Dienvidamerika, Peru 2.daļa
|
Sintija Dāve
|
Peru (2.daļa)
3.oktobris
Pēc tam, kad taksists mūs ir pārvedis pāri Čīles – Peru robežai un izlaidis kaut kādā Taknas stacijā, iepriekš satiktais un izpalīdzīgais peruāņu pārītis mūs aizved uz Flores autoostu, un palīdz noskaidrot, ka nākamais buss uz Arekipu būs 7:15. Nopērkam biļetes (20 soles) un gaidām. Iepērkam hamburgerveidīgas sviestmaizes par 1 soli (~20 santīmi) gabalā (nodomāju, ka pie mums stacijas rajonā taču nekad nepirktu uz ielas tirgotas sviestmaizes, bet tur tas liekas adekvāti un izrādās arī ļoti gardi, un mums par pārsteigumu – vēderam nekādas problēmas arī nerada). Laiks iet, bet mūsu busa nav. Izrādās, ka mūsu draugi arī brauc uz Arekipu, tikai 8:00 un ar ērtāku busu. Tā kā mūsējais kavējas jau ½ h, tad arī mēs samainām biļetes uz ērtāko busu (35 soles). Labi, ka tā, jo ceļā pavadām 6 stundas. Pa ceļam rāda filmas. Protams, spāniski. Ne vella nesaprotam. Ierodoties Arekipā, no stacijas paņemam taksi, kas par 10 solēm mūs nogādā viesnīcā Casona Plaza (http://www.casona-hotel-peru.com/hotel_casona_arequipa.htm). Iečekojamies, ieejam dušā un dodamies vakara pastaigā pa Arekipas centru. Viesnīcas atrašanās vieta ir ļoti laba – netālu no centrālā laukuma un kvartāla attālumā atrodas gājēju iela, kur ir gan veikali, gan ēstuves. Krītam Burger King un Starbucks kārdinājumā.
4.oktobris
Šodien dodamies izbraucienā ar 2-stāvīgo busu (http://www.bustour.com.pe/english/index.htm). Apskatam Arekipas vēsturisko centru, jaunākos rajonus, Carmen Alto un Yanahuara skatu punktus, ūdens dzirnavas (ieejas maksa 5 soles), Mansion del Fundador (ieejas maksa 10 soles) u.c. Kopumā feini. Jāatzīmē, ka šis izbrauciens nedaudz atšķiras no klasiskajiem hop-on hop-off busiem (kā, piemēram, Londonā, Ņujorkā un citur), jo sēdvietas ir numurētas un tiek piešķirtas, pērkot biļeti. Brauciena laikā ir vairākas pieturas, kurās visi kolektīvi kāpj ārā, tiek dots zināms laiks objekta apskatei, un tad visi brauc tālāk ar to pašu busu. Pēc tam nedaudz iepērkam vietējos suvenīrus mājiniekiem. Ieskatam cenas vietējiem ražojumiem: krāsaini pončo: 45 – 50 soles, paliels gultas pārklājs spilgtās krāsās 60 soles, vidēja izmēra galdauts 30 soles,cimdi 12 soles, cepures 10 soles. Par cenām var kaulēties un to arī darām. Bet noteikti vajag apjautāties cenas vairākās vietās, jo, piemēram, par identiskiem pončo vienā vietā mums prasīja 90 soles un zemāk par 70 nelaida. Citā vietā jau sākumcena bija 50 soles.
5.oktobris
Pēdējās dienas Peru esam nolēmuši veltīt Kolkas kanjona apskatei. Esam izvēlējušies 2 dienu ekskursiju. Mums pievienojas ļoti jauka peruāņu ģimene (tēvs, māte un 2 meitas) un viens francūzis. Peruānis ar iesauku Pope ir ārsts un tīri labi runā angliski, tāpēc ar viņu pamatā arī komunicējam. Pa ceļam šis mums parāda, kuri ir halucogēnie kaktusi. Brauciena laikā ceļa malās var vērot ganāmpulkus ar lamām un alpakām, kā arī savvaļā dzīvojošās vikunjas. Interesanti liekas tas, ka vietējiem lamas vilna nav diez ko lielā vērtē, no tās pamatā gatavo segas. Apģērbiem izmanto alpakas vilnu, kas ir augstvērtīgāka. Vikunjas dzīvo tikai savvaļā, mājās tās turēt ir aizliegts. Lai tiktu pie šamo vilnas, reizi divos gados cilvēki ielenc vikunju baru un lopiņus apcērp (biežāk nevar, jo vilna ataug ļoti lēni). Līdz ar to izstrādājumi no vikunju vilnas ir paši dārgākie (simtos un tūkstošos dolāru). Pa ceļam šķērsojam “Mirador de los Andes” – augstāko kalnu pāreju mūsu ceļojuma laikā, kas ir nepilnu 5 km augstumā. Lai gan ceļojums jau iet uz beigām un pa kalniem esam dzīvojušies pietiekami, galva tomēr viegli reibst un straujāka pārvietošanās rada elpas trūkumu. Pa ceļam piestājam vēl pāris skatu punktos, kur, protams, neatņemama sastāvdaļa ir suvenīru tirgotājas. Blakus ganās maza lamiņa, un vīram, bez šaubām, rodas nepārvarama vēlme ar viņu nofotografēties. Laikam jau lopiņš nesaprata viņa mēģinājumu apskauties, jo piespļāva pilnas acis.
Šīsdienas galamērķis ir Chivay pilsētiņa, kur mums paredzētas pusdienas, termālo baseinu apmeklējums un nakšņošana. Ekskursiju laikā iekļautā ēdināšana parast ir „buffet” tipa („zviedru galds”). Tā ir laba iespēja nobaudīt dažnedažādus vietējos ēdienus, sākot ar lamu un alpaku gaļu, un beidzot ar kaut nelielu daļu no Andu kartupeļu lielās dažādības (to šeit ir vairāki tūkstoši šķirņu). Pēcpusdienā apmeklējam La Calera karstos avotus, kas plūst no zemes dažādās temperatūrās (no 35 līdz pat 80 grādiem), tad tiek sajaukti ar aukstu kalnu ūdeni un novadīti uz vairākiem baseiniem arī ar atšķirīgu ūdens temperatūru. Taisni šai dienā ir etnogrāfiskā muzeja atklāšana (nu tāda viena neliela telpa termālo baseinu kompleksā), un tam par godu tiekam cienāti ar dažādām uzkodām un Pisco Sour, kas ir Peru nacionālais alkoholiskais dzēriens (sastāv no Pisco (vīnogu brendijs), laima sulas, olbaltuma, sīrupa). Pa nakti paliekam Inkari Eco Lodge (http://www.inkarihoteles.com).
6.oktobris
Ceļamies agri, jo 6 no rīta paredzēta izbraukšana uz Cruz del Condor – vietu, kur var vērot kondorus lidojumā. Ceļš ved tieši gar Kolkas kanjonu, kas ir viens no dziļākajiem pasaulē. Skati ir elpu aizraujoši. Pēc pāris stundu brauciena nonākam skatu punktā, lai vērotu cēlos Andu putnus. Un te nu jāsaka, ka laiks uz brīdi apstājas un mēs nododamies kondoru vērošanai, mēģinot noķert un iemūžināt labākos kadrus. Laiks paskrien nemanot un jādodas atpakaļ uz Arekipu. Pa ceļam vēl piestājam pāris vietās, kur tiek tirgoti vietējie suvenīri un noprovējam vietējos augļus – īpaši interesanta liekas kaktusvīģe, kuras mīkstums izskatās gandrīz kā kivi – zaļš ar melnām sēkliņām, taču ir nežēlīgi skābs. Pēcpusdienā paklaiņojam pa Arekipas centru. Vakarā ar Cruz del Sur busu braucam uz Limu. Biļetes cena 53 usd. Brauciena ilgums 15 h.
7.oktobris
Limā paliekam viesnīcā De Ville Inn (http://www.devilleinnhotel.com), Miraflores rajonā. Sākotnēji bija doma vakarā apskatīt Parque de la Reserva izgaismotās strūklakas. Taču nogurums ņem virsroku un atstājam šo objektu citai reizei. Nākamajā rītā nedaudz paklaiņojam pa Miraflores, aizejam līdz Larcomar kompleksam Klusā okeāna krastā (http://www.larcomar.com) – šeit vairākos stāvos izvietoti veikali, ēstuves, kinoteātris utt. Papusdienojam un laiks nepielūdzami liecina, ka šis ceļojums tuvojas beigām. Šoferītis aizved mūs uz lidostu, kur sākas mūsu garais ceļš mājup, pa ceļam ieskrienot vēl Miami un Ņujorkā.