Java- daba un cilveeki- III dalja

Maija Liebscher (Brice) 28.03.2012 5 min lasīšanai

Brauciens virzaas pa kalniem. Atkal daudz mopeedistu. Oficiaali mopeeda braukshanas tiesiibas varot dabuut no 16 g.v. Mazpilseetu un ciematu rajonos redzeejaam jau kjiparusap 5 g.v. seezhot uz mopeeda. Neviens jau laukos neko nepaarbauda. Truukstot arii polcistu. Ir tikai algoti policisti, kuriem ciems maksaa. Biezhi vien ne mopeediem, ne mashiinaam nav apdroshinaashanas.Taapeecir pieteikta uzmaniiba uz celjiem.

Pa celjam apstaajamies degvielas uzpildes stacijaa. Tur uzcelta skaista maza mosheja. Tas, lai cilveeki peec taala brauciena atpuustos un paluugtu.Gids staasta par pilseetaam, kuraam braucam cauri..atminjaa paliek ietekmiigie apdziivotiibas skaitlji, jo dziivojamaas maajas jau parasti ir liidz 2 staaviem, bet taas saceltas cieshi viena otrai blakaam. Un neliekas ticami, ka aatri izbraucot cauri pilseetai, tajaa vareetu dziivot 250-600 tuukst. iedziivotaaju. Redzam maaju celtnieciibu. Plashi tiek pielietots bambuss. Kaadas maajas malaa notiek sveetki. Tie ir koshi, muzikaali un teatraali. Speciaali apstaajamies, lai vareetu apskatiities. Gids staasta, ka taa ir apgraiziishaanas cerenomija. Tas vairaak nenotiekot peec vecaam traadiicijaam, bet izmantojot laazerus.

Braucaam garaam kauchuka jaunaudzeem.Koki diivainaa kaartaa aug sliipi.Tie tiecas peec saules. Un kauchuka eksports ir viena no Indoneezijas pamatveertiibaam.

Neskatoties uz stipro lietu, tuvojamies pa pusliidz apgaismotu kalnu celju uz Baturaden. Viesniica atrodas kalnaa, ljoti skaistaa vietaa. No viesniicas lejaa vakara gaismaas atspiid pilseeta Purbalingga. (400 tuukst. iedziivotaaju) Aiz viesniicas , plecus izpletis seezh otrs augstaakais Javas vulkaans Slamet.Celji diezgan slikti apgaismoti, bet shoferi viens otru kalnos ljoti akceptee. Pie celja maajeleem visur deg spozhas gaismas..redzamiiba nav slikta tumsaa, jo deg arii mashiinu lukturi. Shoferi pat apstaajas, lai palaistu garaam lielos benziina furgonus. Naktii, pat redzeeju, ka furgonu paliigi izkaapj no mashiinaam, lai reguleetu satiksmi. Viss iet ljoti organizeeti kalnos.

Iebraucam viesniicaa..arii mums uz pirmo staavu koferu neseeji pakjer muusu koferus un aiznes liidz istabai. (Jaa, par 9 dienaam Javaa, katrs bijaam samaksaajushi 6 dolaarus koferu neseejiem.Taa pieprasiija muusu grupas vadiitaajs.. vienaa zinjaa..tas ir ljoti leeti..no autobusiem visaas 5 * viesniicaas panjemt koferus un no riita tos savaakt pie durviim., kad dodaamies taalaak un ievietot autobusaa..komforts..priimaa..). Viesniica kaarteejo reizi ir priimaa „Queen Garden“. Paliekam jau tikai nakti. Paarsvaraa visaam viesniicaam ir balkoni..meegjinu saredzeet vakaraavulkaanu Slamet, kursh ir otrs lielaakais Javaa. Vakars..riitaa visu redzeesim..vulkaans atrodas viesniicas pakaajee..Ciema iedziivotaaji ir taa saradushi ar vulkaanu, ka pat nemeegjina savu maaju pamest vulkaana izvirduma laikaa..taa vinjiem ir labklaajiiba..augliigie lauki. Viss aug vulkaana bagaatiigajaa zemee. Ljoti iecieniiti ir vulkaanu akmenji, ko izmanto templju restauraacijaa.Tie ir daargi..un ciematu iedziivotaaji Javaa visu laiku atkal gaida vulkaanu izvirdumus..njaa..diivaina tauta!

5.marts.Veelos no riita izmazgat manu sulas glaazi, sulu pashi bijaam pirkushi kaadaa veikalaa..un vispaar sulas veikalos ir eksotiskas. Vakarinjas neviena viesniica nepiedaavaaja. Bija tikai brokastis un pa celjam bija taa viss saorganizeets, ka arii pusdienas..Eediens bija bagaatiigs visur 2X dienaa un vakaraa nebija vajadziiba vakarinjot..uzeedeem riekstus, bulcinjas un sulas. Jaa, pashi indoneezieshi eedot tikai 2X dienaa..no riita ap plkst. 10 un tad peec plkst 16! Pa vidu ko uzkozhot..Jaa, eedieni indoneezieshiem ir tik pilnveertiigi..siltaas maltiites, ka jau neko vairs veelaak negribas..Viss tik bagaatiigs..saakot jau no brokastiim..

Jaa, par sulas glaazi..tumsaa virtuvee viesniicaa no riita ..neredzeeju neko..veeleejos tad iedzert liidz galam..ai..bljaaviens..manaa glaazee seezh gekons. Iznesu to koridoraa..apkalpotaaji smejas, nu, kas tad briesmiigs! Vinji medii prusakus! Varu tieshaam teikt, ka nevienaa viesniicaa prusaku nebija!

No riita vareejaam pie viesniicas labos kadrus safotograafeet, arii vulkaanu..jauki skati..

Izbraucam uz muusu meerkji Yogyakarta. (Jogjakarta). Attalums 215 km. Pa celjam apstaajaamies pie riisu lauka kaadaa ciemataa. Muusu gids veelas pastaastiit, kas cilveekiem aug daarzinjaa un gar celja malaam. Paraada mums apuudenjoshanas sisteemu..graaviishos ir mazas alas..tur dziivo grabiishi un ne tikai tie..riisu laukos dziivojot arii aalji, zivis un eedami gliemezhi. Uz riisa laukiem daudz pastaigaajas piiles, kuraam tur ir bariiba..Piiles audzee to olu deelj..taas ir zaljas un to olas izmanto javieshi daudz mediciinaa.-kosmeetikaa, tabletem un vnk. dzert..Blakus mazdaarzinjos cilveekiem aug saldie kartupelji..to jaunos lakstus izmanto salaatos. Gar celja malaam mimozas..laikam nekas sevishkjsh. Apskatam netaalo zivju audzeetavu. Pa vidu peld chuuskas. Laikam, ja atminos tad augu kalandu izmanto zivju bariibai.Tas liidziigs banaanu kokam, bet ar lielaam lapaam..Netaalu ir kjiegjelu darbniica..viss ir roku darbs. Turpat ieguust maalu, jo zeme Javaa ir ljoti maalaina. Kjiegjeljus pashi veido ar rokaam. Veelak kjiegjeljus apdedzina kraasniis..virsuu uzberot kokosriekstu pulveri, lai spiidetu..

Indoneezijaa ir ljoti izplatiita tautas mediciina..zaaliites, masaazhas. Ir arsti ciemos, kur var aiziet, maksaajot 3 eiro par viziiti..tie esot paarsvaraa jauni..indoneezieshi neuzticas.

Beernu mirshana Indneezijaa ir liela. Paarsvaraa dzimshanaa, beerni tiek sagaidiiti maajaas.

Paarapdziivotiiba Indoneezijaa ir liela..ieteikums ir 2 beerni gjimenee.

Pa celjam redzam kaadus grauztus..gids pastaasta..taas ir izbijushaas cukurfabrikas. Razhot cukuru no cukurniedreem vairs neesot izdeviigi. Tas vairaak tiek ievests Indoneezijaa. Bet pasha redzeereeju, braucot gar celja malaam tiek lielos apmeeros Javaa audzeetas cukurniedres..tas laikam biodegvielai. Kad pajautaaju, man staastiistiija, ka vinji sev nevarot sarazhot biodegvielu lielos apmeros, ka to ievedod no aarzemeem.. Taatad, cukurniedres laikam iet cukuram uz aarvalstiim, kur taas paarstraadaa un par naudu atkal atpakalj paardod..njaa..

Gids paraada krustnaglinju kokus..lepojas..krustnaglinjas vai neljkjes liek klaat vinji tabakas industrijaa. Javieshi ir tikai iecieniijushi shaadas cigaretes ar krustnaglinjaam.. amerikaanju cigaretes nav iecieniitas Indoneezijaa..taas esot meesli..neesot iistas tabakas..Taa ir traadiicija, dari, ko vari, ASV tirgus cigaretes nav iekarojushas Indoneeziju..

Esam iebraukushi Borobudur templii..Spiid saule, karsti. Daudzi no muusu grupas saka, ka izveeleejushies celjojumu, lai dziivee Javaa redzeetu sho celtni..Budistu sveetceljnieku vieta un sevii glabaa veel neizinaatu Javas veesturi. Templis celts ap 700-900 gadu. Atrodas centraalajaa Javaa.Templis atrodas ielejaa, kuru ieskauj kalni un vulkaani, netaalu no Yogyakarta.Templii ir daudz sienas reljefu, kuri atteelo Budas dziivi.

Nishaas ir daudz Budas statujas. Daudzas ir bez galvaam. Staasta, ka taas kaadreiz tikai daavinaatas augstiem viesiem un kareiviem par droshsirdiibu, kaa paraadot atziniibu. 2010 gada Merapi vulkaana izvirdums bija paarklaajis ar pelniem templi. Riteeja 5 meeneshus attiiriishanas darbi. Tad templis bija sleegts. Templis ir pasaules kultuuras mantojums. Katraa zinjaa, to ir veerts apskatiit.

Nofotograafeeju vieniigo lielo budu, kura veel saglabaajusies..un tie zvani apkaart templim..rada tik iespaidiigu priekshtatu. Domaaju, ja kursh paarzina budismu un shii templja veesturi..iespaidi varees veel divkaarshoties. Jaa, gids staastiija par sho templi daudz..teica, ka par Budismu jaastaasta tad buutu paris nedeeljas..muusu grupa jautra..neiztikaam arii bez humora..viiram ir paliels veeders..gids vinju nosauca miermiiliigi par Budu.

6.marts. Netaalu no Yogyakarta celjsh ved uz templi Prambanan..hinduistu templi. Pa celjam redzam militaarskolu..nodod zveerestu briivpraatiigie policisti.Vinjiem nav daudz policistu, arii armijas. Indoneezija ir Aazijas valstu savieniibaa, ja kaadas domstarpiibas, tad atrisina caur tiesu.

Templis ir iespaidiiga templju kombinaacija, kura sastaav no 250 lielaakiem un mazaakiem templjiem. Jauks parks..Kaa vinji pashi saka.. lielaakais un skaistaakais templis pasaulee..bet templis peec vulkaana izvirduma ir pamataa sagrauts..ir dazhi lielie templji..atjaunoti un iespaidiigi. Mazos templjus atjauno ar lavas akmenjiem, tie ir ljoti daargi..daudzas ziimes templii ir palikushas..jaasaliek kopaa. (Manaa galerijaa). Daudziem akmenjiem ir L burti..shaadus simbolus veelaak redzeeju pie daudzaam maajaam..Ir Shivas, sveetas govs temlji u.c. Templi ir iespaidiigs.

Ekskursija ved uz Sultaana pili Yogyakarta. Nav jaanovelk apavi, nekas..ir vinja pils teritorijaa zonas, kuras nevar paarkaapt..pat redzeejaam pashu sultaanu, vinjsh jau vecumaa..nav peecteeshu, kurus vareetu veelaak iecelt vinja kaartaa. Vinjam ir tikai 5 meitas, kuras dziivo Dzakartaa.. Jaa, par peectesi var buut braalja deels. . princis. Redzam vinja gvardi..taa ir 1000 cilv. Vinji nav apbrunjojushies ar pistoleem, bet lieliem dunchiem uz muguras.Visi basaam kaajaam, bet galvassegas. Ja, neesot galvassegas, tad apavus varot neesaat..mees tuuristi..Galvassegas noziimeejot kaut ko sveetu, gariigu..Pils ir iespaidiiga..visu varam fotograafeet. Dazhaadu tautu daavanas, vinju apciemojot..redzam Meisenes porcelaanu, kjiinas vaazes un citu. Sultaans nevalda Javaa..tas ir tikai prestizha nosaukums.

Javas pludmales nav domaatas peldeeties..Okeaanam ir baltas smiltis, bet dzilji uudenii. Paarsvaraa Javas krasti ir aizsardziibas objekti. Daudz tur dziivo brunjurupuchi, kuri tur liek olas. Arii koraalju grifi.

7. Marts. Peec brokastiim izbraucam uz Solo. Tur ir princha pils. Indoneezieshi ir lepni par saviem aristroktratiem, bet liidzaas arii smaida ar lielu humora izjuutu. Apskatam princha pili..izgliitots cilveeks –aktieris un modelis. Fotograafeeshana nav atljauta..neredzam arii sardzi, kaa sultaanam. Apskatam daavanu istabu..Rosentaaler trauki no Vaacijas..nekas ipashs, bet maaja un telpas smukas..bija janovelk apavi..nevareejaam taa staigaat ar kurpeem pa vinja teritoriju..apaviem mums iedaliija maisinju. Uzvekot kurpes aaraa, speelee vinja orkjestris –mutzikanti kaadaa nishaa...jauki noskatiities.

Nobeigums sekos.