Cik skarbi var beigties ceļojums jeb kā strādā mūsu konsulāts Spānijā!

  • 9 min lasīšanai
Sveiki visi ceļotāji! Šis raksts ir domāts jums, ceru tas palīdzēs kādam neiekulties ķezā vai arī tikt ārā! Kam nav pacietības lasīt skat.raksta beigas! Neesmu lietas kursā, vai kāds jau ir rakstījis par šo tēmu. Tas jo projām ir visnotaļ aktuāli, par cik daudzi no mums vēl grib pagarināt vasaru, dodoties uz siltākām zemēm. Mans stāsts. 22.septembris. Spānija. Palma de Mallorca. Kā jau visi normāli tūristi, mēs (es un divas meičas) iznomājām auto, lai skaisti pavizinātos pa kalniem. Kanli skaisti, bet diena lietaina! Nobraucam visu dienu pa kalniem. Zinam, ka atstāt mantas mašīnā nedrīgst, ņemam līdzi vai slēpjam zem sēdekļiem. Apstājāmies pēdējā pieturā Formentor, tā arī bija visskaistākā vieta, un ejam bildēties. Tikai uz 3-5 min. Tā pa fiksiņam. Jau visi noguruši no ilgās braugšanas un dabiski ka uzmanība zūd. Somas palika mašīnā uz sēdekļa. Tūristu mašīnas apkārt un paši tūristi arī. Pilnīgi sabiedriska vieta un ne prātā neiedomāsies ko nelāgu. kas notika... Visi bildējās un bauda elpu aizraujošu skatu. Te sāk lietus pilināt un tūristi sāk izklīst. Tā nu sanāca, ka mēs palikām vieni un mūsu auto arī. Patiesībā braucamo nemaz nevar redzēt no skatu laukumiņa. Mēs aši arī sabildējamies un skrienam atpakaļ, jo nav ko mērcēties. Tās bija praktiski 3min. Es jau no tāluma redzēju ka kaut kas nav kārtībā. Mašīnai vadītāja pusē stikls ārā un somas nav. Pilnīgi nevienas somas nav. Meičas panikā, bet es stāvu un mēģīnu saprast ko pirmo lai iesāk. Man jau bieza āda, kamēr aiziet, ka "čalīt, nu ir ziepe". Galvenais jau mieru saglabāt un necelt paniku, bet tēlot vēso Džeimsu, lai vismaz pārējie nenojūk prātā. Nu tu pamazēm apjaut ka 3 minūtēs esi zaudējis visu kas tev bija un stāvi vienā kreklā. Man šitā bija pirmo reizi! Interesanta sajūta, kā sākt dzīvi no jauna. Tev nav ne dokumentu, ne naudas, neviens no telefoniem, ne bankas kartes, ne telefonu numuru kur zvanīt. Nelieši, arī drēbes un manu skūšanās komplektu aiznesa. Nu viens pluss, ka mašīnu atstāja. Pirmais uzdevums ir turēt morāli un domāt objektīvi. Otrais uzdevums ir doties uz Policia local vai Gvardia civil. Nu ceļu paprasīt var sanākt grūtības, ja tu nerunā spāniski. Spāņiem ar valodām ir tā pašvaki. Ja izdodas tikt līdz Policijai. Protams visi runā tikai spāniski. Nu jā, šie jau redz kas par leitu. Šie pat piezvanīt ne īsti gribēja dot sākumā. Tik daudz jau var izlobīt, ka šie saka, lai nāk darba dienā, jo mums vajag tulku. Šiem jau drāmu vajag lai sarosītos. Spānijā visi ir čillā. Arī Policija. :) Principā spāņi nekautrējās palīdzēt pastāv tikai komunikācijas barjera. Tā nu mēs sazvanījām senčus, lai bloķē kartes un mobīlos. Ir labi, ja tu no galvas zini vismaz vienu telefona numuru, ciādi tiešām ziepe! Nu vēl jau arī paliek maģiskais 1188, bet to mēs neizmēģinājām. Spānijā šādu problēmu dēļ ar kartēm norēķinoties pilnīgi visur ir jāuzrāda personas apliecinošs dokuments. Policijā protams tikai ziņojumu var uzrakstīt un neko vairāk. Mazs sīkums, Policijas ziņojumu jāsastāda spāņu valodā un tulks ned.nogalē nestrādā, bet lidojums ir pirmdien agri no rīta. Iespringstam... Paveicās, ka istabas biedrs runā gan angliski, gan spāniski. Oficiāls tulks nav vajadzīgs un mēs jau nākamajā dienā dabūjām Policijas ziņojumu par nozagtiem dokumentiem. Principā, no tā brīža nozagtie dokumenti vairs nav derīgi, pat ja atrodas. To jau tagad pat skolnieki zin, ka: "Nepieciešamības gadījumā ES pilsonim ir jāpaļaujas uz viņa/viņas dzimtās zemes aizsardzību un palīdzību." Citāts no: http://ec.europa.eu Atliek tāds sīkums, kā tikt pie šīs palīdzības. Tikai tāds sīkums tu esi uz salas bez dokumentiem ar kaut kādu mašīnu (arī bez dokumentiem) un tev ir 0 EUR. Joks ir tāds, ka uz salas nav ne Latvijas vēstniecība, ne konsulāts. Tu bez dokumentiem nevari valsti pamest un nopirkt avio vai prāmja biļeti uz kontinentu arī nē. Lai lidotu valsts iekšienē ir vajadzīga pase vai Policijas ziņojums, ka tā ir nozaudēta vai nozagta. Savukārt, lai pamestu valsti ir vajadzīga pase vai, ja tās vairs nav, atgriesšanās atļauja no vēstniecības. Uzzinājām, ka tuvākais konsulāts ir Barselonā. Nu šeit bija vēlviens veiksmes faktors. Meitenes bija jau iegādājušās biļetes uz Barselonu tūrisma nolūkos. Citādi būtu vienkārši nekā. Pats es dzīvoju Maljorkā un vienīgi pasi man nenozaga. Uz Barselonu devās abas meitenes. Tālāk tikai varu pārstāstīt abu meiteņu atstāstu. Barselonā konsulāta vietā sēdēja tikai viena vienīga sekretāre spāniete, kas palīdzēja meičām cik spēja. Pat pusdienas izmaksāja. Spāņi ir izpalīdzīgi! Kur tad ir mūsu konsulāts, kad viņu vajag? Vienīgais ko spāniete varēja (viņa ir tikai sekretāre) ir sūtīt meitenes uz Madridi. Meičām ta naudas nav. Es godīgi sakot brīnos, kā viņas tika līdz Madridei ar tiem 100EUR. Jau Barselonā ar taksi bija jākuļās uz kaut kādu nomali, kur atrodas mūsu konsulāts, kurš 3 reiz mainījis adresi. Tad tu kulies pa tām visām adresēm, kā negudrs. Protams ne izkārtnes, ne zīmes. Vēl plusā tas viss iekrita viena no n-tajām spāņu brīvdienām, kad viss ir ciet. Apbrīnoju meiteņu drosmi un pacietību. Šīs bija tikušas līdz Madridei, atradušas vēstniecību... Kāds atvieglojums, beidzot esi glābts. Pirmā sajūta, ka beidzot pie savējiem! Reāli ir pilnīgs vēsums un atturība šajā karstajā emociju zemē. Paldies Kitij! (Uzvārdu neatceros, vēlāk komentāros pierakstīšu.) ;) ...un tevi apkalpo caur lodziņu un piestāda rēķinu 10Ls... un tu savā izmisumā vari kaut vai sākt lēkāt vai dejot salsu. Meitenes šokā... tā strādā mūsu vēstniecība. Pat vietējie spāņi izrādija lielāku vēlmi palīdzet, kā mūsu pašu valsts iestādē. Zvani uz vēstniecību, bet tas ko tu dabū ir neapmierināta balss, nu cikos tad jūs būsiet? Skaidrā Lat.val. Ko darīt, kad pat tava vēstniecība nav gatava tev sniegt palīdzību? Ko darīt, kad tava vēstniecība izrāda nevēlēšanos tev sniegt palīdzību? Kas notiktu, ja mēs būtu apzagti kaut kur Lieldienu salās, Indonēzijā vai kaut kur Āfrikā? Tur nu nav Lv vēstniecība. No tā neviens nav pasargāts. Ja tev nav pases, tu netiec līdz vēstniecībai. Ja tev nav naudas, tu arī netiec līdz vēstniecībai. Ja tev nav kas atsūta naudu, tu netiksi līdz vēstniecībai. ...un tad tu vienkārši paliec! ...un par to mēs maksājam valstij nodokli! Es gluži vienkārši neiesaku palikt bez pases neīstajā vietā... ... Tikai tagad uzzināju, ka: “Katrs Savienības pilsonis trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta tā dalībvalsts, kurā viņš/viņa ir pilsonis, ir tiesīgs saņemt aizsardzību no jebkuras dalībvalsts diplomātiskajām vai konsulārajām iestādēm ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek piemēroti attiecīgās valsts pilsoņiem” (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 20. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 46. pants). Dažas atbildes var atrast un sīkāk info: http://ec.europa.eu/youreurope/nav/lv/citizens/citizenship/inside-eu-protection/index.html ------------------------------------------------------------------------------------ Dažas nedēļas vēlāk saņēmu vēstuli no pašas ārlietu ministrijas. Ceru ka neviens uz mani personīgi neapvainosies par šīs sarakstes publicēšanu. Saskatu vērtīgas atbildes uz rakstā un komentāros izvirzītajiem jautājumiem un publikai būtu vērts šīs atbildes uzzināt. Tātad! Sarakste ar Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia, LEGAL AND CONSULAR AFFAIRS DIRECTORATE, Deputy Director of Department Mr Uldis Simsons. Kā lepni stāv rakstīts http://www.am.gov.lv/en/ministry/Phone-list/ Uldis Simsons sūdzība 10. okt 23:07 labdien! paldies par Jūsu sūdzību, ko lasīju gan pirms kādas nedēļas, gan arī šodien (ja pareizi atminu, tagad jau pārsūtītu no Valsts kancelejas). šo klonu iekš draugiem.lv nejauši atklāju nupat, pārnācis no darba. ceru, ka esat jau saņēmis atbildi pēc būtības no maniem kolēģiem, tā informācijai tiks pārsūtīta arī Valsts kancelejai (likums tā prasa). īstenībā jau sūdzības ir tam domātas, lai mēs aizdomātos un uzlabotu savu darbu, ko arī godprātīgi cenšamies darīt. un, protams, lai labotu kļūdas, ja, nedod Dievs, tādas ir gadījušās (visi taču esam tikai cilvēki). vienīgi ir jau kaut kur arī robeža starp sūdzību un publisku nomelnošanu. man gandrīz neērti Jums to teikt, bet šķiet, Jūs tiešām esat to pārkāpis. es saprotu, ka var rakstīt uz visām oficiālajām instancēm un meklēt taisnību, tās ir Jūsu tiesības. beigu galā, ja Jūs neapmierina mūsu darbs un sniegtās atbildes, varat taču tiesāties līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai. un ticiet man, ja Jūs neticat mūsu valsts pārvaldei un tiesām, tad tur (ECT) jau nu gan Jūs savu taisnību dabūsiet (pie nosacījuma, ja Jums ir taisnība). bet pārmest cilvēkiem vēstniecībā to, ka viņi nelēkāja aiz sajūsmas un nedejoja salsu, ieraugot kārtējos ceļiniekus, kuri palikuši bez dokumentiem, diez vai ir pamatoti. un vai no visas tiesas Jūs domājat, ka manai kolēģei no savas personiskās algas bija jāuzsauc pusdienas Jūsu ceļabiedrēm? Jums zināšanai - tās algas vēstniecību dabiniekiem nebūt nav tik fantastiskas, un valsts budžets apzagtu ceļinieku cienāšanai ar kafiju ārzemēs neko nav atvēlējis (un, cik zinu, neatvēlēs arī nākotnē). par šādām lietām izteikt pārmetumus, pie tam kategoriskā formā un publiski, manuprāt, ir mazliet nevietā. taču tieši šīs lietas Jūs vēstniecības darbiniecei pārmetat - ne vairāk, bet arī ne mazāk! novēlu Jums pašam darīt savu darbu tikpat perfekti un vēl perfektāk, nekā Jūs to prasāt no citiem, kā arī labas veiksmes visās citās lietās, ko pasāksiet! ------------------------------------------------------------------------------------ Martins Knipshis Re[1]: sūdzība 11. okt 01:26 Sveiks, Uldi! Paldies par vēstuli. Patiesībā esmu šokā par nupat Jūsu vēstule izlasīto. Pirmām kārtam jau varu apgalvot, ka draugiem.lv ir šī raksta oriģināls. Par tā izplatīšanu ticiet vai nē es uzzinu no jums. Principā jau nekas pārdabisks nav noticis, raksts ir publisks un to var lasīt ikviens. Speciāli sūtījis valsts iestādem neesmu. Tad jau to būs darījis kāds cits. Secinu ka neesmu vienīgais "neapmierinātais". Vai lasījāt kometārus sadaļā "Parunāsim, Nopietnas lietas"? Atvainojos, ja pēc Jūsu domām esmu pāršāvis pār strīpu. Apraktītais ir tai brīdī iemūžinātais informācijas un emociju atspoguļojums. Tā nav nepamatota un mērķtiecīga kādas valsts instances nomelnošana. Principā sudzības neesmu rakstījis nekad. Nu tagad izrādās, ka esmu. Rakstiņš tika radīts kā informatīvs materiāls tūristiem, ar tēmu diskusijai. Izskatās ka ir skāris dziļākus ūdeņus. Vai tik Jūsu pašu kolēģi nebūs pacentušies viens otram pārsūtīt. Šādas tādas atbildes caur kometāriem esmu saņēmis, bet ne par būtību. Centīšos būt pēc iespējas precīzs. Tātad par attieksmi iet runa. Ne jau cilvēks uz vēstniecību iet patusēt. Protams, kaut kas ir noticis, kaut kas ir vajadzīgs. Es pašlaik vispārīgi. Vairums pilsoņu man piekritīs, ka ir svarīgi just valsts atbalstu, ka esi valstij vajadzīgs. It sevišķi ja esi ārzemēs un vispār domā vai braugt atpakaļ. Latvijai savi pilsoņi ir vajadzīgi? Publiski sakam, Jā, bet darbos īgnojamies, kad kāds letiņš izmisumā ieklīdis vēstniecībā pēc palīdzības. Es nesākšu uzskaitīt faktus, notikumus. Vēlreiz aicinu palasīt kometārus rakstam. Nedaudz mierīgāka gaisotne valda sadaļā "Ceļojumi, Spānija", kur arī atrodas vienīgā manis liktā kopija šim rakstam. Nu par ETC es diezvai. Ir produktīvākas lietas ko darīt un cerams viņiem arī. Neko jūsu kolēģiem vairāk ne mazāk nepārmetu kā attieksmi pret saviem tautiešiem. Tas ir diskutējami, bet neesmu vienīgais kas šādi izsakās. Paldies, ka tiku uzklausīts un vēlreiz atvainojos, ja kadu nepamatoti aizskāru. Varat pārsūtīt! ------------------------------------------------------------------------------------ Uldis Simsons Re[2]: sūdzība 12. okt 00:09 paldies, Mārtiņ, par atbildi! paldies, ka neturat pavisam ļaunu uz manu kolēģi. varu Jums pastāstīt stāstu no sērijas "gribējās paraudāt uz pleca, tik nebij kam"... varbūt tad mazliet aptversiet, kāda garoza ir maizei, ko ēd tādi kā es. man pilnīgi muļķīgā kārtā ir veicies, ka neviens nav sūdzējies tos trīsarpus gadus, ko nostrādāju vienā Latvijas vēstniecībā Vakareiropā, lai gan ir nācies diezgan rupji vadīt ārā mūsu pašu līdzpilsoņus, kas nav godu pratušies, esmu pat policiju saucis, lai tiktu no viņiem vaļā! no otras puses, mēs tiešām pret visiem attiecamies vienādi, tikai vieni to uztver par pašsaprotamu (nē - nepietiekamu!), bet citiem vienkārši nav citas izejas. redziet, manu nervu sistēmu maz ietekmē tādi raksti kā Jūsu, bet pa īstam (līdz asarām) satriec gadījumi, kad pēc gadiem meklē rokā cilvēks, kuram nācies palīdzēt tikai drusku vairāk, nekā instrukcijas to paredz, lai atdotu nieka kapeikas par foto atgriešanās dokumentam, ko es viņam toreiz tipa aizdevu bez domas kādreiz atgūt. ticiet man, ir vēl joprojām cilvēki, kuriem ir svarīgi šādas lietas! mani vēl joprojām nomāc pašpārmetumi, ka tobrīd negribēju ar šo cilvēku tikties (elementāri - biju pavisam aizmirsis to gadījumu), vien pateicu, lai viņš atbilstošu summu pārskaita kādam kantorim pēc viņa paša izvēles, kas palīdz cilvēkiem, kuri nokļuvuši līdzīgā situācijā kā viņš toreiz. es ceru, viņš tā arī izdarīja. izklausās pēc labā ierēdņa... ticiet man, es nebūt tāds neesmu, pat mani kolēģi vēstniecībā mani bija iesaukuši par "sātanu". laikam tāpēc, ka 99/100 no tiem, kas kaut ko (materiālu) gribēja pieprasīt no vēstniecības, pirmajās piecās minūtēs saprata, ka mūsu valsts nav slaucamā govs, un vai nu aiztinās ātri ātri, vai pēkšņi atcerējās par saviem radiem/draugiem/paziņām, kuri būtu gatavi palīdzēt izkļūt no kļūmīgās situācijas. no atlikušā 1% neviens nav man uzrakstījis pateicību, ko varētu pievienot manai personas lietai, bet arī nevajag. es galu galā par to saņemu algu. no Jūsu nodokļiem. ------------------------------------------------------------------------------------ Uldis Simsons Re[2]: sūdzība 12. okt 06:59 pāris vārdi, lai Jūs nepārprastu manu iepriekšējo vēstuli... ar to es gribēju teikt, ka jebkurā mūsu pārstāvniecībā regulāri parādās cilvēki, kuri no mūsu valsts vienkārši grib "noslaukt" naudu ("labākajā" gadījumā). ir cilvēki, kuriem var palīdzēt "rutīnas darba" robežās (kā Jūsu ceļabiedrēm), un tādu ir lielais vairums, ir cilvēki, kuriem jāpalīdz vairāk (ar garīgiem traucējumiem, ar maziem bērniem, vēl visādi speciāli gadījumi), un ir tie manis pieminētie, kurus esmu ar policijas palīdzību trencis prom (tādu, paldies Dievam, ir ļoti maz - tie bija īsti krimināli elementi, no kuriem viens, cik zinu, šobrīd Latvijā arī "sēž";). nevienam jau uz pieres nav rakstīts, kas viņam pēc minūtes padomā. personīgi biju klāt, kad viens kolēģis fiziski "atrāvās" ar metāla priekšmetu pa galvu no vienas garīgi nelīdzsvarotas personas, kurai sirsnīgi gribēja palīdzēt, un tāpēc, labu gribēdams, bija izgājis pie viņas parunāties. tāpēc (saskaņā ar norādījumiem no vadības!) pret visiem attieksme ir vienāda - neitrāli vēsa. un tāpēc arī mums ar saistošām instrukcijām patiesībā nemaz nav atļauts ar apmeklētājiem komunicēt savādāk kā caur lodziņu, kurā ir bruņustikls. es saprotu, ka šāda vēsi lietišķa attieksme cilvēkam, kurš nonācis nelaimē un gaida palīdzību, var nebūt pavisam patīkama, tomēr jāsaprot arī otra puse... ------------------------------------------------------------------------------------ Martins Knipshis Re[3]: sūdzība 19. okt 13:19 Sveiks Uldi. Piedod ka tik ilgi neatbildēju. Biju nedaudz aizņemts. Kā jau teicu neesmu no tiem lielajiem pukstētājiem. Ir noderīgākas lietas ko darīt. Tas arī viss ko gribēju no jums dzirdēt. Man jautājumu vairs nav. Ja nu vienīgi vēlētos mūsu saraksti ielikt komentāros, lai cilveki varbūt labāk saprastu Jūsu, Mūsu situāciju. Paldies!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais