Ceļojums pa Itāliju- 4 diena

  • 2 min lasīšanai
  • 4 foto
4.diena Ceļamies tā paagri, lai varētu iekļūt Uffizi galerijā. Brokastis bija lieliskas, atmosfēra, kā pilij līdzīga. Uffizi galerijā nostāvējām rindā divas stundas ( iespējams iepriekš rezervēt biļetes internetā http://www.weekendafirenze.com/bigphp/mus.php?skin=citye&mus=uffizi , bet uz konkrētu laiku ar intervālu 15 minūtes). Apskatījām slavenāko mākslinieku darbus: Botticelli „pavasaris”, „Venēras dzimšana”, Rafaēla „Madonna ar Cigli”, Ticiāna „Urbīno Venēra”, Mikelandželo „Svētā ģimene”, Leonardo da Vinči nepabeigto gleznu un „Jēzus kristīšana”, ka’arī protams daudz citu lielisku mākslas darbu. Ap pus divpadsmitiem atgriežamies viesnīcā un piecpadsmit minūšu laikā mums atved mūsu auto un mēs dodamies prom no Florences. Līst lietus, bet mēs virzām mašīnu uz Toskānas kalnu pusi, kas ir virs Florences pa labi. Kad esam kalnu pakājē, sākas mežonīga krusa. Nobraucam no ceļa un nogaidām, kad daba beigs niķoties. Tik iespaidīgu krusu nenākas redzēt pat Latvijā. Dodamies pa šauru kalna ceļu augšup. Ik pēc līkuma paveras skaisti skati, zemi, drūmi mākoņi, vīnogu lauki un dažbrīd arī saules stariņš. Visbiežāk gan tālāk par otro ātrumu netiekam- līkums aiz līkuma- te augšā- te atkal lejā. Laiku patērējām daudz, bet arī bauda, kas pie mums Latvijā nav sasniedzama. Mūsu mērķis ir pilsētiņas Stia un pēc tam Poppi. Lietus ik pa laikam uzsmidzina, bet lielas problēmas mums tā dēļ neradās. Poppi vecpilsēta un pils iespaidīga, skati no kalna gala fantastiski ( skatīt manā galerijā). Vienīgi jau pāri pusdienas laikam, bet nevienu ēstuvi, kas būtu vaļā tā ar neatrodam. Pēc Poppi ceļš jau kļūst platāks un virzāmies jau ar normālu ātrumu. Bijām plānojuši iebraukt Arezzo un ja atliks laiks arī Cortonā, bet diemžēl vakars strauji tuvojās, bet mums vēl jānokļūst Romā. Visi ceļi ved uz Romu- tas nu šoreiz bija par mums. Braucām uz maksas ceļu un taisni vien pa autostrādi. Pie pašas Romas mūs pārsteidz tumsa un lietusgāze- redzamība nekāda, bet variantu jau nav! Izbraucot uz Romas lielā apvadceļa- sastrēgums, lēni virzāmies kādus 10 km. No apvadceļa iebraukšana Romā tiek apzīmēta ar kārtas cipariem. Līdz ar to diezgan viegli orientēties, kad būs jānobrauc no apvadceļa. Par cik mūsu viesnīca „Hotel Jonico” www.hoteljonico.it ir pavisam netālu no apvadceļa, tad viesnīcā nonākam diezgan ātri. Te nu gan pirmais pārsteigums- mūsu rezervācija caur hotelclub nav noreģistrēta ( nopriecājos, ka tikai vienu viesnīcu esmu rezervējusi caur šo kompāniju). Viesnīcas administrators bija jauks, izrādās, ka arī numuriņš ir, un pat cena nesanāca daudz dārgāka. Autostāvvieta bez maksas viesnīcas sētā. Mēs esam totālā badā, kopš brokastīm mutē trāpījusies tikai kafija ( ko vārījām paši termosā, lai mašīnā būtu silta kafija). Jā starp citu, Itālijā der mūsu vecās kontaktdakšas ( tievās), ja ir līdzi lādējamie, fēni un cita tehnika- iesaku Latvijā jau iegādāties pārveidotāju , kas mūsu vecajās- padomju laika kontaktos ļauj iespraust jaunās kontaktdakšas. Izrādās, ka 7 minūšu gājiena attālumā ir ļoti jauks restorāns, kurā mēs ar lieliski pamielojāmies ar makaronu ēdieniem un tā saucamo „mājas” vīnu. Nu redz jau nav tālu pusnakts- salādējam bildes datorā, dalāmies ar dienas iespaidiem, pa logu redzamas Romas gaismas un mēs esam jaunās dienas gaidās.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais