Nedēļa pavasarī. Venēcija, Roma.
|
Skaidrīte Sudraba
|
„…Kaut kā tā notika, ka 2/3 no visa laika pavadīju Vatikānā. Romai laika atlika maz. Gribētos turp atgriezties pavasarī, kad viss zaļo, bet nav tik karsts. Man taču jāatrod Grāmatu strūklaka!”
Tās ir pēdējās rindas no mana iepriekšējā apraksta par ceļojumu uz Romu. Toreiz bija pavisam citi nodomi un pat iedomāties nevarēju, ka pēc pusgada tiešām būšu Romas pavasarī. Taču iecerētie plāni tika atlikti uz nenoteiktu laiku, un radās jautājums – bet kurp tad doties? Vislabākā iespēja pabeigt pusceļā atstāto Romas iepazīšanu!
Šoreiz ceļojam četratā: es, Ilona un Līga ar vīru Uldi. Tā sakot – dāmas un kungs gados vis-la-bā-ka-jos. No tā izriet nosacījums: nekādas nakšņošanas lidostā! Tātad, ja mēs aizlidojam ar Ryanair vēlo reisu, ap vai pat pēc pusnakts esam Romā, skaidrs, ka viesnīcu es atradīšu tikai uz rīta pusi! Toreiz taču es vēl nezināju, ka šajā ceļojumā man nekur nekas nebūs jāmeklē. Šis rūpes no pirmā brīža uzņēmās Uldis un viņam tas kolosāli izdevās. Labi vien bija, ka nopanikoju un nepirku vakara lidojumu ar Ryanair. Sāku skatīties aplinkus ceļus nokļūšanai Romā pa dienas gaismu, un rezultātā mūsu ceļojums tikai ieguva – mēs pavadījām divas dienas brīnišķīgajā Venēcijā!
Avantūristiem savienojums bija labu labais: no rīta lidojums Rīga-Hāna, bet pēc trim stundām tālāk uz Venēciju (Treviso). Ja ceļotu viena, es riskētu. Vai paspēs uz nākošo reisu, katrs uzzina tikai konkrētajā laikā, kad vai nu sēž plānotajā lidmašīnā, vai tikai pamāj tai sveikas. Kā zināms, citu ceļotāju pieredze te maz ko var līdzēt. Ja es plānoju lidojumus arī citiem cilvēkiem, nedrīkstu riskēt un neveiksmes gadījumā sabojāt ceļojumu, to pat īsti vēl nesākot. Tāpēc izlemjam lidot uz Hānu iepriekšējā vakarā, pārnakšņot viesnīcā, bet nākamajā dienā turpināt ceļu.
Es reti mēdzu ieteikt viesnīcas, jo gaumes ir dažādas un maciņa biezums tāpat. Taču nezinu, kuram varētu būt iebildumi pret viesnīcu Garni Hotel Viktoria, kas atrodas miestiņā Sohren apmēram 3 km no Hānas lidostas.Viesnīcas saimnieks ir krievs, gan uzmanīgs pret saviem viesiem, gan interesants sarunbiedrs. Transfērs no/uz lidostu ietverts cenā, tikai ielidojot jāpiezvana. Tiesa, pusei no mūsu grupas nepatika plānie spilveni, bet man 4-kārtīgi salocīts tas bija pašā laikā. :)
Pēc viesnīcā pavadītas nakts, priekšpusdienas pastaigas pa Sohren un sātīgām pusdienām dodamies savā otrajā lidojumā – uz Venēciju.
Biju veikusi pāris sagatavošanas darbus, kas mums palīdzēja ietaupīt dažu labu eiro. Mājaslapā http://www.veniceconnected.com/buy/calendar nopirku 72 stundu braukšanas biļetes sabiedriskajam transportam Venēcijā par 24,75 eiro (pilnā cena 33,- eiro). Tik ievērojamas atlaides ir tikai nesezonā, kas ilgst no novembra līdz martam. Biļetes jāizņem tieši norādītajā dienā biļešu kioskos, kas atrodas Venēcijas autobusu stacijā un dzelzceļa stacijā pie vaporetto piestātnēm.
Vēl iegādājos ieejas biļetes sv.Marka laukuma muzejos (16,- eiro). Iespējams ietaupīt, par 12,- eiro pērkot biļeti muzeju apmeklējumiem pēcpusdienā, bet mums bija nodoms uz Dodžu pili iet no rīta. Bez Dodžu pils ar šo biļeti var apskatīt muzeju Correr un Nacionālo Arheoloģijas muzeju, kā arī izstādes, kas tur iekārtotas konkrētajā laikā. Internetā pērkot, nekāda naudas ietaupījuma nav, toties laika ekonomija gan. Ar izdrukātajām biļetēm muzejos iet iekšā bez rindas. Skatoties uz cilvēku pūli, kas stāv rindā uz kasēm, saproti, cik pareizs bija lēmums biļetes iegādāties iepriekš.
Bet nu atgriežamies reālajā laikā. Veiksmīgi piezemējamies Treviso lidostā, jau no iepriekšējās reizes pazīstamajā kioskā nopērkam biļetes, atrodam savu autobusu un pēc 40 minūtēm esam Venēcijas autobusu stacijā. Te es samainu interneta izdrukas pret reālām biļetēm. Pirms iekāpšanas vaporetto biļete „jānomidžina” tāpat kā Rīgā e-talons. No šī brīža sākas 72 stundu atskaite. Biļete jāreģistrē pirms katras iekāpšanas! Mēs to nezinājām un nedarījām, piedzīvojām kontroli, par laimi saņēmām vien aizrādījumu un turpmāk godīgi ievērojām noteikumus.
Tātad nu varam doties uz savu viesnīcu. Oho, izrādās, divu ar pusi gadu laikā šis tas ir mainījies! (Kāpēc gan tas mani izbrīna?!) Visādā ziņā toreiz tāda 2.maršruta vaporetto nebija. Toties tagad tas mums ļoti labi noder, lai nokļūtu līdz viesnīcai. No šī brīža un visu ceļojuma laiku Uldis uzņemas kartes lasītāja pienākumus, mums atliek tikai pateicībā viņam sekot.
Iekārtojušies viesnīcā, dodamies pirmajā iepazīšanās braucienā pa Lielo kanālu, bet pēc tam kājām pa ielu labirintiem noejam ceļu no Rialto tilta līdz sv.Marka laukumam. Lai arī man vairs nav pirmatklāsmes sajūsmas, pastaiga naktī ir kas neparasts, jo, ceļojot viena, līdz ar tumsas iestāšanos esmu viesnīcā. Tagad bariņā varam baudīt Venēcijas nakti, pasēdēt kanālmalas kafejnīcā un priecāties par to, ka esam te. Ilona atzīstas, ka vēl nespēj noticēt, ka tiešām ir Venēcijā. Manā sirdī Venēcijai ir ļoti īpaša vieta, un tā man būs visskaistākā pilsēta, līdz kāda cita nepierādīs pretējo.
Tāpat kā Romā man palika neatrasta Grāmatu strūklaka, tāpat Venēcijā iepriekšējā reizē veltīgi kopā ar citiem tūristiem meklēju Frari baziliku. Pēc divu stundu klejojumiem metu mieru. Un viss tikai tāpēc, ka taisnākais ceļš no vaporetto pieturas S.Toma tika remontēts un nācās doties ielu labirintā Frari meklējumos. Tagad iela uz baziliku ir vaļā un nav nekādu problēmu to atrast. Ārēji iespaidīga celtne un brīnišķīgi skaista iekštelpās! (Ieejas maksa 3,- eiro, fotografēt nedrīkst.)
Tad pastaigājam pa Rialto tilta apkārtni un dodamies skatīt sv.Marka laukumu, baziliku un Dodžu pili. Te pavadām daudz laika, jau ir iestājusies siesta. Ar kuģīti izbraucam ārpus tūristu pūļu pilnajām takām, izstaigājam Arsenāla apkārtni. Te top mana vismīļākā Venēcijas bilde: visa ieliņa no viena gala līdz otram pilna ar izžautām drēbēm.
Tā kā neierobežoti varam vizināties ar vaporetto, aizbraucam arī līdz Lido salai. Diena sliecas uz vakara pusi, kad atgriežamies Venēcijā. Vēl jāapspriež plāni uz rītdienu…
Rītdiena ir klāt ar tieši tik burvīgu laiku, lai mēs priecīgi jau agri varētu doties uz Burano salu. Kuģīši turp iet apmēram ik pēc pusstundas no pieturas Fondamenta Nuove. Arī te visi maršrutu numuri ir pilnīgi mainījušies, un pirms gadiem izdotās kartes neder. Taču uz vietas viss ir saprotams un problēmu nav. Biju domājusi, ka ceļš būs garš un garlaicīgs, bet nekā tamlīdzīga! Sēžam kuģīša vaļējajā daļā un tik tikko spējam visu skatīt. Satiekam gan lielus kuģus, gan visa ceļa garumā ik pa brīdim airētāju komandas. Garām slīd saliņas ar noslēpumainām drupām, un plašajos ūdeņos stāv īstas ceļa zīmes kā mums uz ielām. Pēc 40 minūtēm esam Burano. Izkāpjam uz salas un… Tas ir īsts krāsu sprādziens! Pozitīvais haoss! Man kā spilgtu krāsu cienītājai, zili, zaļi, rozā, sarkani, violeti un vēl visdažādāk krāsotās mājas patīk vienkārši neaprakstāmi. Gribēju teikt, ka pat īgņam šī krāsu pārbagātība liktu pasmaidīt, bet varbūt tieši otrādi? Liktu burkšķēt neizpratnē un nosodījumā, jo te „nekas neiet kopā”. Pilnīga krāsu kakofonija, kaut gan esmu pārliecināta, ka patiesībā te ieturēta stingra loģika, tikai bez izskaidrošanas to nesaprast.
Mēs esam ieradušies agri, satiekam vien pa kādam cilvēkam, aplūkojam veikalu skatlogus, ieejam iekšā apbrīnot salinieku darinājumus – mežģīnes un izšuvumus. Brīnišķīgs dienas sākums.
Kad dodamies projām, redzam, ko esam ieguvuši, tik agri atbraucot uz Burano. Tagad uz salu dodas tā-ādi tūristu pūļi, ka šķiet - kāds neuzmanīgāks no kuģīša var izkrist.
Nonākot atpakaļ Venēcijā, ejam apskatīt atlikušos muzejus, ko ļauj mūsu biļetes. Pēc tam atrodam dažus kartē nolūkotus apskates objektus (skan viegli, bet Uldis dabū nopūlēties, lai dāmas varētu skatīt, ko iecerējušas), vizināmies pa Lielo kanālu un cenšamies paturēt atmiņā aizejošos mirkļus par skaisto pilsētu.
Nākamajā rītā jau agri, agri esam vaporetto piestātnē, lai dotos uz autobusu staciju un tālāk uz Marko Polo lidostu, bet no turienes ar easyjet lidotu uz Romu.
Roma… Par Romu apraksta nebūs. Apraksta veidā ir izveidota bilžu galerija „Romas pavasaris” ar plašiem komentāriem.
Ja es būtu pabīdījusi ceļojumu kaut par vienu dienu uz priekšu, viss būtu nojucis. Izrādījās, ka Ryanair reiss, ar kuru mēs atlidojām no Romas, bija pēdējais šajā maršrutā. Vai tas tiks atjaunots? Laiks rādīs.
Venēcijas foto šoreiz maz, negribas dublēt 2009.gada septembra galeriju „Venēcija”. Toties pozitīvo krāsu lādiņu varat gūt no galerijas „Burano un mazliet Venēcijas”.
Kā vienmēr, es saku : ceļojiet un jums izdosies! ;)
