Ceļojums pa Itāliju- 7 diena

  • 2 min lasīšanai
  • 10 foto
7.diena Rīts kā Latvijā augustā. Saule, rasa, migliņa! Jau radās sajūta, ka diena būs lieliska. Pirmais mērķis mums bija torņu pilsēta S.Gimignano. Trīspadsmit torņus, kas izceļas Sandžiminjāno siluetā, cēlušas savā starpā konkurējošas dižciltīgas ģimenes 12. un 13. gadsimtā. Viduslaiki sajūtami ik ieliņā. Jau tālumā tuvojoties pilsētai kalna galā var pamanīt īpašo arhitektūru- pilsētiņu nav iespējams sajaukt ar kādu citu! Mums ļoti iepatikās pastaiga gar ārējo pilsētas mūri- bija sajūta, ka Toskānas kalni, vīnogu lauki, olīvu birzis ir tikai mums. Ik pa laikam braucam un apstājamies, jo ainavas , kuras paveras mums liekas pārāk lieliskas, lai vienkārši vērotu pa automašīnas logu! Tālāk ceļš veda uz Volterru, diemžēl pilsēta bija pārbāzta ar tūristiem, nebija pat kur noparkoties, tāpēc pašu pilsētas apskati neveicām. Volterra atrodas vēl augstāk nekā Sandžiminjāno un ir etrusku tautas kultūras piemineklis. Ceru, ka šis nav pēdējais mans Toskānas apmeklējums un Volterru izdosies vēl apmeklēt. Tad Devāmies uz Pizu ( Pisa). Diemžēl te izdarījām kļūdu, Tom Tomam kā adresi uzdevām kā vienmēr pilsētas centru, bet izrādās, ka slavenais Pizas tornis ir ļoti tālu no centra! To nezinot sekojām norādēm un pēc kādas stundas sasniedzām to īpašo vietu, kas pazīstama vai ikvienam cilvēkam. Pilsēta pati nearko neizceļas. Plūst Arno upe- platāka nekā Florencē. Arī Pizas slavenā torņa slīpums pēc Boloņas torņa slīpuma neiedvesmoja. Jā skaisti, ja grezni un nu arī savām acīm redzēts. Vienā no restorāniem pasūtījām Tiramisū desertu ( ne kūku)- bija dievīgi garšīgs. Ak, jā, ja kāds nezina, tad, ja Itālijā pasūta kafiju- viņi atnes mini, mini stirpu kafiju, ja vēlas mūsu izpratnē kafiju, jājautā pēc Americano kafijas. Tālāk mūsu ceļš ved uz La Spezia. Pa ceļam piestājam Carrarā , kur ir skaista pludmale ar skatu uz kalniem. +29 grādi gaisā, arī ūdens silts! Bauda pēdējā septembra dienā. Braucam cauri La Speziai uz Portavenera. Šeit sākās tā saucamā Rivjera- fantastiskas ainavas- kalni, jūra, pilsētas. Ja dodas tālāk uz Dženovas (Genova) pusi skati esot vēl fantastiskāki- ir ciemati, kur satiksme iespējama tikai pa jūras ceļu vai trošu vilcieniņu! Diemžēl tos skatus aplūkot mums nesanāca laika! Un te mums kārtējā neraža, izrādās Tom – Toms mums neatrod viesnīcas adresi- labi, ka biju arī karti ar viesnīcas izvietojumu izprintējusi, bet arī tas mums palīdzēja nedaudz. Jau iestājusies krēsla- saprotu , ka viesnīciņa kalnā , bet kur uzbraukt kalnā nevaru atrast. Paldies vietējiem iedzīvotājiem, kas Itālijā ir ļoti izpalīdzīgi un laipni, mums ar mocīti pabrauca pa priekšu kādus 4 km un parādīja , kur jānogriežas. Pa kalniem jau bija braukts, bet, kad pēkšņi jāpagriežas kalnā pa 150 grādiem un slīpumā, kas lielāks par 45grādiem - nu ko- noslāpām pacēlumā. Šādā slīpumā diez vai ar roceni un 1 ātrumu tiktu galā, nācās paripināt atpakaļ, bet tur mašīnu straume. Cepuri nost Itāļu šoferīšiem- kā sāku ripināties, tā satiksme apstājās, mūs palaida ieskrieties un tad jau, protams, ka slīpumu pievarējām. Tas bija ekstrīms! Pati viesnīca „Serena” (www.albergoserena.net) atradās fantastiski gleznainā vietā. No ārpuses tāda necila, bet iekšā tādā spāņu stila krāsās viss tīrs, numuriņš plašs- un kas pa skatu pa logu ) Par cik atkal nebijām ēdušas, jautājām, ko iespējams viesnīcā uzkost. Izrādās viņi piedāvā mikroviļņu krāsnī gatavojumus pusfabrikātus- izvēlējāmies Risoto ar Porcini (baravikām)- 5 EUR. Nezinu vai bija tik garšīgi cik likās, bet bada sajūtu tas likvidēja un šķīvji palika tukši. Šis bija vakars bez vīna, dzērām vietējo alu- bija labs!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais