērotāko transporta veidu uz Aranyaprathet – autobuss, privātais minibuss vai vilciens.

Par privātajiem minibusiem visādas šausminošas atsauksmes lasītas, tāpēc tos laikam neieteikšu. Man vispievilcīgākais likās brauciens ar vilcienu trešajā klasē. :) Vilciens atiet 5:55 no rīta no Hua Lamphong stacijas Bangkokā, ir vēl viens vilciens pēc vieniem dienā, bet, braucot ar vēlāko, nepaspēsiet šķērsot robežu. Vilciens brauc 5,5 – 6 stundas, un biļete vienam cilvēkam maksā 40 bātus (68 santīmus). :D . Tikpat, cik kafija vilciena stacijā. :)

Vilciens nav īpaši ērts gulēšanai, turklāt tā pieturās kāpj iekšā padaudz cilvēku un visticamāk, ka tas nebūs tik tukšs, lai jūs varētu gulēt uz sēdekļiem guļus stāvoklī. Vilciena brauciens ir interesants, jo ar to 99% pārvietojas tikai vietējie, nevis tūristi, tajā visi logi stāv vaļā, pīpmaņi var iet pēdējā vagonā pīpēt uz pēdējā „balkoniņa”, tantes nēsā visādus brīnumus pa vagoniem, sākot ar ceptiem sienāžiem, beidzot ar alu utml. Sākumā vilciens brauc cauri Bangkokas nabadzīgajiem rajoniem, kur vietējie saslējuši būdas 10 cm attālumā no vilciena vagona, kas arī bija krietns šoks – pavērot pa vilciena logu, kā cilvēki mostas, guļot praktiski uz sliedēm.

Brauciena gaitā diezgan krasi mainās daba – parādās vairāk pļavas, izkaltuši meži un putekļi. Vilciena gala stacijā Jums uzklups tuk-tuku šoferi, bet vienmēr pareizākais variants ir nenolīgt pirmo, kas pagadās, bet nedaudz nogaidīt. Uz 7km attālo robežu var tikt ar tuk-tuku par 60-80 bātiem (1-1,36Ls).

Visticamāk, ka tuk-tuks Jūs izlaidīs pie mistiska Kambodžas „konsulāta”, kas piedāvās nokārtot visus papīrus, tikai viņi piemirsīs pateikt to, ka tas maksās krietni vairāk, nekā tad, ja iesiet paši kārtot papīrus.

Pašiem kārtojot papīrus, jādodas uz vislielāko ēku, lai Jūs izlaistu no Taizemes. Te gan jāmin, ka pārsvarā ceļotāji, ielidojot Taizemē, iegādājas Visa On Arrival, kas ir derīga uz 15 dienām. Šādi izbraucot kaut uz vienu dienu no Taizemes, Jūsu vīzu taizemieši anulēs un pieprasīs jau izbraucot no Taizemes pirkt vēl vienu (šo faktu es nekur pētot aprakstus nebiju piefiksējis).

Tātad – lai izkļūtu no Taizemes, katram ir jāmaksā 1200 bāti (20,4Ls), par Kambodžas vīzu jāmaksā 20usd, par taksi līdz Siem Reap jāmaksā ap 40usd, par vienas dienas ieejas biļeti Angkor Wat jāmaksā 25 usd – tā kā – ja vēlme ir apskatīt tikai vienu templi Kambodžā, tad tas izmaksā diezgan padārgi, cita lieta, ja vairākas dienas vēlaties Kambodžā palikt. Jāpiemin, ka viesnīcu cenas Kambodžā ir smieklīgas – 4 zvaigžņu viesnīcā ar brokastīm un baseinu, 2vietīgs numuriņš maksā ap 20Ls.

Atpakaļ no Aranyaprathet uz Bangkoku laikam ieteikšu braukt ar autobusu – tos var atrast centrālajā stacijā. Autobusam ir 2.klases, bet ieteiktu iegādāties 1.klases biļeti – maksā nedaudz virs 2Ls par 4,5 h braucienu, bet autobusi ir kondicionēti, tajos ir labierīcības un pieejama simboliska maltīte un dzeramais ūdens.

Viesnīcas Bangkokā

Uzrakstīšu pāris ieteikumus par viesnīcām, kurās palikām Bangkokā. Jāmin, ka nesezonā jeb lietus sezonā (maijs-novembris) visas manis nosauktās viesnīcu cenas ir uz pusi zemākas. Attiecībā uz lietus sezonu – tad nebūt nav aukstāks laiks, Taizemē vispār nekad nav auksts, bet tad pastāv lielāka iespēja, ka būs lietus. Lietus gan nemēdz būt visu dienu, parasti tas uzlīst un pāriet, bet mākoņi laikam nedaudz vairāk būs. Pati peak sezona skaitās decembris, janvāris. Bet lasītas arī atsauksmes, ka lietainas un mākoņainas dienas var mierīgi būt arī sausajā sezonā, tāpat kā lietus sezonā arī var paveikties ar laiku. Mums īslaicīgi lietus uzlija tikai vienu dienu Bangkokā un pāris dienas dienvidos, bet tikai tā, ka mākoņi sāk parādīties ap četriem un vēlu vakarā šad tad uzgāž. Protams, uzgāž tā intensīvi, ne tā kā Latvijā.

Daudzi gan iesaka viesnīcas meklēt uz vietas, bet mēs izvēlējāmies tomēr rezervēt caur booking.com – nav rezervācijas maksas, turklāt negribas klaiņot pa viesnīcām ar čemodāniem, meklējot tīkamāko.

Bangkokā pirmā viesnīca bija King Royal garden inn: http://kingroyalgarden.com/ Divvietīgs numuriņš ar brokastīm maksāja 17 Ls. Viesnīcas numuriņi tādi apbružāti, bet visu kompensēja uz jumta esošais apzaļumotais baseins, kurā pēc brokastīm paķert saules starus. Baseina skatus iespaidīgākus padarīja tas, ka visapkārt bija debesskrāpji, tāpat viesnīca atradās ļoti labā vietā – centrā, tieši blakus skytrain stacijai Surasak un kājām gājiena attālumā no Chao Phaya upes.

Otrā viesnīca bija Nasa Vegas Hotel http://www.nasavegashotel.com/new/en_nasa_front_hotel_detail.asp?h_id=1– tā kā šajā viesnīcā bija paredzēts palikt ļoti īsu laiku, tad izvēlējos lētāko piedāvājumu – 7ls par divvietīgu numuru. :D Gaidīju jau nezin ko, bet pēc iekārtojuma un numuriņiem šī bija pat ļoti laba viesnīca. Tiesa tā nebija centrā, bet atradās blakus skytrain stacijai, tāpēc nokļūšana līdz centram nebija sarežģīta. Viesnīca milzīga un serviss uz pirmo. Pieejams arī džakuzi un pirts (kurš iet pirtī, ja pirts ir jau ārā? :)) Šo viesnīcu ieteiktu noteikti tiem, kas grib ietaupīt, bet negrib dzīvot pilnīgi švakās viesnīcās. Redzēju uz vietas pat akciju – divvietīgais numuriņš pa 4 Ls. :D

Trešā Bangkokas viesnīca bija vēsturiskajā rajonā, blakus Khao San road – riktīgs backpackeru kvartāls – te būs ping-pong šovi, naktsdzīve un bezrūpīgi hipijveidīgie tūristi vai dīvaini pensionāri, kas nezin kāpēc te iemaldījušies. Viesnīca saucās Rambuttri Village http://www.rambuttrivillage.com- numuriņi ciešami, kanalizācija nedaudz streikoja, bet to varēja palūgt salabot, šeit visu labāku padarīja baseins uz jumta. Nezināmu iemeslu dēļ jumta baseinus Taizemē visai ātri vēra ciet – pārsvarā 22:00, bet citur pat jau 18:00.

Turpinājums ar Taizemes dienvidiem otrā rakstā.