Hasta la Victoria Sempre
|
Kaspars Cimerm@nis
|
Sēžot dīvānā ap pl. 2 pa nakti un cīnoties ar laika starpību, aklimatizāciju un gūtajiem iespaidiem, nolēmu, ka tagad ir īstais brīdis izveidot „īsu” aprakstu par ceļojumā pieredzēto.
Mēs bijām Kubā un tiešām priecājamies par savu lēmumu apmeklēt šo Karību jūras valsti!
Ceru, ka šis mans apraksts būs kaut nedaudz noderīgs kādam citam, kura tuvos vai tālos plānos ir doties uz Kubu. Liels paldies arī tiem, kas publicē savus ceļojuma aprakstus, iedvesmojot un informējot citus par pieredzēto. Privātas, neitrālas un reālas atsauksmes manā uztverē ir daudzkārt vērtīgākas par jebkuru spilgto reklāmas bukletu vai krāsaino web lapu, tāpēc arī man ir jādod kas pretim citiem ceļotājiem, lai cerētu, ka no kāda cita saņemšu to pašu.
Ceļojuma mērķis mums bija sadalīt LV garo, bargo ziemu uz pusēm, atvilkt elpu pēc un arī pirms lielajiem darbiem un vienkārši relax. Protams, izbaudīt Kubu arī, bet apzināti ne ar pilnu jaudu, laikam jau nepietiekamās, dažreiz arī pretrunīgās informācijas dēļ.
Fakti par ceļojumu:
-Kubā bijām tikai 8 dienas (jā, par maz), 2012. gada februāra sākumā. Ieteicamie laiki apmeklēt šo valsti ir no novembra līdz aprīlim, jo tad nav lietus sezona un ir Eiropietim panesams karstums. Laika apstākļi bija labi, dažas dienas vienkārši super, dažas ar mākoņiem un viena pat gana lietaina. Tomēr ap + 30 vidēji bija un mitrais, vējainais klimats patika. Tā neko starpība sanāca pēc Latvijas ziemas ar – 25 grādiem!
-Braucām caur Vācu tūroperatoru „5 vor Flug” no Berlīnes, biļetes pērkot webā kā pēdējo brīdi. Paši domājam, ka tā ir lētāk un patīk Vācu serviss, kas neliek vilties. http://www.neckermann.de/ Kaut jēdziens „lētāk” vienmēr ir relatīvs.
-Uz Berlīni braucām ar auto dienu iepriekš. Auto atstājām ilgtermiņa stāvvietā, ko, rezervējot iepriekš webā, var dabūt lētāk. Avio no Rīgas bija pasakaini dārgi un neiet kopā ar „last minute from Garmany”, kā arī datumus neizdevās sakombinēt tā, lai vismaz 2 naktis nepaliktu viesnīcās. 1250km 12 stundās ar auto tas ir reāli J un Polijā ir super jaunie autobāņi!
-Braucām 3jatā. Es, sieva un 4gadīgā meita. Bērns, protams, ka ietekmē ceļojuma rezultātu, mērķus un iespējas un mēs to apzinājāmies.
-Dzīvojām tūristu pilsētā Varadero, kas ir viņu „Jūrmala” ar labu tūrisma infrastruktūru un izklaides iespējām to klasiskajā izpratnē. Pilns ar tūristiem, daudz atrakciju, ērts serviss, drošība un kontrole, iebraucot uz pussalas izvietotajā pilsētā. Tomēr Varadero nav Kuba, jo šī pilsēta ir veiksmīgs, labi plānots un attīstīts Kubas valdības „kopuzņēmums”, kam maz sakara ar šīs valsts ikdienu, kaut kopēju uzspodrinātu priekšstatu par valsti iegūt var.
-Izvēlējāmies nevis palikt kūrorta centrā kādā no masveidīgajām padomju arhitektūras stilā celtajām bloka daudzstāvu viesnīcām, bet gan mazliet ārpus pilsētas vienā no Melia tīkla „resort” tipa viesnīcām. Uzstādījums bija lai viesnīca ir draudzīga bērniem, labi apzaļumota ar pludmali un gana plašu norobežotu teritoriju. Viesnīcā vīlušies kopumā nebijām.
-Uz Kubi vajag vīzu un to arī prasa jau izlidojot!!! To sapratām dienu pirms izbraukšanas, bet savu pamatīgo šoku veiksmīgi apslāpējām ar kādas Latvijas tūrisma aģentūras palīdzību, kas vīzu uzbūra par 35 EUR „per person” pāris minūtēs! Paldies viņiem! Izbraucot no Kubas arī jāieplāno 25 CUC (Kubas konvertējamais peso, kas sanāk aptuveni tik pat USD) par „izbraukšanas nodokli”, kas jāmaksā tur pat lidostā.
Mūsu pieredzētais ar secinājumiem un atziņām:
Par Kubu pirms tam zināju to, ka tur ir komunisms, laikam dažādi ierobežojumi uz visu, valda vai nu jau valdīja diktators Fidels Castro& Co, nav diez ko droši atrasties uz ielas it īpaši ja esi Amerikānis. Kubā ir labs rums, labi cigāri un spēcīgi sportisti vieglatlētikā un boksā. Vairāk neko dižu nezināju, kaut salīdzinot ar citām Karību jūras valstīm jau šīs zināšanas likās vidēji labas J
Tagad noteikti zinu vairāk, gan tāpēc, ka nedaudz palasīju par šo valsti pirms ceļojuma, gan tāpēc, ka Kubā ir labi apmācīti tūristu gidi, kas lieliski izklāsta valsts vēsturi ekskursiju autobusos. To viņi gan dara ar jūtamu savas valsts skatījumu uz lietām, bet nu fakti jau paliek fakti un vai ne tāpēc mums skolā māca domāt un analizēt informāciju, nevis akli tai ticēt. Vēsturi gan neatreferēšu, jo to jums google var pateikt priekšā labāk par mani, bet padalīšos ar savām atziņām un novērojumiem, kurus tad analizēt variet jūs.
-Kubieši nemīl Amerikāņus, jo tie tiem aizlika priekšā kāju ceļā uz brīvību. Preces no ASV ir aizliegtas tāpat kā ASV ir aizliegts imports no Kubas. Tāpēc uz Kubu ņemiet EUR, jo USD norēķinos ir aizliegts, to var legāli samainīt tikai valstij piederošajās bankās par neizdevīgu kursu un īpašo 10% komisiju. Toties Kubieši mīl tūristus un liek tiem justies droši un labi!!!
-Kubai vienīgajai valstij pasaulē ir 2oficiālas valūtas. Konvertējamais Peso jeb CUC un Nekonvertējamais jeb koka Peso. Nekonvertējamā valūta ir domāta tikai vietējo lietošanai un ar to var nopirkt pamatpreces un norēķināties par komunālajiem. Konvertējamais Peso ir domāts tūristiem un importa preču iegādei. To var samainīt arī pret citām valūtām, bet tikai pašā Kubā. USD norēķinos ir aizliegts.
-Kubietis zina, ka nav bagātākās valsts pilsonis un argumentēti māk aizstāvēt savas vērtības. Komunismam un autoritārajam režīmam ir arī labās puses un ne jau laime ir tikai naudā caur globaizāciju J
-Varadero ir lielisks kūrorts, bet noteikti vajag apmeklēt vismaz galvaspilsētu Havannu un pie iespējas citas pilsētas uz salas, lai nedaudz izjustu Kubu un tās vēsturi. Savādāk esot tikai Varadero un tās norobežotajā apkārtnē ar 10 000 atlasīto vietējo iedzīvotāju klātbūtni, kas visi strādā tūristu labā, nevar teikt, ka esi bijis Kubā. Tomēr, ja patīk serviss un drošība, tad arī šāda atpūta lieliskā klimatā un burvīgā pludmalē ir forša!
-Havanna ir galvaspilsēta ar senāko un Karībās nozīmīgāko ostu, 2 miljoniem iedzīvotāju, UNESO sarakstā iekļauto un daļēji atjaunoto vecpilsētu un daudzām jaukām kafejnīcām un viesnīcām. Esot dienu šajā pilsētā radās sajūta, ka tur vajag nedēļu, lai visu izbaudītu un izjustu.
-Internets valstī nav pieejams, izņemot labās viesnīcās par dārgu naudu. Ir tikai viens mobilo tīkls un norēķini ar kartēm tikai tūristu vietās. Ļoti ierobežots bankomātu skaits un visu apkalpo tikai valsts banka.
-Vietējo iedzīvotāju minimālā alga ir 25 USD mēnesī jeb ap 500 nekonvertējamo peso. Ar to vietējie izdzīvot nevar iztikt, tāpēc tie, kas strādā ar tūristiem tiešām cer uz dzeramnaudām un dažādi cenšas tās iegūt no tūristiem, izlīdzot vai labāk pacenšoties. Ubagošana un diedelēšana gan nav izplatīta.
-Kubā visi uzņēmumi pieder valstij ar vismaz 51% daļu. Visas viesnīcas ir valsts un to darbinieki ir valsts darbinieki ar savu fiksēto algu. Darbinieku motivācija ir tūristu dzeramnauda un priekšnieka bargums.
-Līdz ar Fidela aiziešanu pensijā ir būtiski atvieglota vietējā Kubiešu dzīve un daudz kas ir atļauts. Valsts mainās un kļūst atvērtāka ārējiem tirgiem, bet ne ASV, kaut tur dzīvo pat līdz 3 miljoniem Kubiešu bēgļu. Lielie draugi tagad ir Kanādieši un Franči, kā arī vēsturiskie kolonizētāji Spāņi.
-Kubas valdība veido daudzus kopuzņēmumus ar pasaules korporācijām dažādos projektos, bet ar saviem nosacījumiem, ka 51% pieder valstij un darbinieki ir valsts darbā. Tomēr uzņēmums no valsts saņem pretim zināmu labumus, kas tiek paredzēti līgumā. Peļņa arī tiek dalīta 51/49. Havann Club rums un visas lielās viesnīcu ķēdes arī darbojas šādi vai līdzīgi un izskatās, ka visiem ir labi.
-Kubā nav pieņemts kaulēties. Cenas tirgū, viesnīcā vai veikalā ir vienādas un ir cik ir noteiktas un viss! Tas ir forši un cenas nav uzpūstas, tātad atkrīt liekais stress ar kaulēšanos un iespējamo palikšanu muļķos. Visa uzņēmējdarbība ir licenzēta no valsts puses un pagrīdes tirdzniecība tiek bargi sodīta.
-Tirgū vai uz ielas patstāvīgi piedāvā lētākus cigārus, rumu un vēl visu ko. Tas ir nelegāli, jo valdība katrai precei, pat visniecīgākajam suvenīram, ir noteikusi pārdodamo cenu. Pirkt vai nē ir jau katra paša ziņā.
-Kubā neko nemet ārā un visu salabo!!! ASV tehnika līdz 50 gadiem un padomju tehnika Kubā lieliski strādā vēl tagad. Cilvēkam ir lieliska izdoma, ja preces nav pieejamas lielveikalos! Patērētāju kults ir svešs.
-Retro auto uz ielām ir daudz, bet palēnām tos aizstāj Ķīniešu un Japāņu jaunumi. Tomēr smukākie retro auto strādā kā takši un pilsētu ielas ir kā auto izstādes retro un tuninga cienītājiem. Taksis maksā cik maksā, bet parasti jau cenu atrunā pirms brauciena. Tur gan var kaulēties, jo ne jau visus pakalpojumus valdība var skaidri un precīzi definēt.
Ar šī brīža nelielo pieredzi un zināšanām nākamo reizi uz Kubu es ceļojumu plānotu noteikti savādāk. Savādāk, ne tāpēc, ka šoreiz bija slikti, bet gan savādāk tāpēc, ka nu es domāju, ka zinu ko šī valsts var sniegt un ko no tās var sagaidīt. Apzinos, ka visdrīzāk nākamās reizes laikam jau nebūs un ne jau tāpēc, ka man tur negribētos atgriezties, bet gan tāpēc, ka laika un finansu resursi diemžēl ir ierobežoti attiecībā pret plašo un apbrīnojamo pasauli!!!
Tomēr pasapņot jau var! Lūk, mans ilūziju plāna skice manam nākamajam ceļojumam Kubā:
-Brauktu kompānijā līdz max 4 cilvēkiem. Tikai kopā ar tiem, ar ko ir izdzerts ne viens vien rums vai limonādes J un ir skaidrs, ka intereses un mērķi ir kopēji. Lielāks bars radītu nevajadzīgu uzmanību un grūtāku plānošanu, saskaņošanu (Viena kubiešu ģimene pie sevis drīkst izmitināt 2 tūristus. Jo vairāk ceļotāju, jo vairāk jāmeklē ģimenes, pie kā apmesties).
-Ja brauc tik tālu, tad vismaz uz 3 nedēļām. Vienu nedēļu izbauda Havannu un nedaudz Varadero vai otru Kubas kūrorta zonu salas dienvidos Holguin reģionā. Otru nedēļu apceļojot valsti ar auto un trešo nedēļu nedarot neko un pavadot laiku pie pludmales, lasot grāmatas.
-Neizmantotu tūroperātoru vilinošos piedāvājumus, bet gan atrastu lidojumu uz Havannu. It kā laicīgi pērkot avio biļeti, cenas nav nemaz tik dārgas.
-Pirmās 3 naktis noteikti izbaudītu Havannu un tās dzīves ritmu, daudzos nu jau atjaunotos un dienvidnieciski pievilcīgos bārus un ēstuves. Pavadīt dienu ar Hemingveja grāmatu rokās (sen gribu izlasīt „The Old Man and the Sea”) kādā vietējās kafejnīcā, malkojot Mohito un vērojot vietējo dzīvi varētu būt iespaidiem pārbagāta diena. Vienlaikus censtos atrast uzticamu vietējo taksistu ar skaistu Kubas stila auto, kurš varētu kļūt par mūsu gidu un šoferi lielākās Karību salas apceļošanā. Zinot kubiešu gana pieticīgās algas apjomus, domāju, ka šis plāns ir gana reāls, bet ja izgāztos, tad vienmēr var noīrēt gana ok auto par 50 USD dienā un pie stūres sēsties pats. Kubā ir maz mašīnu, tātad maza satiksme un gana droša braukšana. Ceļi ārpus galvaspilsētas vai tūristu zonām gan esot ļoti sliktā stāvoklī, bet Latvija jau arī ir labs treniņa poligons! Protams, ka jāuzmanās no dažādiem jocīgiem objektiem uz ceļa un jāizvairās no braukšanas pa tumsu.
-Kubas apceļošana ar tādu pilsētu apmeklēšanu kā Trinidad, Santa Clara, Santiago DeCuba, Guantanamo, Playa Santa Lucia noteikti dotu lielisku ieskatu šīs valsts ikdienā. Nedrīkst aizmirst apmeklēt arī daudzos dabas parkus un kalnus, kas ir īpaši skaisti un Eiropietim īpaši šajā tropu zemē. Nedēļu noteikti veltītu salas apbraukāšanai, vietējās dzīves un pilsētu baudīšanai. Šai daļai iepriekš gan labi jāsagatavojas, ievācot aprakstus, faktus utt.
-Pa ceļam iegrieztos arī Kubas otrā kūrorta zonā salas dienvidos Holguin reģionā , lai apmierinātu savi ziņkāri un izbaudītu nakts dzīvi kādā no disko jeb sociālajiem klubiem, kam tur vienkārši ir jābūt. Kuba un tās mūzika, apvienojumā ar latino dejām ir noteikti lieta, kas nevar palikt neizbaudīta. Vai esiet redzējuši kā kubietes māk grozīt savus gana iespaidīgos, bet vienlaikus vizuāli baudāmos apaļumus??? Žēl, ka neesiet...
-Kuba ir tropu valsts, kas apveltīta ar gandrīz 500km garām ideālajām gaiši zilajām smilšu pludmalēm. Noteikti nebūtu grūti atrast kādu tūristu neskartu pludmales metru, kur izīrēt istabu pie kāda vietējā un nedēļu baudīt jūru, klusumu, labu kompāniju, rumu un kādu grāmatu. Piemēram, salas Cayo Largo vai Cayo Coco varētu būt laba vieta pludmaļu baudīšanai. Kubā ir gana izplatīta istabu noma privātajās mājās. Pat namdurvis ir apzīmētas ar tādu kā zilu trīsstūri (pieņem valūtu) vai sarkanu trīsstūri (norēķini tikai nekonvertējamajos CUC). Valdība gan šo vietējo iedzīvotāju pakalpojumu licenzē un apliekot ar gana lielu nodokli, lai tūristi labāk paliek tiem speciāli radītajos kūrortos, bet vienmēr jau ir varianti.
-Līdzi ņemtu mantas, kas salien vienā mugursomā. Neko daudz jau līdzi arī nevajag....
-Pareizi plānojot un rēķinot budžeta ziņā ticu, ka šādu ceļojumu 4 cilvēku kompānijā var saplānot gana reālos un ne dārgos ciparos. Dzīvošana šajā valstī tiešām nav dārga, ja māk izvairīties no valsts noteiktajām cenām tūristiem. Ja jau vietējais ar algu ap 50 USD mēnesī var uzturēt sevi un ģimeni, tad tūrists ar budžetu 50 USD dienā būtu jau izšķērdība.
Citējot Che Guevara zināmo saukli ”Hasta la Victoria Sempre”, novēlu arī jums cīnīties līdz uzvarai un savu mērķu sasniegšanai! Vismaz ieplānoto ceļojumu realizēšanā noteikti.
Veiksmi jūsu nākamajos ceļojumos un ilgu dzīvi Kubai!„Viva la Cuba”!!