Tarifa – dejas ar vēju

  • 2 min lasīšanai
Es esmu iemīlējusies Spānijā! Spānijas smarža, kurā ziedošās zemes aromāts saplūst ar okeāna sāļo elpu, ir mani apbūrusi un nolēmusi mūžīgai atkarībai. Pirms trim gadiem es to sastapu pirmoreiz un kopš tā mirkļa vienmēr atgriežos, jo miljoniem sīkumu, ko nostalģiski atceros, esot prombūtnē, vilina atpakaļ kā milzu magnēts. Esmu atkal šeit. Ar Rynair reisu no Londonas nonāku Heresas lidostā. Varēju izvēlēties arī lidojumu caur Frankfurti ar citu aviokompāniju, bet šis bija izdevīgāks variants. Lidostā iegādājos karti. Tā noteikti noderēs. Vēl neesmu izvēlējusies maršrutu, tāpēc naivi cenšos noskaidrot, uz kurieni iespējams aizbraukt ar autobusu. Saņemu jau gaidīto atbildi, ka nekādu autobusu nav, bet ir taksometri. Vēl mirklis pārdomu, īsa saruna ar spāņu jaunieti, kurš saposies uz Sevilju un lēmums pieņemts: dodos uz Tarifu. Kā jau katrā sevi cienošā pilsētiņā, arī šeit ir galvenā iela un tās galā autobusa pietura. Tātad autobusi ir, bet nez kāpēc nav no lidostas. Ielas malā pilns ar sērfotāju inventāra veikaliem un citām sportiskajiem atpūtniekiem domātajām iestādēm. Nelīdzenais bruģis mūs aizved uz vecpilsētu, bet dienas vidū tā ir kā izmirusi, jo aptuveni no 13 – 18 viss kā jau dienvidos pieņemts, ir slēgts. Dzīve norisinās ārpus mūriem – pludmalēs, kur sezonas laikā tiek izbūvēti Chiringuitos, jeb pludmales bāri, iespējams uzspēlēt pludmales volejbolu vai vienkārši gulēt zvilnī un izbaudīt Spānijas sauli priecājoties par brīnišķīgo skatu uz Āfrikas krastu ar roboto Atlasa kalnu līniju. Tie, kas nevēlas gulšņāt vai iekarot viļņus, var ar prāmi „aizšaut” uz Āfriku par 24,50 € vai doties aplūkot vaļus un delfīnus par 25 €, vai arī noīrēt mašīnu un doties ceļojumā gar okeāna krastu. Savukārt naktīs pilsētiņā un pludmalēs sākas uzdzīve. Kafejnīcas pildās ar cilvēkiem, no visām malām skan mūzika – ļaudis pēc svelmainās dienas ļaujas nakts veldzējumam un līksmo līdz pat rītausmai, lai nākamajā dienā atkal mestos okeāna viļņu apskāvienos. Tieši viļņiem un vējam pilsētiņa var pateikties par daudzajiem viesiem, kas, protams, arī vairo tās labklājību. Tarifu ne velti dēvē par Eiropas vēju galvaspilsētu. Tajā ir 365 vējainas dienas gadā. Tas atbaida tradicionālos kūrortu apmeklētājus, bet ir īsta paradīze visiem okeāna un vēja kokteiļa cienītājiem. Šī ir viena no retajām vietām, kur vēl saglabājušās mežonīgas pludmales, kas nav nožņaugtas balto viesnīcu kastīšu ielenkumā. Pārsvarā sezonas laikā (jūlijā un augustā) šeit pulcējas jaunieši, kas dzīvo kempingos, teltīs vai busiņos. Augu dienu debesīs vijas krāsaini pūķi un pa viļņu galotnēm slīd pārgalvīgi sērfotāji un kaitbordisti. Vēsturiski Tarifa ir tradicionāla zvejnieku pilsētiņa. Vietējos krodziņos vakaros iespējams nobaudīt grillētus omārus vai milzīgu šķīvi ar tīģergarnelēm par cenu, kas salīdzinoši ar šo delikatešu cenām Latvijā, ir neliela, turklāt gadsimtiem koptās zivju gatavošanas tradīcijas, tam visam piešķir īpašu, neatkārtojamu garšu. Protams, ka ikdienā omārus neviens neēd. Brokastīs variet palūgt manchado (kafija ar daudz piena) vai cortado (stipra ar mazliet piena), Tortilla (spāņu omlete) vai tradicionālās tomātu tostermaizes. Līdz nākamajai ēdienreizei nāksies pagaidīt, jo vakariņas sākas ap 22 - 23 vakarā. Ja vēlaties izbaudīt izsmalcinātus ēdienus, laba izvēle būs restorāns La Sacristja, jūras produktu cienītājiem Entre dos Mares, Vaca Loca, ja pēc dienas pludmalē radusies vēlme apēst milzu steiku, iecienīti ir arī nelieli Tapas bāri. Vakarā grēks būtu neiemalkot labu vietējo vīnu, jo īpaši slavens šis apgabals ir ar saviem saldajiem vīniem: Moscatel, Fino un Jerez. Latvieši Tarifā nav nekāds retums, ir pat viesnīca, kurā dzīvo gandrīz tikai iebraucēji no Latvijas. Šobrīd jau mēnesi esmu apmetusies Tarifā un, ja nu kādam ir vēlēšanās par salīdzinoši zemu samaksu pasērfot vai kaitot un izbaudīt lielisko Vidusjūras virtuvi, labprāt palīdzēšu. Draugus no Latvijas satikt vienmēr ir patīkami. Brauciet ciemos!:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais