Viena diena Antālijas kūrortā

03.06.2005
5 min lasīšanai
9 foto

Tikai nepilnas četras stundas laika nepieciešams, lai no Liepājas nokļūtu Turcijas kūrortā Antālijā pie Vidusjūras. Šādu iespēju kopš 31. maija sniedz tūrisma firma “Tez Tour”. Paredzēts, ka jūnijā, septembrī un oktobrī ik pēc 10 dienām no Liepājas izlidos “Latcharter” lidmašīna “YAK-42”. Tad nu devos līdzi pirmajā lidojumā, palūkot, kā tad tur ir. Ir dzirdētas skeptiskas atziņas par Krievijā ražotajām lidmašīnām. Dažs tūrists pat teicis: “Ar “jaku” nelidošu. Tikai ar “Airbus!” Taču vairāki pieredzējuši ceļotāji veltīja atzinīgus vārdus šim lidojumam. Mīksta gan pacelšanās, gan nolaišanās. Lidojuma laikā iztika bez straujiem pagriezieniem, un lidmašīnu gaisā reizēm pakratīja ļoti nenozīmīgi. Tad jau tramvajs dreb desmitreiz jūtamāk. Dzirdēju arī izskaidrojumu šādai atzinībai. Proti, šo “YAK-42” vada pilots Pēteris Ozoliņš – viens no pieredzējušākajiem lidotājiem Latvijā. Kompānijā “Latcharter” viņš strādā kopš uzņēmuma dibināšanas, un, ieraugot lidmašīnā viņu, daudzi pasažieri jau zin, ka lidojums būs bez pārsteigumiem. Bet drīzumā arī skeptiķiem vairs nebūs iemesla pukoties, jo pēc pāris mēnešiem šī lidmašīna tiks pārdota, un “Latcharter” pāries uz “Airbus A320” lidmašīnām. Jo tās tomēr ir ietilpīgākas un jaudīgākas. Salīdzinājumam: “YAK-42” un “Airbus A320” no Antālijas uz Rīgu izlidoja gandrīz vienlaikus, bet “Airbus” galamērķī ieradās 40 minūtes agrāk. Maltīte 10 kilometru augstumā Bet pats lidojums no Liepājas uz Antāliju notiek deviņu līdz desmit tūkstoš metru augstumā. Lidmašīnas vidējais ātrums – 700 kilometri stundā, un tiek šķērsotas vairāku valstu gaisa telpas, proti, lidmašīna no Latvijas ielido Lietuvā, pēc tam Baltkrievijā, tad lidojums turpinās virs Rumānijas, Bulgārijas, un tad pāri Melnajai jūrai uz Turciju Stambulas virzienā. Lidojuma pēdējās 45 minūtes paiet, šķērsojot Turcijas teritoriju līdz Antālijai pie Vidusjūras. Ja nav pārāk mākoņains, tad var baudīt skatus uz zemi no putnu lidojuma. Var arī atspirdzināties – stjuartes neierobežotā daudzuma pasniedz bezalkoholiskos dzērienus – sulas, limonādes, minerālūdeni, tēju, kafiju, kā arī balto vai sarkanvīnu. Arī maltīte ir sagādāta un iepakotu to pasniedz katram pasažierim. Gardēdis, kuram patīk dažādu našķu daudzveidība, par to īpaši priecāsies. Kāpēc apceļ kanādiešus? Pēc nolaišanās Antālijā uzreiz nav manāms nekāds kontrasts ar Latvijas klimatu. Īpaši tādēļ, ka otrdien īsi pirms liepājnieku ierašanās Antālijā nolija lietus, lai gan šajā apvidū saulains esot 300 dienas gadā. Arī gaisa temperatūra tāda pati, kāda pirms dažām stundām izjusta Latvijā – ap plus 20 grādiem. Vēlāk gan uzzinam, ka pirms dažām dienām Antālijā bijusi 35 grādu svelme. Ievērības cienīgs ir Antālijas starptautiskās lidostas pasažieru terminālis, kurš nodots ekspluatācijā tikai šā gada aprīlī. Uz šī fona Rīgas lidosta izskatās pēc kādas nelielas provinces lidostiņas. Ar vīzām Turcijā problēmu nav. Turki šo dokumentu tirgošanu pārvērtuši par ienesīgu biznesu. Turcijas vīzu var iegādāties turpat lidostā. Vien jāsamaksā 15 ASV dolāri vai 10 eiro, un saņem pasē uzlīmīti. Nekādas pratināšanas par ierašanās mērķi un tamlīdzīgi. Virs kasēm ir arī uzrakstīts, cik par vīzu jāmaksā no katras valsts ielidojušiem ciemiņiem. Pēc kādas sistēmas šo taksi nosaka, atbildi tā arī nesaņēmām. Bet interesanti būtu gan uzzināt, kāpēc, piemēram, nabaga kanādiešiem par vīzu jāmaksā 60 ASV dolāri vai 45 eiro. Starp citu, Antālijā tūristiem nav sarežģījumu ar valūtu, lai gan turku liras Latvijā iegādāties nav tik viegli. Acīmredzot šajā nacionālajā valūtā turki veic tikai kādus komunālos maksājumus, bet visi darījumi tiek veikti pasaulē populārākajās naudas vienībās – jau pieminētajos ASV dolāros un eiro. Arī valodas barjeru austrumeiropiešiem īpaši izjust nevajadzētu. Ļoti plaši tiek lietota krievu valoda. Mazāk populāra ir angļu valoda, bet vācu valodu saprot daudzi. Tam ir arī savs izskaidrojums: savulaik Vācija oficiāli uzaicinājā darbā tūkstošiem turku viesstrādnieku, tāpēc starp šīm valstīm notiek pastiprināta kultūras un tūrisma aprite. Labas villas par zemu cenu Pati Antālija rada liela būvlaukuma iespaidu. Un tā tas patiesībā arī ir. Vēl pirms 10 gadiem tā bija galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar dārzeņu un augļu plantācijām. Tikai pagājušā gadsimta 90. gadu nogalē šī vieta sāka veidoties par kūrorta zonu. Kā stāstīja gide, tad Antālijā uz dzīvi apmetušies gandrīz miljons turku no tuvākās apkārtnes. Viņus izbaidījusi zemestrīce, tāpēc meklējuši drošāku vietu. Tad nu arī bija vajadzīga kāda nodarbošanās, tāpēc sāka attīstīties tūrisma industrija. Tagad plantāciju vietā slejas milzīgu jaunceļamo debesskrāpju karkasi, greznu villu ciematiņi, kā arī viesnīcu kompleksi. Ir skaidri redzams, ka gandrīz visas ēkas ir pilnīgi jaunas. Šur tur gan vēl manāma kāda pagātnes aina, proti, starp debesskrāpjiem bieži pamanāmi aitu bari, ko uzrauga kāds turks. Brīžiem gan nevar saprast, ko tās aitas ēd, ja viņas tiek triektas pa celtniecības tehnikas izdangātajiem dubļiem. Celtniecību Antālijā veicinājusi arī Turcijas likumu liberalizāciju. Ja kādreiz ārzemniekiem nekustamo īpašumu drīkstēja tikai iznomāt ilgtermiņā, tad tagad to jau var pirkt. Turīgi ļaudis no Krievijas šo iespēju arī izmanto. Arī cenas ir pārsteidzoši zemas. Piemēram, vidēja līmeņa villa maksājot apmēram 40 tūkstošus eiro. Iznāk, ka liepājnieks, kam pieder sava māja, varētu to pārdot un par šo naudu nopirkt divas villas Antālijā. Dārgā gaļa un sāļā jūra Daudz turku ir nodarbināti lauksaimniecībā un augļkopībā. Tūristiem no Latvijas īpašs baudījums ir dārzos vai plantācijās augošie apelsīnu, citronu un mandarīnu koki. Un vēl visapkārt ir ļoti daudz tādu kā siltumnīcu. Bet izrādās, ka tās nemaz nav siltumnīcas, jo plēvju pārsegam ir pilnīgi pretēja funkcija, proti, tās neļauj saulei izdedzināt dārzeņu audzes. Antālijā mēdzot būt pat līdz plus 50 grādu svelme, un tādā karstumā bez aizsega iznīktu visas plantācijas. Arī uzturā galvenokārt tiek lietoti dārzeņi un augļi. Tos restorānos pasniedz visdažādākos veidos – ceptus baklažānus, kartupeļi, kukurūzu u.c. Gaļu turki ēdot ļoti maz, jo tā esot ļoti dārga – 18 ASV dolāri kilogramā. Arī zivis ir ļoti dārgas, jo Vidusjūrā ārkārtīgā sāļuma dēļ to ir ļoti maz, tāpēc tās tiek ievestas. Pieminot Vidusjūras sāļumu, jāpabrīdina peldētāji, kuriem patīk peldēt zem ūdens ar atvērtām acīm. Šāda pelde Vidusjūrā var beigties ar raudāšanu. Starp citu kūrortā pie jūras ir vairākas dušas, kurās pēc peldes jūrā tūristi noskalo ūdeni no ķermeņa, ja negrib iejusties sālīta gurķa lomā. Savukārt pieczvaigžņu viesnīcā “AMARA Beach Resort” tūristu ērtībām ir arī divi peldbaseini un pat akvaparks. Pats atpūtas komplekss arī ir pilnīgi jauns, uzbūvēts tikai pērn. Nacionālās klepus zāles Lai gan gide skaidroja, ka Turcijā 90 procenti iedzīvotāju ir musulmaņu, Antālijā tas nav īpaši izteikts. Protams, vietām pavīd gan lielākas, gan mazākas mošejas ar minaretiem, bet, ja salīdzina ar Liepāju, tad vēju pilsētā dievnami sacelti daudz blīvāk. Arī izteikti reliģisks apģērbs bija manāms ļoti reti. Dienas laikā redzējām tikai kādas piecas sievietes ar melnām parandžām. Protams, arī tūristu pūļi atšķaida musulmanisko vidi. Bez tam turki paši izdomājuši, kā apiet savas reliģiskās normas. Viņi alkoholu gandrīz nelieto. Bet, ja lieto, tad savu nacionālo anīsa degvīnu “raki”. Tas gan garši pēc bērnībā populārām klepus zālēm. Un interesanti, ka atšķaidot “raki” ar tīru ūdeni, tas kļūst pienbalts. Tad nu turku filozofija esot šāda: Dievs nedrīkst redzēt, ka viņi dzer degvīnu. Bet atšķaidīts tas izskatās pēc piena. Dievs neredz, ko viņi patiesībā dzer, tātad – drīkst! Tie ir tikai daži iespaidi par Antāliju. Izbaudot pilnu desmit dienu programmu, to noteikti ir daudz vairāk. Pazvilnēt zem palmām Vidusjūras krastā, izjust pilnīgi citu vidi, klimatu un veģetāciju vien ir, ko vērts. Un, starp citu, izskanēja vairāki komplimenti par tūristiem no Baltijas valstīm. Viņi Antālijā ir labprāt gaidīti, jo ar viņiem neesot nekādu problēmu – Baltijas valstu tūristiem ir augsts kultūras līmenis, viņi prot baudīt atpūtu, tai pat laikā nenogurdinot apkalpojošo personālu ar untumainām prasībām. Interesanti fakti * Ja Antālijā vēlas īrēt automašīnu, jārēķinās, ka tas dārgi maksās. Degvielas cena – divi ASV dolāri litrā. * Lai arī daudzi turki runā krieviski, dažus vārdus gan vajadzētu izvairīties teikt. Piemēram, sulu vēlams lūgt angļu vai vācu valodā, jo krievu “sok” turku valodā nozīmē “iebāz”. * Ja kāds turks tūristei demonstrē knipi zem zoda, tas nenozīmē, ka viņš vēlas kopā izdzert. Šis žests turkiem nozīmē frāzi: Tu man patīc!” *Nav vēlams nokļūt turku ārstu rokās. Jo viņi negrib ārstēt, bet gan uzreiz piedāvā operēt. Finansiāli ārstiem tas esot ļoti izdevīgi.

Viena diena Antālijas kūrortā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem