Java - daba un cilveeki..iesaakums
|
Maija Liebscher (Brice)
|
Marshruts: Dzakarta – Bandung – Tanguban Perahu – Sariater – Bandung – Naga – Baturaden – Borobudur – Jogjakarta – Solo – Malang – Bromo – Kalibaru.Pa vidu zeme, daba, vulkaani un cilveeki.
Esmu prieciiga, ka veicu sho celjojumu. Javas sala man ljoti patika! Varu tikai ieteikt apmekleet sho salu. Briinishkjiiga un vienreizeeja! Laipni un jauki cilveeki.
Saakshu apraksta 1 dalju.
28.2.12 izbraucaam ar vilcienu no Berliines uz Frankfurtes lidostu. No taas aizbraucaam ar taksi uz Motel One.. hotelis ir restaureets peec pagaajushaa gada brauciena. Lidamshiina (China airline) ir tikai naakoshaa riitaa uz Dzakartu, ar paarseeshanos Taipei. Bijaam noraadiitaas 3 stundas ieprieksh, bet tas atkal par agru.Satikaam lidostaa amerikaanju puisi, kursh lidoja uz Taipei straadaat..bija uzzinaajis, ka varot straadaat tur par anglju valodas pasniedzeeju..veel visi CV terminji vinjam bija tikai tur . Puisim 3 lieli koferi..teicu, vai nezina, ka shii aviosabiedriiba njem tikai nododamaa bagaazhaa svaru uz 20 kg? Vinjsh teica, ka piemaksaas. Puisim bija jaashkjiras no 2 koferiem pie iechekoshanas..jaa par 1 kg virs normas sabiedriiba veeleejaas 40 eiro! Vinjsh bija izmetis laukaa vai visas kurpes un dreebes! Tas taa..zinaashanai, ja lido ar sho aviosabiedriibu!
Liidz Taipei vairaak kaa 12 stundas pagaaja aatri. Lidojaam virs Chehijas, Ungaarijas, Rumaanijas, Suhumi, Turkmenistaanas, Uzbekistaanas, Afganistaanas, Pakistaanas, Indijas, Bangladeshas, un Kjiinas. No saakuma bija maza probleema, manam viiram nedereeja lidmashiinaa droshiibas shauraa josta, kas tievajiem aazijas cilveekiem pieskanjota..bet uzreiz atradaas pagarinaajums.. :)) Tas mums Eiropaa liktos smiekliigi. Vinjiem ir citi standarti. Taipei bija 3 stundas laika uz paarseeshanos liidz Dzakartai. Taipei lidostaa nevar neko maksaat ar dolariem..iedzeeraam kapuchino un nopirkaam mineraaluudeni. Ar krediita karti.Pie gaidiishanas uz Dzakartas lidmashiinu, bija daudzi indoneeziezieshi. Man un viiram peekshnji pieseedaas meitenes klaat un muus taa fotograafeeja ar mobilajiem..bija ne visai patiikami..Redzeeju, ka viena meitene novilka kurpi un tad sev zem taas ielika lielu zhuuksni naudas..
Dzakartaa ielidojaam peec 5 stundaam. Sagaidiija tuuristu vadiitaajs un tad ieraudziiju pirmo reizi muusu grupu no Vaacijas un Austrijas, sho muusu grupu ar 34 cilveekiem sadaliija 2 autobusos..mees bijaam otrajaa. Autobuss bija tiks shaurs, ka viiram bija jaaseezh uz manas kaajas, lai aizbrauktu uz viesniicu. Tie domaati aziaatiem..maziem un tieviem cilveekiem.
2.marts. Naakoshaa diena. Viesniica visaugstaakajaa liimenii Dzakartaa. Brokastis viesniicaa visu piedaavaa- no eksotiskiem, dzeeriem, augljiem..liidz pusdienu maltiitei. Var izveeleeties visu, ko veelies (shadas viesniicas bija visas 9 dienas), liidz eirpoeiskaam maltiiteem..tostmaiziiteem, marmelaadeem u.c.
Peec brokastiim , Dzhakartas ekskursija. Satiksme iet raiti, tikai daudzie mopeedisti-cilveeki nevar atljauties sev mashiinas nopirkt, bet labaak njem jaunaas gjimenes uz krediitu valsts bankaa dziivokljus..t.i.maajas. Tas leetaak, kaa nopirkt mashiinu. Indoneezija stiksme pa kreiso pusi. Aaraa 32 C. Patiik shis karstums, ja neliist. Dzakarta ir kontrastiem pilna piseeta ar 22 milj. iedziivotaaju..blakus ljoti nabadziigaam maajaam, ir uzceltas lepnas celtnes..tur nav nabadziigo rajonu. Ljoti iespaidiiga ir modernaa arhitektuura Dzakartaa. Pilseeta ir ljoti zalja. Jaa, benziins maksaa Indoneezijaa 30 eiro centus. Katrs atljaujas sev motorolleri…brauc visi..pat 4 cilveeki uz viena. Valsts benziinam piemaksaa dotaacijas par nodokliem. Un Indoneezijaa jau ir naftas atradnes..vinjiem paarsvaraa ir visi metaala kraajumi un arii zelts..
Pilseetaa aug kokospalmas..tas ir pamatkoks tur, taapat banani..Daudzi koki zied cauru gadu..redzeejaam daudz magnolijas un citus eksotiskus kokus. Apskataam Dzakartaa veco raatsnamu..iespaidiigi un smalkjuutiigi. Ar laicinju ir laimeejies..spiid saule.Ieveeriibas cieniiga ir arii Prezidenta pils..bet vinjsh tur nedziivo un nepienjem augstus viesus, jo tie labaak veeloties uz Bali aizbraukt. Pilseetaa redzeejaam PSRS monomentu..no Mosfilmas, kad Indoneezijai bija labi sakari ar PSRS.
Nataalu no Dzakartas, ljoti iespaidiigs bija Sumatras maaju muzejs..celts vecajaa stilaa.Shiis maajas vairs Sumatraa necelj, jo ljoti daargi izmaksaa. Netaalu no taa apskatiijaam vienu templi..ljoti patika..Dzakartaa ir daudz islama templju..tie ir mazi un daudz neieveerojami..bet, kad notiek luughsnas, tad to var sadzirdeet apkaart..sievietes tajos neiet, bet luudzas maajaas. Indoneezija ir vislielaakaa islama zeme pasaulee. Mums, tuuristiem, nebija probleemu..visi ljoti tuuristus akceptee.
No Dzakartas izbraucot, celji paliek shauraaki..viss labi asvalteets kalnos. Jaa, daudzi muusu grupas viirieshi..lieli vaacieshi tuurisma firmai suudzeejaas, ka busi nav piemeeroti mums..un uzreiz otrajaa dienaa tikaam pie mazajiem komfortablajiem busiem..mees pat katrs saseediemaamies pa diviem seedeljiem un tie bija atbilstoshi Eiropas standartiem, kur briivi vareeja sedeet..
Dabas skati Java air iespaidiigi. Kalnienees audzee teeju..un paardod celja malaas visus eksotiskos augljus.
Riisi..ir pamatbariiba. Bet vislabaak ir iecieniiti sarkanie riisi. Tos veikalos nepaardod. Tiem ir ljoti augstveertiigs vitamiinu daudzums. Riisus apuudenjo ar kalnu upeem un kanaaliem..nekas Javaa shajaa sakaraa nav privaats..tas ir princips un nerakstiits likums, ka uudens ir jaadod riisu laukiem arii kaiminjam un blakus ciemam. Taa tik var cilveeki izdziivot, jo riisi te ir pamatbariiba. Cilveeki skrien pa riisu laukiem basaam kaajaam. Straadaajoshiem cilveekiem arii ir savs riisu laucinjsh, ko tie nevar apsaimniekot un njem paliigstaadniekus. Paarsvaraa cilveeki gjeerbjas ljoti labi. Mums priekshtats par indoneezieshiem, ka visi ubagi..taa nav..attiistiita valsts..neviens badaa nemirst. Ja nav ko eest, kaiminjsh pabaros.
Celjs iet kalnos..redzam gar malaam skolniekus..visi ir formaas..beerni muusu autobusam maaj ar rokaam, mees pretii..Katrai skolai ir noteikti savi formas teerpi. No 1-6, tad no 6-9 un no 9-12! Pamatskola visiem beerniem liidz 6 klasei ir obligaata. Skolaa maacaas 6 dienas nedeeljaa. Par skolu nav jaamaksaa, tikai, jai et privaatajaa skolaa..
Gids mums staasta par Indoneezijas valodaam. Tiiras indoneezijas valodas nav. Taas ir izveidojushaas, sajaucoties dazhaadu valstu valodaam. Ir triis galvenaas, kas ir jaazina. Taas nav obligaatas, bet jaazina cilveekiem, kuri veelas studeet un ieguut kvalifikaaciju.Visi zina “tautas” valodu. Alfabeets ir latiinu. Darbiibas vaardiem nav locijumu..es eedu vakar..es eedu shodien..es eedu riit..vinjsh vinja arii eedu..
Valodas Indoneezijaa ir radushaas, sajaucoties holandieshu, anglju, spaanju u.c. valodaam. Izgliitotiem cilveekiem ir jaamaak biznesa valodas. Taas ir vairaak saistiitas ar sudaanju valodu.
Apraksts sekos..II dalja..