Maskava. Joprojām asarām netic :)

  • 1 min lasīšanai
Nupat no turienes. Vēl zābaki nav īsti apžuvuši, bet kavējos vēl tur, lielajā, interesantajā un tiešām tajā pilsētā, kas nekad neguļ. Pēdējā pusgada laikā esmu braucis uz turieni vairākkārt. Pat nezinu, kāpēc šī pilsēta mani vilina tik ļoti. Nu patīk man tur, un viss. Nekad neesmu domājis, kas tur un kā, kā ir proletāriešu un kā - neproletāriešu vietās. Cilvēki tur citādāki. Patiesāki, atvērtāki, sirsnīgāki. Var jau būt, ka man vienkārši ir veicies, bet neko sliktu pateikt nevaru ne par vienu tur satikto cilvēku. Patīk man klejot pa Maskavas ielām, patīk vērot ļaudis, ēkas, neapsīkstošo kustību, kas ir galvu reibinoši ātra. Ir jau gan tā, ka Maskava ir kā valsts valstī, citur, kur pabiju, vecais labais mantojums no CCCP laikiem ir labāk saglabājies. Mazliet pārsteidz, kāpēc Maskavā tik daudz visu "delajet pod EURO", viņi laikam tā pa īstam nav sapratuši, ka tajā EURO nekā īsti laba nav... vismaz man tā liekas. Pietrūka dziļās, baltās un bargās Krievijas ziemas. Gribējās kupenas līdz ausīm, bet tā vietā bija tas pats vecais labais šķīdonis, kas notašķī kurpes un pelēku pataisa itin visu, liekas, pat cilvēkus. Labi, ka pēc jaunā gada bikucīt pieknieba sals, citādi jau sāktu likties, ka Baltijas ziema plešas plašumā:) Gadumija Sarkanajā laukumā arī bija piedzīvojums, kas paliks atmiņā uz labu laiciņu:). Neprātā daudz cilvēku, policistu virknes, un minimālas iespējas pārvietoties:), Likās gan, ka metropolē tomēr varēja ko vairāk gaidīt... bet to vajadzēja redzēt un just... DAUDZ ļaužu tur tiešām bija. Varu vien visiem ieteikt aizbraukt un pašiem paskatīt, kas un kā tur notiek, tas noteikti ir tā vērts. Nekas patīkams gan nav robežas šķērsošana, tas nu gan reiz ir pasākums, kas nepriecē... fufufufufufu... žēl, ka tā robeža pārvērtusies par dzelzs priekškaru. Kam tas būtu vajadzīgs? Nezinu... tas laikam nav jautājums man:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais