Svelmainā Venēcija...

  • 4 min lasīšanai
  • 20 foto
Jāatzīst, ka Venēcija kā galamērķis tiek izvēlēta nejauši – papētot Ryanair mājas lapu, izdevīgs piedāvājums, kāpēc gan ne??? Dzirdētas jau dažādas atsauksmes par šo aviokompāniju, bet pirms piekrist kādam no šiem viedokļiem, vispirms jāpārbauda uz savas ādas... izlidošana no Frankfurt Hahn uz Treviso, nokļūšana uz un no šīm abām vietām nodrošina speciālie busi, tā kā ar to nav problēmu. Ceļojumu sākam no Vācijas pilsētiņas Erfurtes, kur iepriekšējā nedēļā veiksmīgi ar pēdējo eksāmenu tiek pielikts punkts vasaras semestrim. Nu tā – vasara mēs nākam!!! Divas stundas tiek pavadītas vilcienā uz Frankfurti, jāpiebilst, ka īpaši ērti jau nav sēdēt vilcienā uz zemes, bet vismaz ir paklājiņi. Kur tie visi cilvēki tā sadomājuši braukt ceturtdienas agrā rītā?? ?Ātri uzmetam skatu uz pāris Frankfurtes izslavētajām ēkām. Tālāk atkal gandrīz divu stundu ceļš ar autobusu līdz lidostai un tad jau drīz arī es varēšu izveidot savu viedokli par šo daudz aprunāto aviokompāniju. Nu jā lidosta nav tik mājīga kā Rīgā, rindā arī kādu laiciņu jāpastāv, bet pēc dzirdētā, kas tagad darās Rīgas lidostā, nav par ko sūdzēties. Drīz paceļamies debesīs un doma vien, ka drīz ielidosim mākoņos, kas rotā Itālijas debesis, priecē:) Sejā iesitas karsts, mitrs, svelmains gaiss, beidzot var novilkt jaku, vasara. Muitas kontroles nav, paķeram savu koferīti un dodamies ķert autobusu, prātā iešaujas doma, ka braukt ar vietējo transporta sistēmas autobusu būtu lētāk nekā ar ryanair piespēlēto busu. Sākam meklēt, bet kad nevienā pieturu sarakstā neatrodam vārdu Mestre, sēžamies vien iekšā Ryanair busā, kurā stundu mocāmies, jo liekas, ka vārdu salikums gaisa kondicionieris šim busam ir svešs. Pēc karstā bezgaisa pārbrauciena, veiksmīgi atrodam nākamo pieturu, no kuras atiet autobuss uz rezervēto kempingu Fusina. Īsti vēl neiebraucot tājā biļešu pirkšanas sistēma, līdz kempingam aizbraucam kā divi zaķi. Diez cik liels sods ir par braukšanu bez biļetes??? Kempings Fusina. Piereģistrējamies un pusizcepušās velkamies uz mums ierādīto cabīni – nu riktīgs kabūzis – divas gultas, galds un pāris plauktiņu. Nu jā, ko gan patiesībā vairāk vajag??? Hmm, varbūt gaisa kondicionieri??? Nu labi, labi, iztikšu! Noliekam mantas un pirms gulētiešanas ejam izlūkot apkārtni. Kempings diezgan liels – daudz tādu kabīņu, daudz telšu, tualetes un dušas arī tīri labas, veikals, bārs, restorāns, veļas mazgātava un vēl daudz kas cits, pēc kā var rasties vajadzība. Aaa, un daudz austrāļu.... šis kempings ir kā liela ballīšu vieta, kas pieklust vienīgi pa dienām, kad tās iemītnieki dodas vai nu uz Venēciju vai kādu citu salu.... protams, var arī atrast kādu klusāku nostūri..... arī dažu minūšu attālumā ir kuģīšu piestātne, no kuras var tikt gan uz Venēciju, gan uz Alberoni pludmali, brauciens turp atpakaļ maksā 10Eiro, bet, ja iegādājas biļetes 3 dienām, jāmaksā tikai 2dienu cena. Izlemjam nākamajā dienā ķert sauli pludmalē. Venēcija mazliet pagaidīs, kā nekā kempinga mazais kabūzītis ir mūsu nākamo 5 dienu mājas. Alberoni Beach. Pēc brauciena ar kuģīti un sekojot pūlim, kas kā domājams arī dodas uz pludmali, veiksmīgi tur arī nokļūstam. Pludmalē tumšas un karstas smiltis, tā kā kājiņas jāsaudzē, bet ūdens silts un pirmo reizi šajā vasarā peldos jūrā. Na jā, ir jau ar pēdējais laiks, jūlija beigas jau... gulšņājam pludmalē pāris stundas, gribas jau iegūt to brūnumiņu. Hmm, pāris stundas pludmalē, bet sekas būs jūtamas pēc tam pāris dienas. Pārvācamies uz pludmales bāru, pēc pāris aukstiem dzērieniem, soļojam atpakaļ uz piestātni gaidīt kuģīti. Karsts jau kā ellē, kaut gan nekad tur nav būts:) pēc aukstas dušas, dodamies uz tā saukto restorānu, ko drīzāk sauc par alus dārzu, vakara pasākums karaoke – nu jā, dažam sanāk, dažam ne tik labi, bet vakara vadītājs Robija Wiljamsa dziesmas dzied tā, ka atliek tikai nobrīnīties. Jāpiebilst, ka šajā kempingā katru vakaru notiek kāds pasākums un arī jautrība blakus esošajā bārā nepierimst līdz vēlai nakts stundai, tāpēc tiem, kas plāno nakšņot šajā kempingā, ir jārēķinās ar to, ka klusums naktī būs īpaša ekstra. Venēcija. Tur mēs pavadām visas nākamās trīs dienas. Skaisti jau tur ir un lai kā es tagad censtos to visu aprakstīt, nesanāks tik jauki un skaisti kā tas ir redzēt to visu savām acīm. Lielais karstums šajās dienās piešķīra Venēcijai īpašu auru, vienmēr atcerēšos Venēciju kā karstu un svelmainu, liekas, šajās trīs dienās izstaigājām Venēciju krustu šķērsu, sākot no tūristu pārpildītām vietām, kā Svētā Marka laukums, Rialto, un beidzot ar parkiem, kur paslēpties ēnā no saules un tūristu pūļiem, kas jūlijā pilnībā ir ieņēmuši Venēciju. Restorāni, izslavēties apskates objekti un mazie suvenīru veikaliņi pilni cilvēkiem. Liekas, šeit ir gandrīz viss, no Gucci, Pradas līdz izslavēto zīmolu kreisajiem tirgotājiem, un kas likās interesanti, visi šie kreisie tirgotāji ir melnas ādas krāsas cilvēki. Ja šad tad ieskatās kartē, tad Venēcijas labirintos ir grūti apmaldīties, kā arī kā trešais grupas biedrs ir uzradusies ūdens pudele, bez kuras nu nekur, savādāk tiešām rodas sajūta, ka var izžūt. Daudz, nu ļoti daudz ir suvenīru veikaliņu un nojumju, pārdevēji izpalīdzīgi, reti kurš uzbāzīgs, ar to saistās arī kāds interesants atgadījums – kāds suvenīru tirgonis, uzzinot, ka esam no Latvijas, skaidrā latviešu valodā pasaka „Paldies”! Jauks pārsteigums. Arī iepriekš dzirdētie apgalvojumi, ka Venēcijai piemīt tās „īpašā” smarža, šajās dienās neguva apstiprinājumu, kā arī vēl viens apgalvojums, ka Venēcijā ir ļoti uzbāzīgi gondoljeri, neapstiprinājās, jā, daži ir skaļi, bet ne uzbāzīgi... bet, manuprāt, Venēcija ir vieno no tām pasaules pilsētām, ko noteikti ir vērts redzēt un, ja spēj neņemt vērā lielos tūristu pūļus, īpaši jauki tur ir karstajās vasaras dienās, svelmainais gaiss rada īpašu atmosfēru (ja, protams, cilvēkam nav lielu iebildumu pret karstumu)... Pēc dažām gulētām stundām, jo Fusinas kempingā ir naktis, kad grūti ieiet gulēt un nepievienoties pārējiem, kas bārā jautri dejo, ir silts un jautrība sit augstu vilni:) ir pienācis laiks doties mājup, nav arī vairs tik karsti, mazliet arī sāk nomākties un tad jau vairs arī lielās somas neliekas tik smagas... dažas stundas Mestres pieturā gaidot autobusu uz Treviso un tad vēl dažas lidostā un mēs jau paceļamies spārnos...Ar Dievu karstā Venēcija!!!! P.s. ja kādam rodas kādi jautājumi, piemēram, par izmaksām vai ko citu, jautājiet.... bet ceļojums sanāca vairāk kā vienkāršs atpūtas brauciens, bez īpašas plānošanas...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais