Fototapete aiz lielveikala.

  • 1 min lasīšanai
Ak, mēs līdzenuma bērni.Kad acis sāka sarast ar dailajām dabas ainām,ap septīto ceļojuma dienu, saķa mākt aiz domas, ka no katras kalna kores mani novēro liels, bet labsirdīgs kalnu karalis. Bet pēdējā dienā, steidzīgi saujā skaitot atlikušo sīknaudu, acis paceļot uz ieeeju lielveikalā, cauri smadzenēm zibenīgibizšaujas doma-arī šeit 'tie šveicieši izkarinājuši ''nelielu tapetīti ar kalna ainiņu. Bet šveicieši fantastiski-lepni par saviem pulksteņiem, šokolādēm,lepni par pirmo sniegu (naktī uzsnigušu), lepni par saviem iekarotājiem-romiešiem,lepni par gūtajām mācībām karos, jo, raugi,tāpēc viņi pēdējos piecsimt gadus nezinot. kas ir karš. Atšķirīgi ir paši šveicieši- punktuāli un pedantiski vācu daļā un vaļsirdīgi vīndari franču pusē, un vienmēr gatavi viens otram ''īekost'', arī oficiālās tikšanās reizēs,bet ''jaņos'''paliek tas, kurš neprot savlaicīgi atbildēt. Jā.bez šaubām ,dzīvojot ģimenē, ātri pielec -te par visu jāmaksā,taupīt viņi prot-vārda vislabākajā nozīmē,bet ciemiņi ir svēta lieta. Par Latviju viņi zināja to. ka kartupeli pusdienām pie mums mizo.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais