Nedēļas nogale Kopenhāgenā, jeb ciemos pie Dāņu prinča Hamleta ...

  • 9 min lasīšanai
  • 41 foto
Doma par mazliet citādāku „ģimenes pilngadības svētku” sagaidīšanu šoreiz veiksmīgi sakrita ar airBaltic kārtējo e-deserta pievedumu. Lai kāzu 18-tā gadadiena būtu bez negaidītiem (nepatīkamiem) pārsteigumiem, izvēlējāmies no piedāvājuma saraksta kaut ko sev tuvu, pazīstamu un prognozējamu, proti- Kopenhāgenu. Tieši pirms 10-it gadiem Kopenhāgenā (caurbraucot) bija gadījies būt, stažējoties Odenses universitātē, bet kopā ar ģimeni Dāniju (vairāk gan Bilundu- Legozemi) apciemojām pēc meitas 1. klases absolvēšanas Ziemeļvalsts atrakciju tūres laikā kopā ar „Impro” organizētu tūristu grupu. Tomēr abas reizes Kopenhāgenā bija tikai caurskrējiens un šoreiz ģimenes sapulce nolēma, ka ir pienācis īstais laiks kļūt pieaugušiem (pilngadība tomēr) un padomāt vairāk par sevi (vienreiz taču var iztikt bez tradicionālas atzīmēšanās restorānā, vai ne?) un tika iegādātas e-biļetes uz Kopenhāgenu. Iepriekšējā reizē (lidojām uz Stambulu) pirmo reizi izmēģinājām e-biļešu iegādes priekšrocības, bet šoreiz izmēģinājām arī web- check in (https://tickets.airbaltic.com/app/ck.fly?p=BTI&l=lv&pos=LV) piedāvājumu, proti, pēc 12.00 tiek piedāvāta iespēja pašiem reģistrēties uz nākamās dienas lidojumiem un izvēlēties sēdvietas, kā arī izdrukāt iekāpšanas kartes. Šī iespēja beidzas 2 stundas pirms izlidošanas, kad sākas reģistrācija lidostā. Šādi rodas ideāla iespēja mazliet ilgāk pagulēt (lidojums uz Kopenhāgenu no rīta ir jau 7.00), kā arī nenervozēt gaidot rindā uz reģistrēšanos, bet šo iespēju nevarēsiet izmantot, ja Jums ir bagāža, kas jāreģistrē un jānodod lidostā, bet tas mums šoreiz atkrita, jo izbraucām tikai uz nedēļas nogali un visu vajadzīgo varējām paņemt līdzi lidmašīnā. Laika starpība ar Dāniju mums ir -1 stunda, kas nozīmē, ka lidojums, kurš reālā laikā noris apmēram pusotru stundu, pārvēršas it kā pusstundas lidojumā, jo pēc vietējā laika Kopenhāgenas (Kastrupas) lidostā esam jau 7.30 pēc vietējā laika. Tā kā bagāžas mums nav, tad tūlīt varam lidostu atstāt, bet pirms tam iegādājamies CPH 72 h karti ( http://www.visitcopenhagen.com/tourist/what_to_see_and_do/cphcard/prices_&_conditions ) un varam doties uz vilciena staciju, kurā nokļūstam tieši no lidostas termināla. Iepriekšējā Dānijas apciemošanas laikā svaigi atmiņā bija palikusi pedantiskā precizitāte, ar kādu kursēja vilcieni (toreiz mums bija lielie svētki, kad lielā vēja dēļ vilciens vienu reizi nokavēja veselas 3 minūtes- bija vismaz kaut kāda dažādība), bet šoreiz mūs sagaidīja liels pārsteigums, jo vilciens, kuru iepriekš bijām izplānojuši pirmās dienas ceļojumam uz Elsinori (Helsingore) pa minūtēm (http://www.dsb.dk/Rejseplan/bin/query.exe/en?L=vs_dsb&) , ierēķinot pat 4 minūšu gaidīšanu starp vilcienu un autobusu Elsinorē (to visu mums piedāvāja i-nets), kavējās 16 minūtes (!!!), tādējādi draudot mūsu izplānoto ceļojumu jau pašā sākumā izgāzt pa visām vīlēm. Tomēr mierināja doma ka steigas jau īstenībā nav, jo Kronborgas pils, uz kuru plānojām doties, apmeklētājiem tiek atvērta tikai 11.00, bet vietējās pilsētiņas apmeklējumu vienkārši varam pārcelt uz mazliet vēlāku laiku. Pārsteigumi turpinās, kad uz perona pēc lielās kavēšanās tiek padots pārpildīts vilciens, bet šajā brīdī attopamies, ka īstenībā esam iekļuvuši rīta sastrēgumu laikā un vietējie, kā jau piektdienā pienākas, steidzas uz darbu. Par laimi pēc 12 minūtēm no lidostas esam nokļuvuši Kopenhāgenas centrālajā vilcienu stacijā, kurā paliekam gandrīz vienīgie vagonā, kas turpina ceļu uz Helsingori. Tā kā ceļa mērķis vēl stundas attālumā (45 km no Kopenhāgenas), liekamies uz auss un izstiepjam kājas uz pretējā sola, atšķirībā no blakus sēdošā vietējā pasažiera, tomēr novelkam kurpes. Tā kā braukšanas plānā ieviesušās izmaiņas, satraucamies, ka varam nepaspēt uz autobusu līdz Kronborgas pilij (kā to aprēķinājis ceļa plānotājs), bet izkāpjot no vilciena, apmēram puskilometra attālumā ieraugām pils aprises un tā kā laika vēl gana, lemjam pastaigāties un pie reizes iepazīties ar pilsētiņu. Netālu no pils satiekam saimnieku ar labradora suni, kas izvests pasportot- sajūtam mazas nostalģiskas ilgas pēc mājās palikušās labradorčikienes. Ieslēdzot mobilos tālruņus, saņemam apsveikumus ar ierašanos Zviedrijā (!), lai gan droši zinām, ka robežu neesam šķērsojuši. Pie vainas droši vien līča otrā pusē atrodamā Zviedrijas pilsētiņa Helsinborga (vēl tikai Helsinki (Helsingfors) pietrūka pilnai laimei), kuras raidītājs acīmredzot ir spēcīgāks, nekā tuvākais Dānijā. Starp Helsingori un Helsinborgu ir organizēta prāmju satiksme un pārvietošanās notiek ar lielu intensitāti. Plkst. 11.00 iekļūstam Šekspīra „Hamletā” aprakstītajā Kronborgas pilī. Mums par laimi „būt vai nebūt” jautājums nav aktuāls (protams- būt) un pāris stundu laikā izstaigājam visus 4us muzejus, kuram katram ir sava ieejas biļete, bet iespējams arī iegādāties ieejas karti visam uzreiz. Pati pils mazliet pārsteidz ar savu atturību un melnās un baltās krāsas attiecībām. Tomēr interesantākais no muzejiem, šķiet, ir jūras muzejs. Tuvāk par muzejiem šeit: http://www.kronborgcastle.com/ . Vēl mazliet pastaigas pa Helsingores pilsētiņu, kurā Hamleta vārds tiek valkāts it bieži (veikalu, hoteļu u.c. nosaukumos), neliels brauciens vietējā autobusā, kura izmaksas jau iekļautas „CPH Card” un varam doties atpakaļ- uz Kopenhāgenu. Vilcieni no Helsingores uz Kopenhāgenu dodas ik 20 minūtes, bet kavēšanās cēlonis joprojām nav novērsts un šoreiz braucam ar vilcienu, kurš kavējas jau 18 minūtes. Nokļūstam Kopenhāgenas centrālajā vilcienu stacijā, no kurienes pāris minūšu laikā nokļūstam Rātslaukumā, kurā uzslietas mākslīgas sniega nogāzes un notiek sacensības snowbordā, bet blakus trasēm saslietas teltis. Ir piektdienas vakars un jūtams, ka smaga darba nedēļa ir beigusies un vietējiem gribas mazliet „atlaist muļķi”. Vēlāk uzzinām, ka Carlsbergs tieši šodien laidis tautās jaunu Ziemassvētku (!) alu un tauta nu steidz no noprovēt. Turpat netālu no rātslaukuma, atrodam jau iepriekšējās ciemošanās reizē ievērtēto „Ripley’s Believe It Or Not” (www.topattractions.dk/Sider/Hovedside_RIP_UK.html) muzeju, kurā pavadām krietnu stundu, jo šoreiz esam norunājuši izlasīt visu un apskatīt BEZ steigas. Turpat blakus iepazīstam arī jaunatvērtu H.C. Andersena muzeju (www.topattractions.dk/Sider/Hovedside_HCA_UK.htm). Kā viens tā otrs (sevišķi tas otrais) muzejs vairāk varētu patikt ļoti mazajiem bērniem. Pēc šo muzeju apmeklējuma beidzot rodas vēlme kaut ko iekost un ir pēdējais laiks sameklēt hoteli, kurā plānots pārlaist 2 naktis. Hotelis iepriekš jau noskatīts un apmaksāts, izmantojot „Impro” pakalpojumus. Uzreiz jāpiezīmē, ka Skandināvijā hoteļi ir ļoti dārgi. Izvēlējāmies pašu vislētāko hoteli „Absalon Annex” (http://www.hotel-rates.com/denmark/copenhagen/absalon-annex-hotel.html). Iekārtošanās hotelī prasīja pāris minūšu un pa ceļam iegādātās uzkodas un alus arī ļoti ātri atrada savu pareizo vietu. Jāpiezīmē, ka lēts hotelis var nozīmēt, piemēram, istabiņas un WC, kā arī dušas atdalītību. Mūsu gadījumā arī plānas sienas, kas sevišķi jūtam pirmajā naktī, kad aiz sienas mums pagadījies „traktorveidīgs” kaimiņš. Bet kopumā istabiņa plaša, ērta. Mazliet nesaprotams- kā izmantot izlietni, kurai katrā malā ir savs krāns, proti, kreisajā malā ir atsevišķs aukstā ūdens krāns, bet labajā malā tāds pats siltā ūdens krāns. Samaisīt tos kopā var tikai izlietnē ... Mazliet ievelkot elpu saprotam, ka vajadzētu vēl kaut kā aizpildīt laiku līdz miegam un dodamies noskaidrot iespējas nokļūt līdz Kopenhāgenas simbolam- Mazajai Nāriņai. Izrādās, ka buss Nr. 26 apstājas divus kvartālus no viesnīcas un galapunkts ir tieši Mazā Nāriņa. To arī izmantojam, jo mums taču ir CPH Card. Pat naktī Nāriņai nav garlaicīgi, jo tieši mums promejot piebrauc kārtējais tūristu autobuss un kārtējā tūristu grupa nodod nodevas šai vienai no pasaulē zināmākajām skulptūrām. Tieši pretī Nāriņai (otrā krastā) redzama jaunuzcelta operas ēka. Tas pats autobuss (kursē ik pa 10-20 minūtēm) mūs aizgādā atpakaļ viesnīcā. Ņemot vērā, ka esam agri cēlušies un daudz jau paspējuši redzēt, lielus plānus pirmajam vakaram nekaļam, bet tomēr vēlme pastaigāties un pabaudīt pilsētu vakarā neatstāj un kopā ar meitu norunājam veikt mazu izgājienu pa Kopenhāgenas centru. Nevajadzēja! Diemžēl, diena noslēdzās ar to pašu, ko iesākās, proti- šoreiz tika zaudētas ilūzijas par vietējiem jauniešiem kā daudzmaz miermīlīgiem ziemeļniekiem. Iepriekš jau minēju, ka tika prezentēts Ziemassvētku (novembra sākumā!) alus. Tad nu šis alus bija atradis auglīgu augsni un ielijis nepareizās rīklītēs, jo pastaiga pa galveno tirdzniecības ielu (Strøget) bija murgs, jo visapkārt biezā slānī rēgojās „kultūrslānis” (pudeles, papīri utt.), daudz jauniešu vienkārši pilnīgā bezsakarā auro. Fonā visam ar pudelēm un atkritumiem piemesta strūklaka, kurā pilnai laimei ieliets mazgāšanas līdzeklis un uzkultas palielas putas ... Saprotam, ka šodien baudu negūsim no nakts pastaigas un griežamies atpakaļ hotelī, un liekamies uz auss. Rīts (sestdiena) iesākas ar brokastu apmeklējumu turpat viesnīcā. Kārtējais pārsteigums, jo gaidīto „kontinentālo brokastu” vietā mūs sagaida „pārpilnības rags”. Lielāku izvēli savulaik nācies redzēt tikai Reikjavīkā. Šeit netrūka pilnīgi nekas. Brokastis ievilkās, jo šādu izvēli nenoprovēt būtu bijis grēks. Pēc brangajām brokastīm ātri vienojamies par dienas mērķiem un konsultējamies ar viesnīcas darbiniekiem par ērtāko nokļūšanas veidu tajos (ļoti atsaucīgs viesnīcas personāls), kuri šoreiz vairāk saistīti ar karaliskajām personām, proti, rītu sākam ar Amalienborgas apmeklējumu, kur 11.00 durvis ver muzejs, kurā iepazīstamies ar karaļa ģimenes dzīves stilu un vidi, kā arī meitenes var pamielot acis ar karalieņu apģērbu kolekciju. 12.00 turpat kopā ar palielu pūli noskatāmies sardzes maiņas rituālu. Mazliet savāds pasākums, jo brīdī, kad sardzes maiņa soļo no Marmora baznīcas puses uz Amalienborgas laukumu, skatītāju pūlis tiek stingri iegrožots telpā un netiek pieļauta kādas TV kompānijas operatora dabiska vēlme filmēšanas laikā izmantot trijkāji (security jautājums esot), bet brīdī, kad notiek sardzes maiņa pie konkrētā posteņa, tiek ļauts gandrīz pašam piedalīties visos notikumos. Amizanti izklausījās sazināšanās „psss” valodā starp sardzes priekšnieku un sardzes kareivjiem. Tālāk ceļš mūs ved caur Marmora baznīcu uz Rozenborgas pili. Tieši pretī ieejai Rozenborgas pilī ir organizēts cūku aploks (tas NAV joks), kurā brīvi uzvedās paliels bars šo „ļoti tīro” dzīvnieku. Pāris soļu attālumā atrodama sardze un, kā jau minēts, arī ieejas pilī. Pašā pilī tieši šobrīd noris lielās zāles restaurācija un lielā LCD panelī iespējams sekot līdzi tās gaitai, bet šobrīd pieejamā daļā ir ļoti tumšas (pat melnas) istabas. Sienās gan tapešu vietā izmantotas gleznas. Par papildus samaksu (20 DKK) Jums tiek dota iespēja fotografēt, izmantojot pat zibspuldzi, kuru cenšoties izmantot, tiek pamodināts aizsnaudies uzraugs. Iznākot no pils rodas tāda kā nepiepildījuma sajūta, jo redzētais neliekas samaksātā vērts (tiesa CPH Card šeit dod bezmaksas ieeju). Dodamies pie cūku aploka, kur pulcējušies jau daudzi apmeklētāji un visi smejas kā kutināti. Pieejot tuvāk saprotam prieka cēloni, proti, cūkām prātā pilnīgs pavasaris ar visām no tā izrietošām sekām, pie kam TAS notiek visai netradicionāli- trijatā. Nosmejamies, ka laikam tā lielā ieejas cena vairāk paredzēta „cirkus māksliniekiem”, bet tomēr pamanām, ka ir vēl kāda norāde uz dārgumu krājumiem. Wow- aiz seifa durvīm, pagrabā ieraugām karaļu regālijas, kroņus un citas dārglietas. Šajā zālē, kas sastāv no 3 pusapļiem, nepārtraukti tiekat novēroti un durvis ir tiešā nozīmē seifa durvis. Netālu no Rozenborgas pils sākas gājēju iepirkšanās iela, pa kuru arī turpinām ceļu. Pie reizes izvēlamies apmeklēt palikušos 2 muzejus: Ginesa rekordu muzeju (http://www.topattractions.dk/Sider/Hovedside_GUI_UK.html) un Mistique Exploratorie (http://www.topattractions.dk/Sider/Hovedside_Mystic_UK.html). Pirmajā uzskatāmā veidā parādīti daļa no Ginesa rekordu grāmatas eksemplāriem un šo rekordu uzstādīšana (piemēram, filma par krītošajiem domino kauliņiem), bet otrajā izskaidrota un parādītas dažas dīvainas fizikālas parādības un lietas (liektie spoguļi, elektriskais krēsls, dažādi optiskie māņi). Ceļu turpinām iegriežoties dažos veikalos, bet šī izprieca beidzas tā īsti nesākoties, jo lielākā daļa veikalu 17.00 tiek aizvērti. Vispār rodas iespaids, ka dāņi sevi ļoti nepārpūla, jo darba laiks reti kur garāks par 10.00-17.00, pie kam svētdienā viss ir ciet, izņemot dažas svētdienas gadā, kurā tiek izvēlētas, bet arī šajās dienās nevis jā-, bet drīkst strādāt. Tomēr cenas Kopenhāgenas veikalos nebūt nav draudzīgas mūsu makiem, tādēļ ļoti neiespringstam. Ņemot vērā brokastu bagātību, iepriekš plānoto kroga apmeklējumu nokancelējam, vakarā vien iekožot pāris maizītes un uzdzerot vietējo alu. Tā kā vakars vēl tālu, dodamies pie viesnīcas personāla, jautājot par iespējām paizklaidēties. Tiek ieteikts 66. buss, kas vēlāk mūs aizved līdz iepriekšējā vakarā redzētajai jaunās operas ēkai. Atpakaļ braucot vēl dodamies nakts braucienā (nomainot busu numurus) uz Nyhavn-u (krastmala) un veco operu. Tad jau arī vakars klāt un varam doties atpūtā. Pēdējo ceļojuma dienu (svētdiena) atkal sākam ar pamatīgu pārēšanos viesnīcas brokastīs (nu ļoti grūti psiholoģiski aiziet no galda, redzot tik daudz nepamēģinātu vizuāli garšīgu ēdamlietu). Atkal konsīlijs pie viesnīcas personāla, čekojamies ārā (tās jāpaspēj līdz 11.00) un ar 6A autobusu dodamies uz ZOO. Pārsteigums sagaida pie ieejas ZOO, jo tur ir pagara rinda, jo ļoti daudzi vecāki atveduši savas atvases zvēriņus apmīļot. CPH Card atkal mums dod iespēju nemaksāt turpat 10 Ls biļetes un ļoti ātri caurskrienot turpat 2 stundās izlidojām cauri dārzam. Atšķirībā no Rīgas ZOO, šeit ir tikai daži krātiņi. Lielākā daļa ir voljēri, kurus atdala zema sētiņa (dekors) un dziļš grāvis. Ziloņu vien ir 5, bars pingvīnu, žirafes utt., liek domāt, ka Rīgas ZOO vēl tāls ceļš ejams līdz pilnībai. Pa ceļam uz lidostu vēl ieskrienam Skandināvijas lielākajā universālveikalā „Field’s” (http://www.fields.dk/default.asp?PageID=181), kurā iegādājāmies tikai Dānijā sastopamos siera nažus ar stieplēm gan suvenīriem, gan pašiem stiepļu nomaiņai. Šis universālveikals atrodams izkāpjot no vilciena, kas no centrālās stacijas dodas lidostas (Kastrup) vai Malmes virzienā Orestad stacijā. Tieši blakus stacijai šis milzenis arī ir atrodams. Mums paveicās, jo svētdienās darba laiks šim veikalam ir tikai katra mēneša pirmajā nedēļā. Pēc veikala apskates (nu nebija vairs tāds „wow” kā pirms 10-it gadiem kad pie mums vēl šādus veikalus necēla) turpinām ceļu ar RE vilcienu- 2 pieturas un esam Kastrupas lidostā (no centra ar vilcienu nepieciešamas 12 minūtes), kur tieši izejot no vilciena nonākam check-in terminālā. Lidmašīna uz Rīgu atpakaļ izlido 15.05 (vietējais laiks), bet Rīgā ielido apmēram 17.30 (stundu griežam atpakaļ). Pretēji laika ziņām un prognozēm- mums visas 3 dienas Kopenhāgenā bija zilas debesis un apmēram +9 grādu temperatūra. Iebraucot Rīgā, diemžēl, mūs sagaidīja dzestrs un nejauks laiks- tā sacīt, atgriezāmies realitātē. p.s. Kā pamanījāt- stāstā nav ne vārda par Tivoli ... Viss ir gauži vienkārši- šajā laikā Tivoli dārzā notiek "ekspozīcijas maiņa" no Heloween-a uz Ziemassvētkiem. Ja šī izklaide Jums ir svarīga, ielūkojoties Tivoli mājas lapā (http://www.tivoli.dk/composite-4588.htm)- tur ir precīzi darba laiki un periodi atrodami. Skumjā ziņa vaska figūru faniem- "Louis Tussauds Wax Museum closes permanently on August 31st 2007", kā saprotu, tas nozīmē, ka Kopenhāgenā vaska muzeja vairs nav- žēl, jo kā atminos, bija gana laba kolekcija savulaik.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais