Universitāšu pilsēta Oksforda

  • 4 min lasīšanai
Oksforda pieder pasaulei. Gadiem ilgi tā ir bijusi Rietumu civilizācijas cietoksnis, kultūras centrs, ko var salīdzināt ar Atēnām vai Romu. No Oksfordas plūst nepārtraukta cilvēku straume, savā apziņā paņemot līdzi uz savām zemēm tos pamatprincipus, kurus šeit apguvuši. Oksforda pieder šiem cilvēkiem, jo tā piedāvā uzņemšanu bez rasu un ticības barjerām. Oksforda nepārtraukti atjaunojas – šeit ierodas studenti no Eiropas, Āzijas un Āfrikas, padarot Oksfordu par visas pasaules centru. Angļu – sakšu hronikā rakstīts, ka Oksforda pastāv kopš 912. gada pēc Kristus, kad karalis Alfrēds Lielais pasludināja Londonu, Oksfordu un visas zemes, kas tam piederēja, par savu īpašumu. Daži vēsturnieki uzskata, ka pilsētas vēsture ir vēl senāka. Toties Oksfordas universitātes sākumi meklējami 12. gadsimta beigās. Šobrīd pilsēta un universitāte ir cieši savienotas. Universitātes pārstāvji tiek ievēlēti pilsētas padomēs, un viņiem nākas saskarties ar nopietnām problēmām, lai vairāk nekā 100 tūkstošus pilsētas iedzīvotājus nodrošinātu ar darbu. Varasvīri nevēlas bojāt pilsētas skaisto seju, būvējot jaunas rūpnīcas. Oksfordā jau tāpat (pēc viņu domām) ir pietiekami attīstīta mašīnbūve, mēbeļu rūpniecība, poligrāfija (pirmā grāmata te iespiesta jau 1478. gadā!). Ļoti attīstīts ir arī tūrisms. Gada laikā Oksfordu apmeklē vairāk nekā pusotra miljona tūristu. Un, neraugoties uz visu, pilsētā ir daudz bezdarbnieku, īpaši jauno vīriešu vidū. Oksforda nav pilsēta, kuru var iepazīt dažās stundās. Vislabāk to ir apskatīt pa dienu, kad koledžās notiek vēl mācības. Aizraujošs ir arīdzan dažādo arhitektūru stilu sajaukums, vecā un jaunā pretstati. Katrs akmens te runā par Anglijas vēsturi. Oksfordas iedzīvotāji jūtas gandarīti, ja viesi dodas projām, pilsētas skaistuma savaldzināti. Pati universitāte patiesībā ir atsevišķa pilsēta. Taču arī bez tās Oksfordai ir nozīmīga loma Anglijas likteņa veidošanā. 20. gadsimta sākumā pilsēta kļuva slavena ar mašīnrūpniecību. Tas notika, pateicoties Viljamam Morisam, vēlākajam lordam Ņūfildam, kurš pilnībā mainīja Oksfordas ,,seju”. 1893. gadā 16 gadu vecumā Moriss sāka izgatavot velosipēdus. 1908. gadā viņš uzbūvēja pirmo motociklu, bet vēl pēc 12 gadiem publikas vērtējumam tika nodots pirmais automobīlis ,,Moriss – Oxford”. Divdesmit gadu laikā tikai saražots miljons šo satiksmes līdzekļu. Lords Ņūfīlds Oksfordā attīstījis arī farmaceitisko rūpniecību. Kopš 1930. gada Oksforda strauji attīstījusies ka komerccentrs. Uzplaukst amatniecība. Tomēr par spīti rūpniecībām un satiksmes līdzekļu pārpildītajām ielā, pilsētā ir daudz miera oāžu, un ti1si šis kontrasts laikam daudziem paliek atmiņā visvairāk. Pāris minūšu gājiena attālumā no skaļajiem maģistriem ir skvēri un dārzi, kur nemaz nav jūtams pilsētas troksnis. Dažu simtu jardu attālumā no satiksmes ceļiem ganās govis un aitas. Angļu dārzi ir slaveni visā pasaulē, un dievkalpojumu laikā bieži tiek aizlūgts arī par dārzniekiem. Ikviens Oksfordas apmeklētājs tomēr vispirms noteikti vēlas redzēt universitāti, kas sastāv no 30 koledžām. Universitātes koledža Atrodas Highstreet sākumā. Tā ir pilsētas vecākā koledža, kuras dibināšana saistās ar karaļa Alfrēda Lielā vārdu. Vēsturiskajos dokumentos tā pirmoreiz minēta 1249. gadā, kad Durhamas Viljams piešķīra naudu Universitātei, lai tā sagatavotu 10 gleznotājus. Universitātes koledžas ziemeļu pusē atrodas Radklifa kamera – viena no iespaidīgākajām Oksfordas celtnēm, kurā atrodas Universitātes bibliotēka. Apaļās formas ēka būvēta 1714. gadā, un sākotnēji tajā glabājās grāmatas par medicīnu un mākslu. Jāpiebilst, ka šī celtne nav atvērta publikas apmeklējumiem. Brasenose koledža Atrodas pa kreisi no Universitātes koledžas. Tās dibināšanas akmeni licis Linkolnas bīskaps Viljams Smits 1509. gadā. Visu dvēseļu koledža Atrodas pa labi no Universitātes. Ēka, kurai ir divi torņi, atrodas uz Cate ielas stūra. Šo mācību iestādi 1438. gadā dibinājis arhibīskaps Čičele par godu karalim Henrijam V un viņa karavīriem, kas krita karā ar Franciju. Aiz šīs ēkas atrodas vecā Bodleāna bibliotēka. Tā ir Universitātes galvenā grāmatu krātuve un otra lielākā bibliotēka Anglijā, kurā glabājās vairāk nekā 3 miljoni sējumu. Bibliotēka dibināta 1373. gadā, bet pirmo nopietno kolekciju tai devis karaļa Henrija V brālis Djūks Hampsvejs, 1435. gadā dāvinot 600 manuskriptu. Tomēr 1598. gadā Tomass Bodlejas, pārlūkojot bibliotēkas plauktus, atzina, ka tie ir patukši, un ar savu ziedojumu nolēma tos piepildīt, piesūtot krātuvei katras Anglijas izdotās grāmatas eksemplāru. Jau 1602. gadā bibliotēkā bija 20000 izdevumu. 1880. gadā bibliotēkai kā lasīšanas zāle tika pievienota Radklifa kamera. Bodleāna ir viena no nedaudzajām bibliotēkām, kur grāmatu nav iespējams pat uz dažām stundām paņemt līdzi. Lasīt drīkst tikai uz vietas. Interesanti, ka pilsoņu kara laikā, kad karalis Čārlzs I uzturējās Oksfordā un bija apslimis, pat viņam bija jāpakļaujas šiem noteikumiem. 1946. gadā Rokfellers nodibināja Jauno Bodleānu, kura, tāpat kā Djūka Hampsveja koledžas bibliotēka, ir otra un pēdējā, kas atvēra publikai. Hertforda koledža Tās sākumi meklējami 1282. gadā, kad Eliass Hertfords nodibināja privāto halli studentiem. Oficiālu statusi šī mācību iestāde gan ieguvusi tikai 1740. gadā. Šo koledžu absolvējis stāsta ,,Gulivera piedzīvojumi” autors Džonatans Svifts. Nedaudz tālāk uz Brodstreet ir Šeldona teātris, kas nosaukts Kenterbijas arhibīskapa Gilberta Šeldona vārdā. Ēka būvēta no 1664. līdz 1669. gadam, un tagad jaunuzņemtie Oksfordas studenti nodod imatrikulācijas zvērestu. Līdz 1969. gadam šis zvērests bija jārunā latīņu valodā. Arī Universitātes statusi bija rakstīti tikai latīniski. Balliola koledža Otra vecākā koledža pēc Universitātes koledžas. To 1265. Gadā dibinājis sers Džons de Balliols. Ēka 19. Gadsimtā pārbūvēta; nemainīga palikusi tikai halle un bibliotēka. Hallē skatāmi daudzi šīs mācību iestādes absolventu portreti. Netālu no šīs koledžas atrodas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca. Ja no baznīcas iet tālāk, atkal var nonākt Brodstreet, kur bruģī iekalts krusts – piemiņas zīme pirmajiem reformācijas martīriem Anglijā – bīskapam Kranmeram, Ridlijam un Latimeram, kuri evaņģēliskās ticības un pārliecības dēļ šajā vietā 1556. gadā pēc karalienes Marijas Tjūdoras pavēles sadedzināti uz sārta. Kristus baznīcas koledža Atrodas nedaudz tālāk. To 1582. gadā dibinājis kardināls Volrejs un, tā ir viena no lielākajām koledžām Eiropā. Katru vakaru precīzi plkst. 20:50 skan baznīcas zvani, vēstot par koledžas vārtu aizvēršanos. Kristus miesas (Corpus Christi) koledža Viena no mazākajām Universitātes koledžām. To 1517. gadā dibinājis Vinčesteras bīskaps Ričards Fokss. Aiz tās atrodas Kristus baznīcas katedrāle, kas celta ap 1180. gadu. Tagad tās tornis ir vecākais Anglijā. Katedrālē atrodas angļu lēdiju kapela, kas nosaukta Frīdesvīres (labās sievas no angļu – sakšu laikiem) vārdā. Viņa ir Oksfordas svēto patronese, kuras dienu anglikāņu baznīca svin 19. oktobrī. Nuffīlda koledža Viena no jaunākajām koledžām. Tā dibināta ,,pavisam nesen” – 1937. gadā. Autobūves magnāts lords Nūffīlds ziedojis līdzekļus mācību iestādes izveidei, vēloties sekmēt zinātniskās pētniecības darbu, kā arī veicinot akadēmiski izglītoto cilvēku sadarbību ar pārējo sabiedrības sociālo studiju darbu. Sv. Magdalēnas koledža Atrodas Highstreet galā. Dibināta 1458. gadā. Tās ēka slavena ar savu 144 pēdas augsto zvanu torni. Šajā pašā ielā iepretim Sv. Magdalēnas koledžai atrodas Botāniskais dārzs, kas izveidots jau 1671. gadā. Ieeja tajā ir par brīvu, un tā ir brīnišķīga pastaiga gar Červelas krastiem. Jāpiebilst, ka caur Oksfordas līkumo divas upes – Temza un Červela, un pēdējo iedzīvotāji un studenti ir iecienījuši izbraucieniem ar laivām. Oksfordas vecākās viesnīcas ,,Sudraba krusts” priekšā vēl saglabājies vecais bruņakmenis, uz kura Viljams Šekspīrs uzveda savs lugas… Sievietes par pilntiesīgām studentēm Universitātē tika uzņemtas tikai, sākot ar 1920. gadu. Tas bija ilgu cīniņu rezultāts, jo jau 1866. gadā Oksfordas profesoru sievas un māsas pieprasīja atļauju apmeklēt lekcijas…


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais