Vjetnamas Hotdogs 2

  • 3 min lasīšanai
So, tātad mēs palikām pie Saigonas.Šāds nosaukums man labpatīkas vairāk nekā oficiālais - Ho Chi Minh City.Nu redz - laiki iet un nāk, varas mainās un pakaļ tām - ielu,pilsētu nosaukumi.Kādreiz šo pilsētu sauca Saigona, tagad garajā nosaukumā.Bet ne katrs tūrists to spēj pareizi izrunāt un atcerēties, tāpec droši var lietot vārdu - Saigona, ko vietējie lieto bez maz vai biežāk kā oficiāli pieņemto.Saigona ir lielākā Vjetnamas pilsēta.Hroms, stikls mijās ar nabadzību un piečurātām pažobelēm, bet ne par to ir stāsts.Pilsēta tiešām nav maza un cilvēku burzma ir iespaidīga.Galvenais transportlīdzeklis ir mokiki un dažādi citi drunduleti - tur tas tiešām cieņā.Ja kādam liekas, ka Bangkokā to daudz, tad nokļūstiet Saigonā.Vērts redzēt ir galveno pilsētas tirgu - īsts balagāns, cenas mums pieņemamas, kaulēties viņiem pieņemts un dažādība uz urā!Viena nianse, vadīties pēc tūristu kartes un atrast kādu konkrētu vietu Saigonā būs sarežģīti(tas pats attiecas uz Hanoju).Daudzas šķērsieliņas, pagalmi nav vispār atzīmētas, aiziet pat līdz absurdam, kad ielas vidū pēkšņi nomainas ielas nosaukums - ne no šā, ne no tā.Tā vienkārsi - līdz kādam tur numuram iela saucas vienā vārdā, pēc tam savādākā.Rezumē tāds, neķeriet kreņķi un ja vajag ko atrast, ņemiet taxi, tādu daudz un brauciet pēc skaitītāja - tā vislētāk.Cena patīkami pārsteigs.Nopirkt Saigonā var visu.Ķīniešu komunisti un Vjetnamiešu khmeri dzīvo laikam līdzi un lai neatkārtotu Padomijas stulbumu, tautai neliedz neko.Ja cilvēks strādā, pelna, tas arī par saņemto var iegādāties visu, ko sirds kāro, cita lieta, ka ļaudis nepelna tur daudz.Ir vērts izbaudīt naktsdzīvi, lielākā daļa klubiņu, krogu atrodas centra ielās, var aizbraukt uz kara muzeju, bet visumā jāatzīst - pilsētā ir daudz vietu un objektu, ko vērts redzēt.Cenas viesnīcās ir līdzīgas Taizemes cenām.Par 20usd var sadabūt divvietīgu numuriņu ar visām ērtībām pašā centrā.Pie neatliekamajām varētu minēt airkondish., tas tur tiešām svarīgi, jo klimats mitrs un ļoti karsts.Saigonā ierados atvaļinājuma beigu daļā,tā teikt - desertam, bet pirms tam sanāca pabūt Phu Quoc salā, kur nokļuvu pārlidojot no Hanojas (tranzītā caur Saigonu).Kas interesanti, tiešo lidojumu no Hanojas uz šo salu nav.Interesanti arī tas, ka šos pārlidojumus veic tikai Vjetnamas valsts kompānija - Vietnam airlines,kas nebūt nav lēta,bet nu ok.Kopumā, ceļojot pa DA Āziju, izmantojiet Asian airlines un Pasific airlines, kas skaitās lētas kompānijas un tiešām - lēti arī ir.Vien tāda nianse - biļetītes jāpērk laicīgi,jo aziātiem patīk lidot - tāpat kā daudziem tūristiem patīk skaitīt naudu.Tā nu ar pirmo mēs lidojām no Bangkokas uz Hanoju, bet ar otro - no Hanojas uz Saigonu,bet ar Vjetnamiešu nacionālo lepnumu tālāk uz salu.Sanāca ar Vietnam airl. lidot arī no Saigonas atpakal uz BKK - jātzīst, cepuri nost - Boeingi jauni,ēdiens sit pušū daudzas Eiropas kompānijas, tiesa, cena var dažam atsist dūšu.Ielidojot Phu Quoc salā,karstums vienkārši gāž no kājām, visi uzkrātie Rīgas magariči nu nāk ārā griezdamies,tā nu es, pie sevīm gānīdamies, eju ierasto tūrista taku - sameklēju taxi,izsaku savas vēlmes - kādu viesnīcu vēlos, par kādu cenu,kādā pludmalē un vienojos par cenu.Kad darīts - pēs pusstundas esmu jau savā naktsmītnē.Arī te - 20usd par solīdu divvietīgu numuriņu (brokastis+baseins).Cena tiešām laba,štrunts par tām brokastīm un baseinu, bet fakts, ka viesnīca tik lēta liek kārtējo reizi apcerēt teoriju par viesnīcnieku peļņu.Salīdzināt ar lielākajām Taizemes salām - Phuketu un Samui, šo salu nevar.Par Phuketu lai paliek, Samui, manuprāt, ir perfekta atpūtai - ļoti skaista, sabalansēta, mazliet elitāra, noasvaltēta un civilizēta. Šī sala atstāj iespaidu, ka cilvēks te no koka nokāpa krietni vēlāk.Grants ceļi, puspamesti nostūri, bet kas lieliski - stipri mazāk tūristu kā Taizemes triecienniekos.Daba - skarbāka kā Samui salā - itkā jau viena klimatiskā josla, bet nu fakts.Samui šādā ziņā ir sulīgāka un elpu aizraujošāka.Labākā Phu Quoc pludmale, manuprāt, ir ar nosaukumu Sao.Vien liela bēda - šajā pludmalē nav mājiņu ar kondišku, kas daudzus tūristus apsēdina uz savējā mīkstuma.Tur vispār ir elektroenerģijas deficīts, bet baltajiem nepieciešamie auksta gaisa pūtēji rij kā nelabie, tāpēc arī šeit nekā.Nav maizes bez garozas.Pati pludmale - lieliska.Ir vērts pabraukāt ekskursijās pa apkārtējām saliņām un to pludmalēm. Snurkelētājiem ir ok, nav īsti tas, kas netālajā Thai piederošajā Koh Tao salā, bet tomēr - ok. Ūdens dzidrs un visumā tīrs.Pats apmetos lielākajā salas pludmalē, bija ok. Vakaros te šis tas notiekas - krodziņi,restorāniņi,mazi tusiņi.Arī es te centos neko nepalaist garām.Saigon alus te ir tas pats, kas Singha alus Taizemē.Populārs jau arī ir Tiger alus, bet tas nav vjetnamiešu ražojums.Esot tur, izlēmu, ka jāciena ir viņu produkcija un nebija jau ne vainas, ok.Rezumē ir tāds:ja meklējat vienkāršību, skaistas pludmales - biezā kārtā klātām smiltīm, lielāku patiesību cilvēku sejās,daudziem tūristiem vēl neatklātu un nesamaitātu vietu uz pasaules - brauciet uz Vjetnamu.Šobrī Vjetnama attīstas ļoti strauji. Lielākie guldītāji ir US un japāņi, un arī paši vjetnamieši iet laikam līdz - pamazām sāk palikt līdzīgi mums - no money - no honey.Un tomēr, šobrīd viņi, salīdzinājumā ar daudziem citiem, ir dabas bērni,labā nozīmē. Tāds man iespaids palika. Ko sevišķi gribētu izcelt - saulrieti.Varbūt tā tik sagadījās, bet tādus saulrietus es praktiski nebiju redzējis nekur.Tā nu pagāja tās 5 dienas salā ļoti ātri, pēdējo vēl paspēju pamatīgi iesēdēt.Palīgos nāca Saigon miestiņš, varenais Bobs no Jamaikas un gluži nemanot tās stundas paskrien, līdz beidzot pienāk brīdis, kad jāklunkurē vien uz savu 20usd vērto migu, lai no rīta, svaigiem spēkiem ieņemtu iepriekš aprakstīto Saigonu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais