Apģērbs, garša un vakari Izmitā.
|
ANITA Andersone
|
Lai es neieslīgtu savās personīgajās domās un dziļajās emocijās, kas , protams, katram no jums ir ellīgi vitālas, jāuzraksta kaut kas savādāks par manu Turciju.
Cilvēki šeit ģērbjas visādi. Meitenes valkājas apkārt diezgan pieklājīgi, varbūt tāpēc, ka šeit ar uguni nesameklēsi t-shirtus ar dekoltē. Varbūt kādā klusā veikala stūrī, kuru tantes melnajā parandžās paspējušas 100 reižu nosaukt sliktos vārdos, ka pat Allāhs nobālētu. Bet vispār drēbes šeit ir skaistas un latvieša maciņam draudzīgas. Ja iepērkas iknedēļas tirgos, tad katrs var šeit noģērbties no galvas līdz kājām pa 20 ls stabili. Dažādu džinsu paradīze – vairākums maksā 6 ls, 3 krekli/tunikas pa 3 ls, apavi arī kaut kur 6 ls. Apakšveļa apšaubāma izskata apakšveļas kalnos arī lēta – tas tā, ja gribas ekstrēmākas izjūtas savā nedaudz vienmuļajā dzīvē. Un drēbes mazajiem cilvēku pēcnācējiem ( sauktiem par bērniem) arī ir tik lētas un visvisādas. Man jau tagad sāp sirds skatoties uz tām cenām, jo , atbraucot uz Latviju, par cenām sāpēs i acis, i sirds , i kreisās kājas papēdis. (valdis)
Ir salīdzinoši retas sievietes, kuras ieģērbušās melnā parandžās, lai gan viens sievišķis bij’ modīgs un ietērpis sevi tumši zilā parandžā. Ārā plus 25/30 , bet viņām jāmocas ar tiem palaga izmēra un izskata ietērpiem. Un citreiz , kad pagriezies un Tev blakus ne no kurienes uzradusies staigājoša parandža, ir tāda neomulīga sajūta. Tā ka gribas uzdāvināt izkapti pilnīgākam efektam. Daudzas staigā ar lakatiem, kas jau ir pierasta lieta, bet mani vēl joprojām nomoka tas jautājums, vai tām meitenēm tās adatas, ar kurām lakatu piestiprina pie matiem , nekad neieduras galvā. Un vēl mani nomāc jautājums, kāpēc vīriešiem nav jātinas palagos un jānēsā kaut kas līdzīgs bitenieka tērpam, ja jau viņu sievietes tā dara. Saka, ka latviešu sievietes ir ļoti izturīgas, bet tikko nācām no veikala un 3 sievietes autobusā bija garos mēteļos un lakatos. Tas nekas, ka ārā gandrīz plus 30 un mēs ar Agnesi knapi elpojam. (pool)
Ko mēs te ar Agnesitu ēdam? Visu , tikai ne cūkgaļu, kas mums šeit ļoti pietrūkst. Tik ļoti, ka , ja mežā ieraudzītu cūku, no laimes apraudātos. Sākam jau pierast pie gaļas izstrādājumiem ar tualetes papīra un kartona garšu buķeti. Ēdiens šeit ir ass, bet man tas ļoti patīk. Lēcas, kuru viņi taisa kopā bulguru (tādi kā labības graudi) un tādu kā krējumu – joģurt- garšo vienkārši lieliski. Tad vēl tāds kā ola, sīpoli, tomāti un pipari uz pannas gatavoti – menamen. Turki ir arī sladumu pavēlnieki, jo pat bite atstieptu savas 4 kājas, kad dabūtu to cukura devu. Bet man garšo . Ēdām Kunefe , gatavota no tādiem kā karsta diega pavedieniem un siera vidū. Āh, un pistāciju saldējums pa virsu. Arī baklava ir burvīga - tā ar antep pistācijām. Bet latviešu virtuve arī ir jauka un mūsu vēl jaukākie turku vīrieši saka, ka mēs varam Izmitā savu restorānu atvērt. Vai arī latviešu Anita un Agnese vienkārši ir lieliskas Sirmās, Rītiņi, Lapsa virtuvē zem galda.
Jā, vakari Izmitā ir satriecoši. Kalni un jūra aiz loga sāk tumst un uzlec tās brurvīgi brurvīgās gaismiņas. Tas īr īstais laiks, kad sākt taisīt udenspīpi – mūsu labāko draudzeni Nargili Van Wonderwoman. Mēs ar Agnesi piepīpējam visas debesis un tad tur lieli mākoņi sarodas. Pa starpu izlamājam suņus zem balkona , profesorus universitātē… Nu, tērējam karmas punktus. Un tā skaņa, ar kuru musulmaņi tiek saukti uz lūgšanām šajā ainā iederas, kā ūdens boilerī. Pa retam mums ir tradicionālā dzēriena – Raki- vakari. Un šo dzērienu gan es mīlu. Nav tā kā ar vodku – lai neatdotu galus kaut kas daudz jāuzdzer un jāiekož zobi, vai kas nu kuram dots, marinētā gurķī. 45 % Raki var liet glāzē pusi, tad lej klāt tik pat ūdens – Raki paliek kā kokospiens. Un garšo labi kā elle. Klāt jāēd augļi, apelsīni ar majonēzi un ķiplokiem, vēl kaut kādas mērces. Mūsu latvietiskā būtība ieviesa rosolu kā daļu no Raki uzkodu plates, kuru turki atzinuši par labu esam.
Rīt naktī dodamies ceļā uz Fetihye, no rīta būsim klāt. Gribās braukt, bet es zinu, ka pa to nedēļu man jau paspēs pietrūkt Izmitas un mūsu trīs inžinieru, nargiļu vakari uz terases ar Agnesitu. (panda)
Tātad , man iet labi – pamazām iedegu brūnāka, klaiņojošie suņi kājas nav nograuzuši, naudas pietiek un vispār ir labi. (flag:lv)
Sen seviyorum, draugs!
-Anita-