Ceļojums pa Itāliju- 3 diena

  • 2 min lasīšanai
  • 5 foto
3.diena Brokastis nekādas šikās nebija. Musli ar pienu, kafija un silts kruasāns. Un dodamies ceļā uz Ferraru, šo ceļa gabalu izvēlamies nebraukt pa maksas ceļiem. Ceļš bija labs, pavērojām dabas ainavas un iebraucām Ferrarā. Pilsētiņa, kā pilsētiņa un dodamies tālāk uz Boloņu. Boloņu nevar sajukt ne ar vienu citu pilsētu. Īpaši jāizceļ divi torņi -Azinelli (97m)- ceturtais augstākais Itālijā un Garizendas- slīpas, kurš tika saīsināts, tomēr tas ir noliecies par apmēram 3 m attālumā no vertikāles- skats daudz iespaidīgāks par :Pizas slīpo torni! Kādreiz Boloņas apvārsni iezīmēja 200 šādi torņi. Šos torņus uzbūvēja 12 gadsimtā, tomēr ir pamats domāt, ka to vietā agrāk pacēlās vēl senāki torņi, ko Dante aprakstījis elles attēlojumā. Itālijā šādus torņus bija modē celt 12, 13 gadsimtā , ko cēla savā starpā konkurējošas dižciltīgas ģimenes( kurai ģimenei tornis augstāks  ). Boloņas arhitektūra- trotuāri segti ar velvēm-galerijām ( gan baroka laika, gan Atdzimšanas laika, gan gotiskās)-to kopējais garums ap 40 km. Šeit arī visgarākā nepārtrauktā galerija pasaulē ar 666 arkām 3,5 km gara. Kā jau saprotams arku nepieciešamību radīja diezgan lietainie laika apstākļi Boloņā. Boloņā ļoti daudz studentu , kā nekā Boloņā ir viena no vecākajām austākajām mācību iestādēm Eiropā. Tad ceļš ved uz Florenci ( kartēs, aprakstos, ceļa zīmēs Firenze)- pirmo pilsētu Toskānā ,kuru mēs apmeklējām, kas bija diezgan ekstrēms, kaut arī maksas ceļš. Tas ved pāri kalnu grēdai, daudz tuneļu, tikai divas braukšanas joslas- iznāca, ka vairāk turējos smago mašīnu rindā, jo virs 100 km stundā man prāts neļauj braukt pa līku loču ceļiem. Florences ( www.firenze.net, www.florence.ala.it ) pamatus lika romieši. 59. gadā ar Jūlija Cēzara rīkojumu pie Arno upes krastiem tika izdalīti zemes gabali Romas Armijas veterāniem. Iebraucam Florencē vēlā pēcpusdienā un uzreiz dodamies uz viesnīcu. „Bretagna” www.hotelbretagna.net , kas atrodas ar skatu uz Arno upi pavisam blakus vecpilsētai. Izrādās, ka viesnīca atrodas sākot no trešā stāva. Viesnīcā dveš vēstures elpa( bet labā nozīmē). Vienīgas mīnuss- WC un duša gaitenī- vairākiem numuriem kopīga, bet izlietne ir arī numuriņā. Nododam mūsu mašīnu viesnīcas personālam, kas to aizvizina uz autostāvvietu ārpus centra( kopīgā maksa par stāvvietu un transportēšanu 20 EUR). Noliekam mantas un steidzamies aplūkot Florenci. Vispirms mums skatiens paveras pret slaveno Florences tiltu Ponte Vecchio- biju pārsteigta- tilts izteikti nesmuks, tāds aplipināts ar būdiņām, nu jā, bet iekšpusē šie juvelieru izstrādājumi- gan fantastiski! Ik pa laikam mazliet lija lietus, bet pateicoties Florences arhitektūrai(jumta kores), turoties tuvāk māju sienām- lietus nesamērcēja nemaz. Teikšu godīgi (laikam pie vainas gaidāmā sajūsma par Florenci kā renesanses pieminekli) –biju gaidījusi laikam neiespējamo un bija man nepatīkams pārsteigums Florence manu sirdi nesagūstīja. Jā skaisti, jā īpaši, bet to īpašo sirds stīgu šī pilsēta atstāja vienaldzīgu. Skaits Florences Doms( 14 gs) un Baptispērijs ( 4 gs.), Lielisks laukums Piazza della Signoria. Varbūt jādodas uz turieni vēl kādreiz, jo daudz jau kas palika neapskatīts un iespējams, ka tad Florences šarms mani paņems. Pabijām arī Florences tirgus ielā, kur var nopirkt gan Florenciešu ādas izstrādājumus (dārgi un vienveidīgi), gan visādus suvenīrus un citādus niekus. Florencē mēs pirmo reiz dzērām itāļu kapučīno par 1,20 EUR.- bija ļoti garšīgi! Atkal ir vēls vakars- klājam vakariņu galdu viesnīcas numurā ( siers, augļi, vīns ( neaizmirstiet mājās vīna attaisāmo un nazīti)). Priecājamies par izdevušos dienu un gaidām nākamo.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais