Vai laiks baidās no piramīdām?

  • 6 min lasīšanai
  • 70 foto
Varbūt kādam noder šis apraksts, kurš tapa žurnālam "Terra" rakstu sērijā par jaunajiem Pasaules brīnumiem. Tikko esmu atgriezusies no Ēģiptes. Aizpildīju "robu" izglītībā - ja iespējams, piramīdas ir jāredz! Iesaku arī TV programmā Discovery civilisation paskatīties filmas par dižajiem ēģiptiešiem (pēc 10 -tiem vakarā). Ēģiptiešiem ir sakāmvārds:”Pasaule baidās no laika, bet laiks baidās no piramīdām.” Trīs Gīzas piramīdas ir vienīgās celtnes, kas saglabājušās no oriģinālā Septiņu pasaules brīnumu saraksta. Vairums arheologu domā, ka piramīdas (pati lielākā no tām ir Heopsa piramīda) būvētas ap 2580. gadu pirms mūsu ēras – ceturtās dinastijas valdīšanas laikā. Nekropoles kompleksā ietilpst ne tikai piramīdas, bet arī tempļi, galerijas, laivu piestātnes, turpat atradusies celtnieku pilsētiņa. Piramīdas Lībijas tuksnesī pie Ēģiptes pilsētas Gīzas, kura atrodas Nīlas kreisajā krastā, uzceltas laikā no 2575. līdz 2465. gadam p.m.ē. Tas ir varens komplekss, kuru veido Heopsa (Hufu), Hefrena (Hafra) un Mikerina (Menkaura) piramīdas. Visgrandiozākā no tām ir Heopsa piramīda (arhitekts Hemiuns) – tās augstums sākotnēji bijis 146,6 metri, bet pašreiz – 137,5 metri, jo daļa augšējo plākšņu nokritušas zemestrīču laikā, kā arī piramīda ir nedaudz iegrimusi smiltīs. Pamatnes kvadrāta malas garums – 233 metri. Milzīgo Heopsa piramīdu esot cēluši vairāk kā 300 000 vīru 20 gadus (tā gan ir tikai versija, jo skaitļi dažādos informācijas avotos diezgan radikāli atšķiras). Hefrēna piramīdas izmēri: augstums - 143,5 metri, pamatnes malas garums – 215,25 metri. Mikerina piramīdas izmēri: augstums – 62 metri, pamatnes malas garums – 108,4 metri. Pie katras piramīdas austrumu pusē atradās templis, kuru eja savienoja ar mazāku templi ielejā. Pie Hefrena piramīdas tempļa atrodas klintī izcirstā Sfinksa (garums 57 metri, augstums – 20 metri) – fantastiska būtne ar lauvas ķermeni un faraona galvu. ‘ Piramīdu laukā atrodas arī nekropole, kurā tikuši apglabāti vairāk kā 7 000 ēģiptiešu augstmaņu no II – IV dinastijām. Arheoloģiskie izrakumi piramīdās un to apkārtnē tiek veikti kpš 19. gadsimta. Apbedījumos atrasti bagātīgi materiāli par mirušo kultu, sadzīves un mākslas priekšmeti, darbarīki un ieroči. Dažās kapenēs atrasti brīnišķīgi bareljefi ar ēģiptiešu dzīves ainām, kā arī no hieroglifiem veidoti uzraksti. Heopss, Hufu, Saofiss... Heopss (Hufu) bija ceturtās dinastijas otrais faraons, kurš valdīja trešā gadu tūkstoša vidū pirms mūsu ēras. Ēģiptieši viņu sauca par Hufu, kas nozīmē “Hnuma aizstāvis”. Herodots viņu nosauca par Heopsu (un šis vārds kļuva par dominējošo Eiropas vēsturnieku darbos), Eratostens – par Saofisu. Ir arī citi varianti. Vēstures materiālos ir ziņas, ka viņam, atšķirībā no pēctečiem – Hefrena un Mikerina, bijusi klasiska austrumu despota un nežēlīga valdnieka reputācija. Ir arī ziņas, ka viņš ar varu piespiedis cilvēkus celt piramīdas, ka šī gigantiskā plāna realizācija novedusi Ēģipti pie resursu izsīkuma, ekonomiskas novājināšanās un galu galā arī pie ceturtās dinastijas krišanas. Tomēr iespējams, ka šādus nostāstus popularizēja vēlāk pie varas nākušie piektās dinastijas faraoni, kuri pielūdz Saules dievu Ra. Cita versija stāsta, ka ēģiptieši diezgan labprātīgi iesaistījušies smagajā darbā, jo uzskatījuši faraonus par Dieva vietniekiem uz zemes. Vairums strādājuši sezonās starp ražas novākšanu, jo piramīdu celtniekiem tika nodrošināta arī ēdināšana, kas droši vien nebija mazsvarīgi. Heopss, domājams, ir valdījis 23 gadus. Šī laika informācijas avoti stāsta par viņu kā daudzu Nīlas piekrastes pilsētu un ciemu būves iniciatoru. Kurš augstāks? Par Heopsa dižāko sasniegumu, protams, uzskata Lielo piramīdu, kas seno septiņu pasaules brīnumu sarakstā iekļuva ar 1. numuru. Ar savu sākotnējo augstumu (146,6 metri) tā 3500 gadus skaitījās augstākā pasaules celtne. Tradicionāli uzskata, ka šo rekordu pirmo reizi pārspēja Eifeļa tornis Parīzē 1889. gadā. Tomēr reizēm tiek minēts, ka ir divi citi objekti, kuri vēl pirms 17. gadsimta pārspēja Heopsa piramīdu, un kuru augstums pārsniedza 159 metrus, bet tiem līdz mūsdienām vairs nav saglabājušās augstākās torņu smailes. Tās ir Linkolnas Dievmātes katedrāle Londonā (celta no 1092. līdz 1311. gadam), kuras tornis sabruka 1549. gadā, un Svētā Olava baznīca Tallinā (celta no 1519. līdz 1625. gadam, kad tornī iespēra zibens un to pārbūvēja). !9. gadsimtā piramīdas augstumu pārspēja arī Svētā Nikolaja baznīca Hamburgā, Parīzes Dievmātes katedrāle, Ķelnes doms un Vašingtona memoriāls, kuri tika uzbūvēti vēl pirms Eifeļa torņa. Kā tapa piramīdas? Heopsa piramīdu būvei tika izvēlēts Gīzas plato. Trīs milzīgo piramīdu komplekss kopā ar Lielo Sfinksu tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Senās Ēģiptes celtniecības paraugiem. Arhitekts un darbu vadītājs bija Hemiuns (pazīstams arī kā Hemenui), iespējams, Heopsa brālēns vai cits radinieks. Vislielāko – Heopsa piramīdu veido 2,3 miljoni kaļķakmens bloku, kuri tika savstarpēji pieslīpēti ar neticamu precizitāti, jo saistvielas neizmantoja. Katrs bloks svēra apmēram 2 tonnas (daži arī vairāk). Lielāko daļu bloku ieguva turpat uz vietas, bet baltās kaļķakmens plāksnes apdarei veda no Nīlas pretējā krasta. Piramīda ir monolīts veidojums, kurā atrodas tikai apbedīšanas telpas un ejas uz tām. Tajā nav citu iekštelpu, izņemot ventilācijas šahtas. No ārpuses piramīdas noklāja ar žilbinoši baltām noslīpētām kaļķakmens plāksnēm, kuras lika no augšas uz leju. Viduslaikos tās tika izlaupītas un aizvestas mošeju būvei uz Fustatu, kura pēc tam pārtapa par Kairu. Par kādreiz bijušo lielo kaļķakmens templi (52 X 40 metri), kas atradās piramīdas austrumu pusē, mūsdienās liecina tikai melnas bazalta grīdas atliekas. Templis, kurš bija ielejā, un no kura augšup veda ceļš, “pazudis” zem arābu ciema. Tā atliekas tika uzietas 1991. gadā būvējot kanalizāciju. Ir vairākas teorijas par to, kā celtas piramīdas. Viena no tām apgalvo, ka tikuši veidoti slīpi smilšu uzbērumi līdz pat tuksnesim, kuri paaugstināti piramīdas celtniecības gaitā, lai varētu uzvilkt augšā smagos akmens blokus. Kad darbi pabeigti, smiltis noraktas. Ir versijas arī par speciālām ragavām, svirām un citām ierīcēm. Nenoliedzami, ka ēģiptieši ir paveikuši kaut ko gluži neticamu, tāpēc radušās netradicionālas versijas par piramīdu tapšanu. Pazīstamākā no tām – piramīdas cēluši citplanētieši no Oriona. Šī “kosmiskā” teorija ir pamatā seriālam “Zvaigžņu vārti”. Lai cik absurdi tas neliktos, daudzi tām patiesi tic. Heopsa piramīdas iekšienē viena virs otras atrodas trīs apbedīšanas kameras. Ārpusē, galvenokārt rietumos, atradās to galminieku kapenes, kuri vēlējās kalpot faraonam arī pēc viņa nāves. Ārpusē ir arī trīs nelielas valdnieču piramīdas. Ir kāda absurda leģenda, kuru stāsta Herodots. Tajā teikts, ka 46 metrus platā piramīda celta pēc Heopsa meitas iniciatīvas, kuru faraons aizsūtījis uz publisko namu, lai pelnītu naudu Lielās piramīdas celtniecībai. Pārējās divas droši vien ir piederējušas faraona sievai, kura bija arī viņa māsa, un viņa pusmāsai, valdniecei Henutsenai. 1925. gadā austrumu pusē tika atklāta Heopsa mātes Hetepheresas kapavieta. Lai gan tā nebija izlaupīta, tomēr sarkofāgs bija tukšs. Amerikāņu arheologs Dž. Reisners, kurš to atklāja, izteica pieņēmumu, ka valdnieces iepriekšējās kapenes tikušas izlaupītas un Hemiuns piemānījis faraonu, pārvietojot jau tukšo valdnieces sarkofāgu uz jauno kapavietu. Mērītāji un laupītāji Dižā Heopsa piramīda joprojām glabā neatminētas mīklas. Noslēpumainības oreols kopš seniem laikiem piesaistījis apmeklētājus. Pirmais tās augstumu pēc ēnas garuma mērījis Miletas Taless. Tomēr par pirmo eiropieti, kurš savos darbos aprakstījis piramīdas, tiek minēts “vēstures tēvs” Herodots. Viņš Ēģipti apmeklēja ap 450. gadu pirms mūsu ēras. Herodota stāsts par piramīdām ilgu laiku skaitījās galvenais izziņas avots par šīm celtnēm, lai gan tajā ir vairākas acīmredzamas kļūdas, tajā skaitā leģenda par Heopsa meitu un fakts, ka Heopss nosaukts par Ramzesa III pēcteci. Arī augstumu viņš izmērījis nepareizi (236,8 metri). 831. gadā Heopsa piramīdā iekļuva Bagdādes kalifs Al Mamuns. Pirms tam nežēlīgi apspiedis Nīlas ielejas iedzīvotāju sacelšanos, viņš nolēma meklēt dārgumus piramīdās. Neņemot vērā brīdinājumus, ka “piramīdas sargā gari”, viņš izlauza sienā caurumu, ka tomēr neko nedeva. Tad viņš lika apliet sienu ar verdošu etiķi, lai atvieglotu kaļķakmens bloku sadauzīšanu. Tika izlauzti 200 bloki un arābi nonāca lielajā galerijā, bet dārgumus neatrada. Iespējams, tos senatnē jau bija izlaupījuši paši ēģiptieši. Aiz dusmām kalifs pavēlējis nopostīt piramīdas, bet tas viņam tomēr nav izdevies. Lai arī Heopsa piramīda regulāri tiek pētīta jau kopš Napoleona laikiem (viņš personīgi to apmeklēja 1798. gadā), tomēr noslēpumu vēl ir daudz. “Kad iesmiesies Sfinksa, nodzisīs zvaigznes” Tā saka ēģiptieši un šķiet, ka šajā ticējumā ir izteikta bijība pret vareno tēlu. Lai cik populāras nebūtu piramīdas, to komplekss nav iedomājams bez neparastās milzu Sfinksas. Vairums ēģiptologu uzskata, ka tā tapusi faraona Hefrena laikā. Tomēr pastāv arī citi viedokļi, kas, piemēram, Sfinksas galvu salīdzina ar Heopsa portretu. Nav atrastas rakstiskas liecības par to, kura faraona veidols iemūžināts Sfinksā. Arī tās novietojums nedod skaidru atbildi, jo tā atrodas starp piramīdām, lai gan tiek pieskaitīta Hefrena piramīdas kompleksam. Ir bijuši mēģinājumi atšifrēt Sfinksas veidošanas laiku pēc citām pazīmēm. Sfinksai ir raksturīga senlaicīga galvassega, kurai nav segta pieres daļa. Viss lakats ir ar ielocēm. Šāda tipa galvassegas nēsāja tikai Heopsa laikā. Hefrena laika tēliem galvassegām ieloces ir tikai sānos. Hefrena statujām ir garena seja, bet Sfinksai tā ir kvadrātveidīga. Hefrenu vienmēr attēlo ar bārdu, bet Sfinksai, tāpat, kā Heopsa statujām, tās nav. Ir gan versija, ka šo bārdu nolaupījuši angļi un aizveduši sev līdzi. Ir atrastas nedaudzas, bet ļoti atšķirīgos materiālos un izmēros veidotas Heopsa statujas – no ziloņkaula, zelta, alabastra, kaļķakmens. Faraona tēli arī ir atšķirīgi, lai simbolizētu viņa varenību – gan ar Lejasēģiptei raksturīgo sarkano kroni, Augšēģiptes balto kroni, vai arī galvas lakatu. Šī dažādība liedz precīzi viņu atpazīt. Lai kādas būtu piramīdu un sfinksas mīklas, gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka tās rotās arī nākamo pasaules brīnumu sarakstu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais