Maroka - Toubkalna masīvs - okeāns
|
sabīne zemīte
|
Katrs no mums pasauli redz tādu kādu viņš pats vēlas. Citiem patīk cilvēku pūļi, kas pa šaurajām pilsētas ielām iet krustu šķērsu, mašīnas pīpina, mopēdi un ēzeļu pajūgi šurpu turpu traucas, īsāk runājot mērens haoss. Citiem sniegotie kalni un saulainās kalnu pakājes, kur krāšņi zied dažādi koki. Citiem greznas viesnīcas ar sakoptām pludmalēm un labu servisu. Mēs izvēlējāmies ekstrēmāku ceļošanas veidu. Rīgā mēs rezervējām lidmašīnas biļetes un automašīnu Marokā.
Ierašanas Marokā bija pilna ar pārsteigumiem. Vajadzēja noteikti uzrādīt viesnīcu (adresi Marokā), kura ir rezervēta un ar automašīnu (pasūtīta bija lielāka, bet iedeva līdzvērtīgu pēc benzīna patēriņa nevis izmēra).
Nākamā rītā mēģinājām ar GPRS palīdzību (paņēmām no LV ar Marokas karti) mēģinājām izbraukt no Marakešas.Tā kā bija agrs rīts, satiksme bija samērā liela. Ceļš veda uz slaveno ūdenskritumu Cascades d'Ouzoud. Plānots bija tur nokļūt jau rīta pusē, bet mēs ieradāmies tur tikai pusdienas laikā. Sākumā pat nesapratām kādā vietā mēs esam atbraukuši, bet kad sākām prasīt kur ir Cascades d'Ouzoud, saradās vesels vietējo gidu bars un mēģināja mūs vilkt katrs uz savu pusi. Vakars pienāca ātri staigājot gar fantastiskā ūdenskrituma apkārtni.
Nākamajā dienā bija ieplānots apskatīt Todra Gorge. Fantastiska aiza. Ceļš veda pāri kalnu masīvam. Skaistie kalnu skati mainījās ik pēc minūtes. Par to varētu rakstīt un stāstīt ilgi. Kalnu pārreju pārbraucām tikai vakara pusē nokļūstot pilsētā Ouarzazete. Braucot uz Ouarzazete nejaušības pēc mēs nokļuvām pie kāda vietējā vārdā Muhameds. Bija interesantas vakariņas vietējo gaumē. Tadžins ar tēju. Ēšanas metodes krietni atšķiras no mūsējām.
No rīta turpinām ceļu uz Todra Gorge. Apkārt ziedoši mandeļkoki, kalni,zaļas ielejas ar palmām (oāzes), silts vējš pūš no Sahāras. Nokļūstot Todre Gorge, biju iedomājusies kaut ko iespaidīgāku (varbūt iepriekšējais brauciens caur Toubkalna masīvu lika vilties par aizu).
Braucienā bija ieplānots ļoti daudz ko apskatīt, bet sapratām, ka Marokā ir ļoti lieli attālumi un ja viņi šķērso kalnu masīvus, tad reālais braukšanas ātrums ir ne lielāks kā 40-60 km/h.
Pārējās dienas pavadījām Mirleftā pie okeāna. Maziņš ciematiņš ar pāris ieliņām un savu tirgus laukumu.
Maroka ir pasakaina viena kur vari braukt, braukt un katru reizi ieraudzīsi kaut ko jaunu un interesantu. Braucot no Mirleftas mājās dienas temperatūra jau brīžiem iesila līdz +32.
Gan jau nākamo reizi tikšu arī līdz Tan-tan mežonīgajām okeānu pludmalēm, kur vēlās vakara stundās var redzēt okeāna bruņurupučus un krabjus. Dzert teju zem vientuļas palmas okeāna krasta un vērot saulrietu.
