My heart has a new name - Brazil! (Belo Horizonte, Carmo do Paranaiba, Ouro Preto iekš Minas Gerais)

Elizabete Cassiopia 18.03.2012 11 min lasīšanai 74 foto

Kāpēc devos: Apciemot draugu, vienu no labākajām draudzenēm un bariņu citu zināmu cilvēku viņu dzimtajā pilsētā un valstī

Lidojums: Paris -> Frankfurt -> Rio de Janeiro -> Belo Horizonte ar TAM Linhas Areas

Laiks: 16/02-06/03

Problēmu skaits pirms lidojuma: tūkstošiem, sākot ar nesaskaņām par nopirktajo biļešu datumiem, problēmām ar vīzu un beidzot ar aizkavētu reisu no Parīzes uz Frankfurti

***

Esmu Rio de Janeiro ar cerību, ka 40 minūšu laikā Frankfurtē manas somas ar dāvanām un visu nepieciešamo tomēr būs pārkrautas. Sāku jau prātā veidot sarakstu ar visu, kas pēdējā brīdī būs jāiepērk Tax-free lai neierastos ar tukšām rokām. Beidzot man arī paveiksies un Ir! Laikam jau nevar būt neveiksmīgs pārāk ilgu laiku.

Aizgāju gulēt nogurušā un aukstā Frankfurtē un pamodos karstā Rio. Lidosta te ir briesmīga, to atzīstu ne tikai es, bet arī visi brazīļi ar ko vēlāk tika runāts par šo vietu. Tomēr neskatoties uz visu esmu šeit vien uz trīs stundām lai vēlāk turpinātu savu ceļu dziļāk iekšzemē uz Minas Gerais štatu un trešo lielāko Brazīlijas pilsētu Belo Horizonte.

Pilsēta nav populārs tūristu mērķis un biežāk tiek apmeklēta vien ceļā uz kādu no mazajām koloniālajām pilsētām dziļāk Minas Gerais. Taču tā ir atzīta par vienu no labākajām vietām tieši dzīvošanai un ir pat ļoti mīlama sava sportiskā un drošā ritma dēļ.

Lidostā pat pēc dažām manām frāzēm visi turpina runāt portugāliski, tā laikam ir zīme, ka manas portugāļu valodas zināšanas pamatfrāzēs tomēr nenodod. Score! Mana mācīšanās tomēr atmaksājās.

***

Esmu Belo Horizonte ap pusvienpadsmitiem, izlemju nezaudēt jau tā dārgo laiku, tāpēc atsakos no domas gulēt.. Ieeju vien dušā drauga dzīvoklī un esmu dzīvības pilna iepazīt šo pilsētu.

Dzīvoklis ir vienā no pilsētas augstākajām vietām, četrpadsmitajā stāvā un man priekšā tērpusies saules pielieta stāv pilsēta nebeidzama. Skaties uz kuru pusi vien vēlies tā turpinās. Ja dienas laikā gribās raudāt, tad iedomājoties cik skaisti ir naktī.

Fonā skan Luan Santana’s jaunie singli. Turpat lejā Praca do Bandeirā redzu plīvojam lielu Brazīļu karogu. To pašu sulīgi dzelteni – zaļo. Aizveru acis, ieelpoju, ir! Būs vien jānotic, tiešām esmu šeit.

Esam vien dažu minūšu atālumā no Parque do Mangabeiras, lielākā parka pilsētā, kas ir neaizstaigājams ne vien tā lieluma dēļ, bet arī tādēļ, ka vairumā vietu nav izstrādātas nekādas takas. Taču te ir skaisti un tauriņu plaukstas lielumā ka biezs arīdzan.

Mazliet jūtos kā San Francisco visas ielas šķiet virzāmies tikai augstāk un augstāk, tā ir zīme, ka varēšu baudīt gastronomiju, jo kāpelējot tā neatstās neglītas Brazīlijas pēdas. Izbaudu arī savu pirmo braucienu ar autobusu šajā pilsētā, to izskats un interjers stipri atgādina Latviju. Pēc autobusa vadītāja jūs sagaidīs vēl kāds kungs, kas tirgos biļetes un uzpasēs lai neiešmaucat bez maksas, iesaku to nedarīt!

Tā arī būs mana pirmā un pēdējā reize izbaudot šo parku un autobusa braucienus mana pirmā ceļojuma laikā Brazīlijā. Turpmāk mēs izvēlēsimies privāto automašīnu vai taksometra pakalpojumus, kas Brazīlijā ir lēti. Par savu desmit minušu braucienu lielākoties maksājām kādus latus 4. Taču rēķinieties, ka pēc valdības jaunajiem likumiem summai ko redzēsiet uz speciālā skaitītāja klāt nāks papildus pilsētas nodokļi, ko taksists jums uzrādīs no speciāli šim nolūkam izstrādāta cenrāža. Dzeramnauda parasti netiek atstāta, vismaz no vietējo puses.

Ārā ir patīkami silti un jāsaka, ka es nu dien izbaudu iespēju uzvilkt flip-flopus un vasaras kleitu neiraizējoties par to, ka viena papildus neuzvilktā drēbju kārta var izrādīties letālā. Labā ziņa ir tāda, ka kaut gan ārā ir savi +35 pilsēta ir vējaina tāpēc to neizjūti kā saunu, bet gan patīkamu siltumu.

Pēc nogurdinošās dienas apskatot apkārti dodamies mājās, jo rīt agri no rīta jau dosimies piecu stundu braucienā uz Carmo do Paranaiba, mazu pilsētu dziļāk Minas Gerais štatā, kur piecas dienas baudīsim karnevālu netālajās pilsētās un izbaudīsim lauku dzīvi.

***

18/02-22/02

Karnevāls ir brazīļu mīlestība un lepnums. Tā ir iespēja nedēļas garumā atpūsties ģimenes lokā, izbaudīt trakas ballītesun izdejot vismaz mēneša limitu. Kad kādreiz domāju par karnevālu man acu priekšā sēdēja Rio de Janeiro dejotājas krāšņos tērpos dodoties parādē. Tas ir Rio karnevāls, lielākā daļa Brazīlijas par īstu karnevālu runājot domā ballīti uz pilsētas ielām, kas pulcē tūkstošiem iedzīvotājus un pēc vairākām dienām pārvērš ielas atkritumu kalnos.

Pāris ieteikumi par karnevālu:

·iesaku šo pasākumu apmeklēt vai nu ar otro pusīti vai ar uzticamu vīrieškārtas draugu. Ir brīži, kad rokas aplikšana ap pleciem un teikums – Vecīt, viņa nav brīva meitene, tiešām noder. Kaut gan jābaidās nav, jo vairums puišu ir draudzīgi un vēlās vien padejot vai nolaupīt pa kādam skūpstam.

·Meitenes, droši atstājiet augstpapēžu kurpes mājās, ja vien negribiet sevi pataisīt par apsmieklu. Brazīļi dejošanu ņem nopietni un karnevāls nav vieta, kur izrādīt savas jaunās kleitas un 15 cm, bet vieta, kur iet Nike apavos un džinsa šortos lai baudītu dejas un mūziku.

·Iemācieties dejot sambu un pierodiet pie funk carioca, īpaša mūzikas žanra, kas radies nelabvēlīgajās pilsētas daļās, sauktās arī par favelām. Tā ir ritmiska mūzika, kas pieprasa ritmiskas kustības un nekādu ne mīņāšanos uz vietas.

·Karnevāla laikā jebkas un jebkura vieta pārtop par dzērienu tirgotavām, apakšveļas veikali un mākslas galerijas jebkas un jebkur tirgo visus iespējamos alkoholiskos dzērienus.

·Slavenākie Minas Gerais karnevāli notiek koloniālajās pilsētās, tādās kā Ouro Preto un Diamantina, kaut arī mēs baudījām krietni vien mazāku karnevālu (savi 4 tūkstoši cilvēki vien), tas tomēr bija neaizmirstams un vieglāk panesams piedzīvojums pirmajai reizei.

Pēc karnevāla pilsētu pārņem klusums, tas ir īstais laiks lai iepazītu apkārtni, eikaliptu mežus un kafijas plantācijas. Mazās pilsētas ieliņas, kur pie plastmasas galdiem, visās iespējamajās krāsās, sēž vīri dzerot alu un apspriežot vietējās sarunas. Kur dāmas un kungi apmeklē dažādus salonus lai apgrieztu matus.

Šī ir vieta, kur sēdēt pie lielā ģimenes galda, ēst vietējos ēdienus un pavadīt dienas pie vecmāmiņas mājas peldbaseina. Mēs atkāpjamies no peldbaseina un steika vakariem vien lai apmeklētu vietējo saldējuma tirgotavu, apstaigātu mazo pilsētu un apmeklētu manikīru. Kaut gan te nu es mānos, manikīre apmeklēs jūs mājās.

Tā veiks pedikīru un manikīru ar visu krāsošanu par 15$R. Pēc maniem pavisam rupjajiem aprēķiniem tie ir apm. 4Ls. Mani aprēķini visa ceļojuma laikā nu dien bija visai rupji, vietējo naudas vienību (reals) dalīju ar divi lai iegūtu eiro, no eiro aprēķināju latos un uz laimi atņēmu mazliet nost, jo reals un eiro nav gluži dalāms tikai uz pusi(tas ir vairāk).

Šeit lēti var nopirkt arī klasiskas brazīļu dāmu iecienītas kleitas un šortus no vietējiem dizaineriem. Lēti un skaisti. Paradīze!

Naktī pirms braukšanas atpakaļ uz Belo Horizonte skatāmies brazīļu komēdiju “Muita Calma Nessa Hora”, iesaku dāmām vieglam vakaram.

***

Ir ceturtdienas rīts (23/02) kamēr mans draugu bariņš apdara rīta darbus, jo diemžēl lielākā daļa no viņiem ir universitāšu studenti, kuriem rīti ir aizņemti ar skolas darbiem, es nododos saules un peldbaseina priekiem. Lielākā daļa labo dzīvokļu māju Brazīlijā ir aprīkotas ar peldbaseinu, tenisa kortiem, saunu, bezmaksas dzērieniem un citām aktīvām lietām. Mūsu dzīvokļa māja ir īpaši veiksmīga, jo peldbaseins ir savus 5-7m garš un rītos vēl neiesilis patīkami atvēsinošs. Peldbaseins ir vieta, kur sestdienās un svētdienās ģimenes lokā ēst pusdienas un rīkot mazas ģimenes ballītes vakarā. Viens no labākajiem veikaliem, kur iegādāties plašas izvēles, super skaistus bikini ir CIA.MARITIMA, šī valsts bez šīs valsts ražota bikini nav iedomājama, uz eiropiešu lielajiem bikini visi skatās ar mazu neizpratni.

Turpmākā ceļojuma laikā mans rīta un vakara rituāls būs arī Sumo Lounge kafejnīca (Avenida dos Bandeirantes, 1789 – Mangabeira), tā ir ierīkota tieši pie sporta kluba, kur vakaros privātā trenera pavadībā pasvīst mans draugs un šīs stundas laikā es varu izbaudīt vis garšīgākos naturālos augļu dzērienus un protams Acai!

Acai ir Brazīlijas super ēdiens, taisīts no Amazonē atrodamām odziņām, kas vēlāk pārtop sasaldētā, enerģiskā masā. No acai ogām ražo dzērienus, taču viss slavenākais veids kā to ēst ir tā oriģinālajā masas konsistencē ar dažādām piedavām, manas mīļākās piedavas bija ripiņās sagriezti banāni un muslis, taču piedāvājumā ir viss sākot no svaigām zemenēm un beidzot ar leite ninho jeb piena pulveri.

Piektdienu pavadu apskatot vienu no skaistākajiem BH(turpmāk tekstā apzīmēs Belo Horizonte) rajoniem – Savassi. Tā ir bohēmiska vieta ar neskaitāmiem klubiem, dzīvas mūzikas kafejnīcām un pontīgiem veikaliņiem. Kā arī ideāla vieta, kur iegādāties jūsu pirmo, piekto vai desmito Melissa kurpju pāri, jo tieši šeit šis zīmols ir atvēris vienu no saviem veikaliem. Melissa ir Brazīlijā ražoti gumijas apavi, kas mānīgi tikai pēc vārdiem vien izklausās neglīti. Melissa ir veidojusi kolekcijas ar tādiem grandiem kā Vivienne Westwood un Swarovski. Esmu Brazīlijā vien dažas nedēļas pēc tam, kad Sao Paulo modes nedēļas ietvaros tika izrādīta jaunā kolekcija, kuru vēl Parīzē esot apskatīju un BH labvēlīgo cenu dēļ beidzot iegādājos.

Par labvēlīgām cenām runājot, Brazīlija nav lēta valsts, ja Havaianas iešļūcenes, Melissa kurpes un manikīra pakalpojumi te ir krietni lētāki kā Parīzē, lielākā daļa citu lietu ir teju identiskā cenā un viennozīmīgi dārgāk kā citur Dienvidamerikā vai pat Latvijā.

Galvenās Savassi ielas ir Avenida Cristovao Colombo un Avenida Getulio Vargas, kā arī viens no labākajiem BH iepirkšanās centriem Patio Savassi, taču par ieprikšanos es jums vēl pastāstīšu vairāk.

Piektdienas vakaru izlemjam noslēgt ar komēdij-šovu vienā no daudzajiem BH teātriem. Šī pilsēta tiešām ir slavena ar teātriem un bāriem, tie te ir nebeidzamā daudzumā. Kaut ar lielāko daļu izrādes tā arī nesaprotu pastāvošās valodas barjeras dēļ, tā izrādījās lieliska pieredze lai iepazītu teātru kulturu arī šajā valstī.

***

Sestdiena ir mana meiteņu diena, divas manas draudzenes pēdējās nedēļas laikā nosvinējušās dzimšanas dienu.

Pusdienslaikā dodamies uz pustdienām pie baseina, kur ar lieliskām uzkodām(piemēram, paprikas želeju ar filadelfijas sieru), pašām pusdienām un saldējumu nosvinam dzimšanas dienu manai draudzenei Anai un vakarā dodamies uz populāru klubu, kur svinēsim dzimšanas dienu Fernandai un Larai. Pateicīgās politikas dēļ dzimšanas dienu svinētājiem ieeja ir bezmaksas. Klubs ir populārs tā mūzikas izvēles dēļ, vietējie hīti, to starpā arī mazliet funk, kā arī populāra ārzemju mūzika. Ja paliek garlaicīgi var uzspēlēt boulingu un pārģērbjoties dejot uz bāra letes. Neizmantojām nevienu no šīm opcijām.

Dzērieni, īpaši caipivodka un caipirinha ir garšīgi un labās cenās. Vakaru noslēdzot, pēc vairākiem dzērieniem samaksāju vien 30$R, kas varētu būt kādi 8-9Ls.

Klubi no karnevāla ielu dejām atšķirās ar to, ka meitenes nu beidzot velk mugurā savas skaistās kleitas un augstpapēžu kurpes. Kaut gan redzēju ne vienu vien, zempapēžu kurpītēs un šortos. Populāra krāsa ir balta, bet specifiskās gaismas dēļ neiesaku vilkt baltu apakšveļu.

***

Svētdiena (25/02)

Kaut gan gulēts vien pāris stundas, šodien esam iecerējuši mazu izbraucienu ārpus pilsētas lai apstkatītu vienu no skaistākajām Minas Gerais pilsētām – Ouro Preto.

Ceļš, kas ved cauri kalnainām ainavām gar Espinhaco Mountains nav pārāk garš, savas 1,5 stundas. Ouro Preto nav liela pilsēta un tā ir mierīgi izstaigājama ar kājām, pēc pavadītās svētdienas iesaku arī citiem neplānot nedēļām garus atvaļinājumus tur, tā ir jauka vieta vienai, maksimums divām dienām, ja vien nevēlieties apmeklēt katru mazāko pilsētas stūrīti vai iepazīt to no reāla iedzīvotāja skata punkta.

Skaista ir Säo Francisco de Assis baznīca, tās biļete (7$R vai 3,5R$ studentiem) ir derīga arī lai apmeklētu Museu Aleijadinho. Vietējā tirdziņā, kas ir tieši pretī baznīcai vari iegādāties lieliskus suvenīrus, tā ir īsta paradīze dāmām, jo rotas šeit ir ļoti lētas un visas ir roku darinājumi. Lielākoties piedāvājumā ir dažādi pusdārgakmeņi, kas atrodami reģionā. 2R$ par auskaru pāri un 5R$ par ar rokām darinātām lādītām ne būt nav slikta cena. Iegādāties var arī dažādus citus izstrādājumus, tūristu T-kreklus un pat traukus. Iesaku neapjukt, pilsētas mazajās ieliņās var atrast vēl daudz dažādus veikaliņus ar lieliskām cenām un tik pat glītiem izstrādājumiem.

Pusdienas paēdām Café Geraes, kas apbūra ar savu veco laiku kases aparātu un dikti skaistiem ziediem, kas kafejnīcas interjerā izskatījās kā uzgleznoti.

Vēlāk pastaigājoties redzēju vēl daudzas vilinošas vietas.

***

Nākamo nedēļu pavadu izbaudot pilsētu, turpmāko tekstu nesadalīšu pa dienām, vien padalīšos ar novēroto un citiem praktiskiem ieteikumiem.

Viens no skaistākajiem skatiem uz pilsētu, ja vien nedzīvojat četrpadsmitajā stāvā ir redzams no Praca do Papa, dzīvoju vien dažu minūšu attālumā tāpēc dienišķo koksrieksta dzērienu bieži vien devāmies dzert tieši tur.

Skaistu arhitektūru var redzēt rajonā ap Praca do Liberdade, te ir viss sākot no koloniāla stila ēkām un beidzot ar nesen veidotiem futūriskiem debesskrāpjiem. Pati Praca arī ir ļoti iespaidīga, aleja ar kokiem sastādītiem rindās, vairākas strūklakas un vienmēr nebeidzams daudzums cilvēku. Pavisam netālu var apskatīt arī BH Centrālparku, jebParque do Municipal, un nu dien, tā iekārtojuma un ezeriņa, kas verās uz augstceltņu apsēsto ielu dēļ tas nu dien atgādina Centrālparku Ņujorkā. Ezerā var iznomāt laivu, vai vienkārši pastaigāt apkārt. Iesaku gan būt uzmanīgiem, tas atrodas ļoti centrālā pilsētas vietā un pulcē dažādu publiku, futbola laukumā bumbu dzenāja bariņš favelas iedzīvotāju un apkārt skraidīja daudzi mazliet uzmanību raisoši puišeļi. Pieskatiet somas ir mans ieteikums, vai vēl labāk tādas neņemiet līdzi nemaz. Staigājot pa ļoti publiskām un mazliet nedrošām vietām labāk ir paņemt līdzi nesvarīgu daudzuma naudas, ko meitenes lieliski pamanās paslēpt apakšveļā, kamēr puiši izmanto šortus ar ne tik viegli pieejamām kabatām.

Kaut citur pasaulē Downtown apzīmējums bieži vien raksturo visai centrālu un skatam patīkamu vietu, Belo Horizonte un pēc stāstītā ne vienā no Brazīlijas lielajām pilsētām tas to nenozīmē. Tas būs rajons ar neglītiem ofisiem, lētām plastmasas bodēm un lielu populāciju ar zagļiem, ubagotājiem un ieltirgotājiem. BH tā gan ir vieta, kur var iegādāties dažādas roku pīnītes un auskarus veidotus no putnu spalvām, jo vietējie hipiji, kas pēc novērotā arī ir hipiji, nevis trīspadsmitgadīgas, dumpīgas meitenes plandošos svārkos tieši šeit tirgo savus pašgatavotos izstrādājumus. Piedāvājums ir liels un ir vērts kaulēties, taču atcerieties, ka cenas jau tā ir stipri zemas un viena lieka real dēļ varbūt nav vērts iesaistīties diskusijās. No nopelnītā viņiem Porche nopirkt neizdodās un lielākā daļa šo cilvēku dzīvi pavada uz ielas un nemitīgā ceļā. Ja ziniet portugāļu valodas druskas ir interesanti klausīties par ceļojumiem uz Amazoni un citām tālām vietām.

Vieta, kur pakārdināt savas garšas kārpiņas ar svaigiem augļiem, vietējiem dzērieniem un pat dzīvnieku tirgu ir milzīgs Mercado Central tirgus pašā Downtown centrā. Tas ir cilvēku pilns un mazliet smirdīgs taču visnotaļ vērts apskatei, varētu pat teikt, ka atgādina Rīgas Centrāltirgu ja vien ne tūkstošiem dažādu svaigo augļu, kas nopērkami par smieklīgām cenām.

Pilsētā ir trīs lieli, labi iepirkšanās centri – Patio Savassi, BH Shopping and Diamond Mall. Un nu dien’ iepirkšanās šeit ir tīrā paradīze, lieliskas cenas pat dārgākajiem brendiem, skaistas krāsas un vasara visapkārt. Brazīļi ir ļoti pašpietiekami un lielākā daļa atrodamo zīmolu būs vietējie ražojumi, no Eiropā atrodamā redzēju vien MAC, Zara, L’Occitane un C&A.

Lielisks bronzādors ir nopērkams O Boticario, dievīgi smaržo un dara savu darbiņu. Iesaku, šeit noderēs!

***

Ceļojumu noslēdzot nonācu pie vairākiem secinājumiem, vairs nebrīnos, ka ceļojot pa pasauli vienmēr atrodu kaut ko kopīgu ar brazīļiem, nebrīnos arī, ka vairums manu labāko draugu ir no šīs valsts. Cilvēki te ir ļoti laipni un kā jau sauli pieēdušies viemēr smaidīgi. Aktīvais dzīves ritms nodrošina to, ka pat visgarlaicīgākajā dienā būs ko darīt, vienmēr taču ir kāds parks un iela, kuru apstaigāt, vai jauns skriešanas T-krekls ko izmēģināt, jo mājas viņiem sēdēt nepatīk.

Par t-krekliem runājiet, nav vērts īpaši brīnīties, kad daudzkārt daļa pilsētas publikas tādus nemaz nenēsās. Ar to gan domāti vīrieškārtas pārstāvji. Ja ir karsts, tad T-kreklu var vilkt nost. Un velk arī!

Vēlējos arī piebilst, par drošību. Pirms ceļojuma katrs kam nebija slinkuma man pavēstīja par nedrošību un par to kā mana galva vēlāk būs atrodama uz kāda staba, tad nu es gribēju padalīties ar informāciju, ka problēmas ar drošību kopumā nerunāju. Ja neminu faktu par atsevišķām vietām, kur uzdarbojās mazie zaglēni, tad ne mirkli nejutos tā it kā mana dzīvība būtu apdraudēta. Jāņem vērā arī fakts, ka Belo Horizonte ir salidzinoši krietni drošāka kā Rio de Janeiro, Salvador un arī to, ka dzīvoju vienā no pilsētas labākajiem rajoniem, to naktī nepametot bez takša, taču tā tomēr bija Brazīlija. Tāpēc mans secinājums drīzāk būtu sekojošs, slikts ar jums var notikt jebkur, ja sevi nesargāsiet un līdīsiet, kur nevajag, tad nedroši būs arī visdrošākajās pasaules vietās. Tāpēc sevi sargāsim un neizdarīsim secinājums pirms paši nepieredzēsim.

Viss redzētais un pieredzētais man lika domāt, ka varbūt beidzot būšu atradusi to vietu, kur justies kā mājas, mājās neesot. Parīze diemžēl šo sajūtu mazliet sāk zaudēt.

Uz tikšanos aprīlī, kad pēc sava aprīļa ceļojuma pastāstīšu par piedzīvojumiem Rio de Janeiro un kur nu vēl būšu paspējusi pabūt.

Paldies, ka lasījāt un apsveicu, ja izdevās izlasīt līdz galam!

Elizabete