Ceļojums uz Keniju. Otrā daļa.

  • 11 min lasīšanai
Beach boys (pludmales puiši)- tie ir kenijieši, kas izklaidē tūristus pludmales tuvumā. Kā jau iepriekš rakstīju, viņi ir gatvi piedāvāt gan eksursijas, gan suvenīrus, gan arī vienkārši labi pavadītu laiku, sarunājoties. Pasauļojamies, izstaigājamies, izpeldamies. Ir piedāvājums doties makšķerēt ar beach boys, bet par dārgu samaksu.Viņi grib 50 eiro no katra cilvēka, bet, ja esam mazāk kā 3 braucēji, tad esot jāmaksā vairāk. Protams, viņi makšķerniekus apgādātu ar dzeramo ūdeni, ēdienu un arī makšķerēm. Pie sevis domāju, ka viņi ir aptrakuši, bet Alessandro ilgi vēl domās-braukt vai nebraukt, mēģinot pierunāt avantūrā doties arī mani.. Ejam apskatīt, kas notiek kaimiņu viesnīcā, bet pie tās teritorijas redzam tikai sargus un graustu. Viensīcas virtuvē pirms četriem gadiem izcēlies ugunsgrēks, un tā arī nodega visa celtne. Kenijā celtnēm lielākoties jumti ir no sausas palmas lapām, tāpēc viesnīcās pat smēķēt drīkst īpaši norādītās vietās. Tagad tur staigā tikai kenijiešu sargs, un uz bijušās ēkas pamatiem atpūšas zvejnieki, kuri pēc loma bijuši pie 200 kilometru attālās Zanzibāras krastiem. Kad makšķernieku laivas piestāj krastā, ierodas arī sievietes ar toveriem, kas ir gatavas saņemt iedalītās zivis. Mums beach boys izsaka piedāvājumu iegriezties kenijiešu dzīvesvietā, lai apskatītos, kā viņi dzīvo. Mēģinām izvairīties, tomēr tiekam pierunāti. Kad tiekam ievesti vienā suvenīru veikaliņā, ārā vairs netiekam. :) Mums piedāvā koka figūras, čības utt. Kad izejam, tad viens kenijietis aizvien nāk līdzi Alessandro un sauc- "Nu ko, pārdomāji?? Nāci taču iepirkties?!!" Atbildēju, ka puiši mūs aizveda tikai ekskursijā un ka nebijām nākuši ar nodomu tērēt naudu, jo mums tā pat nebija paņemta līdzi.. Uffa.. :D Mani uzjautrina beach boys raksturs, bet reizēm arī sadusmo. Nākamajās dienās sapratīšu, ka tikai pie mūsu pludmales viņi ir tik uzmācīgi. Izrādās, citur ir sargi ne tikai viensīcas teritorijā, bet arī pašā pludmalē. Mūsu pludmalē sargu neesot, jo vairākas reizes starp viņiem un beach boys ir izcēlies pamatīgs tracis. Kur klienti, nauda, nauda- tur cīņa par valdīšanu :D . Secinājums ir arī tāds, ka itāļi kenijiešus ir ļooooti izlutinājuši, jo pirkt suvenīrus viņi dodas nevis uz veikaliem, bet no šiem puišiem, pie kuriem viss maksā pat 4reiz vairāk... Pēc pastaigas atgriežamies istabiņā, kur ieraugām uz gultas skaistu Petera novēlējumu Valentīndienā!! Paldies tev, Pēteri!! Vakara programmā bija paredzēta kenijiešu trakās dejas. Pie mums ciemas ar bungām, tamburīniem un citiem mūzikas insrumetniem ierodas dejotāji. Tas ir apbrīnojami, kā viņi dejo! Ir tik skaisti, bet tai pat laikā- amizanti. Mēģinu iemūžināt šos dejotājus fotogrāfējot, bet tas ir grūti izdarāms, jo viņu kustības ir pārāk ātras. :) Visskaistākā, manuprāt, bija deja, kurā ataino jaunieša iekļūšanu pieaugušo kārtā. Izrādās, ka masajiem ir interesanta kārtība, kādā viņi tiek pieņemti vai nepieņemti tribu. Ir daudz un dažādu pārbaudījumu, kas jāiztur. Viens no tādiem esot dzimumorgāna apgraizīšana. Jaunietim plaukstās jāturot pa akmenim un pa vienam arī uz katra ceļgala. Puikam esot jābūt tik drosmīgam, ka rituāla laikā nedrīkstot pat mazliet nodrebēt. Ja nokrītot kaut viens akmens, viņš pārbaudījumu nav izturējis. Jaunietis varot tikt atstumts no sabiedrības. Arī pie sievas masajam tikt esot maz izredzes, kā arī dragi no viņa varot novērsties. Pēc tam viens no pārbaudījumiems ir došanās savannā, kur esot jānogalina lauva... Agrāk katrs masajs mēģinājis nogalināt pa lauvai, taču tagad to darīt ir stingri aizliegts, jau lauvu skaits esot krasi samazinājies. Nogalina tikai tos, kas aiztiek mājdzīvniekus. Rituālu šajos laikos viņi izpilda barā, tātad vienu lauva uz visiem. Nogalināta netiek lauva, kas parāda bailes, apgriežoties ar kājām gaisā. Tāpat nogalināta netiek lauvene, kas gaida mazuļus. Aizplūdu stāstos, bet turpināšu par dejām.. Kad atgriezos pie draugiem, sekoja pāru deja, kurā viens ir kenijietis, bet otrs- ciemiņš bālģīmis :) . Tieku uzlūgta arī es un Uhh, uhhh, kā mani idancina, izdrebina.. Ja vien es būtu kolumbiešu Šakira :D , tad viņi un skatītāji redzētu, taču neesmu mācījusies pat modernās dejas. Pēc visām šīm dejām kenijieši aiziet paņemt pauniņas. Atnāk atpakaļ placī un izklāj, izliek dažādus priekšmetus. Andelēšanās var sākties!! Jā, viņi pārdod visu ko, sākot no auskariem, rokassprādzēm, čībām, lakatiem, līdz pat koka statujām, gleznām un bungām. Man nav nodoms pirmajos vakaros kārtīgi patērēties, tāpēc arī es savā pieticībā iegādājos zebras krāsas gurnu lakatu. Nu man būs viens vairāk!!! Draugi nosaka, ka man to būšot jālieto Safari pelbaseinā. Kāpec gan ne? Paķeršu līdzi! Pēc tirgošanās seko kāds atveldzējiošs dzēriens un tad naktsmiers. Karstums mūs ir tik ļoti mūs ir nogurdinājis. Labrīt! Trešais rīts ir skaisti sagaidīts!Šodien taču brauciens uz Safari!! Tiekam pamodināti agri-sešos. Pusseptiņos brokastojam, bet septiņos jau jāizbrauc. No trim busiņiem ierodas tikai viens, kas, kā vēlāk izrādās, ir paredzēts mūsu četrotnei, bet divi ir aikavējušies 30 kilometru attālajā Malindi.. Drīz būšot klāt,-mums saka. Gaidām pusotru stundu... Sākam jau iekšēji dusmoties uz viesnīcas vadību, izsakām priekšlikumus izpeldēties peldbaseinā, bet drīz irodas arī automobīļi. Tiekam iepazīstināti ar mūsu šoferiem. Gidi būšot pie Tsavo East parka. Mūsu šoferis esot King of Safari. Tā viņu mums piesaka dēls, kurš stūrē citu busiņu. Labsirdīgi pasmejamies par onkulim doto iesauku.. Nu ja.... Izbraucam no Vatamu ciematiņa, aplūkojot, kā dzīvo vietējie. Tirdziņos pārdodamā prece pārsvarā tiek izkārtota uz zemes. Tur pārsvarā atrodas augļi un dārzeņi. Ir arī stendi ar lietotajām drēbēm, ko, cik uzzinājām no Nikodamuss, pārdod tad, kad tūristi tās sadāvinājuši nabadzīgiem ļaudīm... Kas viņu zina, cik no lietām, ko sadāvināsim, nonāks tirgū. Uz ielām izkārtotas ir arī divvietīgās gultas. Garām pabizo kazas, melnas, raibas un blējošas. Ierugām pa kādai interesantai govij, kurai gluži kā kamielim, uz muguras ir izcilnis. Redzam mājas jeb būdiņas, kas celtas no dubļiem. Jautāju, vai lietus perodā tās nesabrūk vai neizšķīst, bet atbilde bija, ka nē, jo dubļi paliekot cieti kā keramiskie izstrādājumi. Ja pie mums guļošie policisti ir asfaltēts pacēlums, tad viņiem tā ir perpendikulāri ceļam ierakta palma. Šādi uzkalniņi ir pie visām skolām. Palēkšanās uz tāda guļošā policista ir diegan augsta, tāpēc mašīnas, manuprāt, dabū pamatīgi ciest. Ceļi nav asfaltēti un ir bedrēm pilni, bet es, latviete, pie tādiem esmu jau pieradusi!! :) Masāžas, masāžas, masāžas! Kā? Nu kratoties taču! :) Dodoties aizvien vairāk savannā, ceļa malās pamanām ģimenes, kas mūs sveicina. Ja mašīna mazliet piebremzē, tad bērniņi sāk skriet mašīnai līdzi. Draugi sāka dāvināt krekliņus. Bērni par to pateicās ar itālisko Grazie! Ir puisītis, kas prasa biscotto. Draugi izceļ no somas vafeles un iedod to nu jau laimīgajam puišelim. Mēs vēl neko nedāvinām, jo viss atrodas bagāžas nodalījumā, bet lasīju arī to, ka daudz tālāk no ciematiem ir vēl nabadzīgākas ģimenes, kam nav, ko pat uz zoba likt, tāpēc krekliņus, pildspalvas, konfektes un blociņus glabāju momentam, kad satiksim tos, kam vairāk palīdzība vajadzīga. Ierodamies mūsu skaistajā apmešanās vietā Kuvinda camp pie Tsavo upes. Esam 20 km attālumā no Tsavo East parka. Tiekam arī brīdināti neiet klāt upei, jo tajā mītot krokodīli. Seko eksursija masaja pavadībā tuvējā parciņā. Redzam daudz kaulu, ko atstājuši krokodīli, redzam ziloņu kakas. Masajs pat noska, ka tās esot siltas, tāpēc zilonis te pastaigājies pirms dažām stundām. Tiekam iepazīstināti ar dzīvnieku pasauli, mums tiek parādīts arī krūms, ko kenijieši izmanto zobu tīrīšanai. Pēc pusdienām un diendusas dodamies uz parku. Redzam daudz, daudz Zuzes un Zužus :) , gan tādus kas kāri plūc zaļās lapas, gan tādus, kas dzer, iebriduši Tsavo upē. Šad tad pāri ceļam pārskrien zebru bars, pa kādam bifelim. Redzam antilopes, gazeles, strausus, pērtiķveidīgos, nīlzirgus, taču skaistās žirafes un Simbu, kā arī gepardus šodien neieraugām. Pie Tsavo parka ieejas un tai pat laikā izejas, dodamies apskatīt krokodīlus. Grūti viņus pamanīt, bet tad ieraugu virs ūdens paspīdam mazas ačeles. Saucu:"Ecco, Cocodrillo, cocodrillo!" Pieskrien viens kenijiešu pusaudzis un ar svilpošanu un mcu, mcu viņus izvilina no ūdens. Ak, jūs, mazie, zaļie, viltīgie smukuļi,-pie sevis nodomāju. Naktsmājās pēc paēšanas dodamies pie ugunskura, lai ieklausītos masaja stāstos par viņu tribu dzīvi. Stāsti bija ļoti aizkustinoši. Vai nu viņš bija vai arī nebija īsts masajs (ilgi šaubījos viņa viltīgā smaida dēļ, kas rotāja tā seju stāstīšanas laikā) , bet tie stāsti gan bija īsti, to zinu. Sapratām, ka dzīvniekiem ar masajiem esot interesanta sadzīvošana. Masaju apģērbs ir zils vai sarkans. Ja dzīvnieki savannā ieraugot masaju, viņi bieži bēgot prom, jo zina, ar ko ir darīšana. Masajs ir spējīgs aizbaidīt pat agresīvo ziloni.Reiz arī mūsu šībrīža naktsmītnes restorānā galvu esot iebāzis zilonis.. Masajs tam priekšā parādījis kaut kāds kustības, un zilonis esot aizčāpojis projām. Ceturtā diena Kenijā ir Ceturtdiena!! :) Šī diena atkal tiek pavadīta savannā, apraugot dzīvniekus un, protams, tos fotogrāfējot. Naktī bija lijis, tāpēc sākumā vairāk par ziloņiem, zebrām un bifeļiem, kas spēlējās dubļos, nereredzam. Ik pa brīdim pamanām arī gazeles, antilopes, dažādus putnēnus, bet dažbrīd sajūtam arī patīkamu smaržu. Nakts laikā ir uzziedējuši krūmi!! Vakar vēl nekā nebija, bet šorīt daba ir pamodusies pēc īslaicīga lietus!! Priecājas arī daudzumdaudzie baltie tauriņi. To skaits ir mērāms tūkstošos. Mjā, visapkārt ir tik smaržīgi un skaisti!!! Uz pusdienas laika pusi, kad daudzi itāļī aizvien vēl ir miegaini un gulšņā mašīnas sēdekļos, pamanu arī žirafi!!! "Zināju, zināju, ka tieši es to ieraudzīšu!"- teicu :) Pēc tam jau redzējām vēl vienu žirafi, tad iguānas, Simbas un, kad nonācam oāzē, redzējām daudz dzīvniekus vienkopus. Daļa ēda, daļa atkal karstuma dēļ slēpās paēnā. Redzējām dik dik, kas izrādās esot vienīgais dzīvnieks, kurš nedzerot ūdeni... Pusdienojam skaistā vietā pašā oāzes viducī- Ashnil Aruba Lodge. Apkārt privātīpašumam ir iežogojums, bet aiz tā viss pilns ar dažādiem savannas iemītniekeim, tostarp zebrām, gazelēm, mežacūkām, antilopēm. Pēc safari apskates seko mājupceļš. Izdalām bērniem arī mēs savas dāvanas. Vienbrīd mūs pārsteidz četrgadīgas kenijiešu meitenītes teiktais- Ciao, le Caramelle!! Nu ta gan, visi te itāliski laikam saprot!!! Iedodam viņai konfektes!! Mājās to vien gribās, kā ielīst un noskaloties jūrā, jo sarkanās smiltis ir gan uz apģērba, gan matos, gan arī uz ķermeņa!! Domas, iegribas, vēlmes, bet brauciens vēļ ilgst divas stundas. Atgriežoties mājās, noliekam savas lietas istabiņā, kurā redzam kārtējo Peter izdaiļoto gultu ar jautājumu "Kāds bija ceļojums?" Paldies, skaists tas bija! To gan pateikšu viņam tikai rītdien!! Dodamies uz jūru!! Ja jūs vien zinātu, kādas slāpes pēc tās radīja divas dienas, ko pavadījām savannā!! Izbaudām jūru, es pie sevis nodomāju, cik tā skaista, cik silta, cik dzidra, cik mīļa!! Ak jā, šī diena viesnīcā nosaukta kā diena, kas veltīta kenijiešu ēdienu baudīšannai, viņu dejām utt. No safari mūsu grupa atgriezās tikai vakarpusē, tāpēc pa kejinisko tikai ēdām un dejojām. Garšīgi tie viņu rīsi pagatavoti kokosriekstu sulā, garšīgi bija arī tie nekad neredzētie dārzeņi pagatavoti dažādos veidos. Vakarā ciemos ierodas masaji. Viņi izdejo Lauvas nogalināšanu, augstlēkšanas sacensības, kāzu deju, kurā bija jāiesaistās arī mums. Laikam jau kaut kādā veidā esam tagad saistīti ar masajiem.. :D Pēc priekšnesuma atkal sekoja atirdziņš, andelēšanās, fotogrāfēšanās. Masaji, izrādās, neēd savvaļas dzīvnieku gaļu, bet tikai kazas un govs gaļu. Viņiem atļauta daudzsievība, tačū katra no sievām ir jāapgādā. Viņai katrai ir jābūt pa mājelei vīra mājas tuvumā. Sievas sasvstarpēji vienojas, kura naktī ies gulēt ar vīru. Bērni abas sievas saucot par mammām..... Jau pienākusi piektā diena!! :( Ar Alessandro izdomājam, ka nav ko zaudēt laiku. Jāaiziet mazā pastaigā uz 12 km tālāk esošo Sardīniju 2. Hahaha, to, ka Sardīnija divi atrodas tik tālu, saprotam tikai pēc 3 nočāpotiem kilometriem.. :) Es aizvien esmu apņēmības pilna ceļu turpināt. Ceļā pavadīsim 3 stundas. Pēc pāris kilometru gājiena mums pievienojas pavecāks beach boys, kurš gan pastāsta par savu dzīvi, gan arī rāda, kur spert kāju, kad ūdens dziļums sniedzas pāri ceļiem.. Mūsu ceļš nav viegls, jo bēguma iepaidā projām vēl nav aizgājis viss ūdens. Brīžiem domājam, ka bez peldēšanas tālāk netikt, bet mūsu gids akurāti parāda, kur iet, nepaklūpot vai neiekrītot kādā bedrē. Līdzi ir paņemts arī foroaparāts un telefons, tāpēc peldēt nebūtu laba doma. Beach boys pastāsta, ka vienā caurumā reiz pazudis viens makšķernieks. Visi viņu meklējuši, pēc tam nodomājuši, ka miris, bet pēc pāris stundām no citas vietas pazudušais mājās ierodas sveiks un vesels. Izrādās, jūra nav tikai tur, kur mēs to redzam- virspusē, bet straumes ir arī zem smilts un koraļļu seguma.. Sanāca kā tai filmā "Uz zemes centru." :) Pa ceļam ieraugām murēnas, dažnedažādus grabuļus krabuļus, kas bēg, cīnās ar mūsu gidu. Saožu smaku un ieraugu arī lielo bruņurupuci, apmēram 70 kilogramu smagu, bet beigtu... Nabadziņš!!!.. Bruņurupuči uz salas un sauszemes ierodas ziemas periodā - martā un aprīlī, lai izdētu olas. Kenijieši bruņurupučus arī ēd, bet ir tādi dzīvnieciņi, kam piešķirts numurs. Nenoskaidroju, vai tas tiek iegravēts, pielīmēts vai piestiprināts, bet ja makšķrnieki atrod numurētu bruņurupuci, viņiem ir pienākums to nogādāt iestādē, kurā kontrolē šo dzīvnieciņu migrāciju. Par šo procesu makšķernieks saņem naudiņu. Redzam dažnedažādas aļģes. Par vienām no tām interesējas Alessandro. Beach boy nākamjā dienā to savāc un aiznākamajā izkaltētu mums piegādā, par attiecīgu samaksu, protams. Jautāju gidam par cunami, kas šeit bijis pirms vairākiem gadiem. No viņa stāstītā saprotu, ka cunami Sun Palm beach 2003. gadā esot miruši tikai 3 cilvēkli. Ūdens esot aizgājis līdz pat viņu ciematiņam, kas atrodas tālāk un augstāk no krasta nekā mūsu viesnīcas. Sardīnija 2 piekrasti atrodam mierīgu, bez beach boys uzbāšanās. Ja pie mums Sun Palm tā būtu!! Vēžu un garneļu grillētāji mums piedāvā savas uzkodas, bet sakām , ka atgriezīsimies rīt un tad visu nobaudīsim. Atpakaļceļā ir doma doties ar Tuk, Tuk jeb trīsriteņa vāgīti. Nespīd mums vāgītis, bet tikai 2 motocikli. Uz viena uzsēdinām mūsu gidu, uz otra mēs un dodamies mājās!! Ja brauktu ar mašīnu, mums būtu jāmaksā 10 eiro, bet par diviem motocikliem tikai 5eiro... Jau iepriekš rakstīju par viņu algām. Izrādās, ka ananāss kenijiešiem maksājot tikai 5 centi, bet pie mums viņi cenšas pārdot vienu augli par 4 eiro... Mājās nonākuši, saprotam, cik ļoti esam apdedzinājušies saulē... Labi, ka mūsu mītnes apkārtnē aug alveja.. Tad nu ziežamies, cik vien protam, cik vien varam izturēt šī auga interesanto smaku. Bet tik tiešām palīdz! Ja beach boys nebūtu mums citu dienu šo augu piedāvājuši, nebūtu nemaz zinājuši, kur glābiņu meklēt. Ieziežu pat matos kā masku!! Mmmmm, reklāmu varbūt varētu uzņemt!! :) Sestā diena- safari blue, delfīnu un Sardīnijas 2 diena, jūrā došanās diena un grillēšanas diena! Ir jautri, jo dodamies šajā piedzīvojumā kopā ar beach boys. Apskatīt zemūdens pasuli nevaru, jo man ir psiholoģiskas problēmas no tā laika, kad esmu slīkusi, tāpēc zivis un cilvēkveidīgos peldētājus pavēroju no augšas. Redzu dažāda izmēra un krāsas zivis, kas aplenkušas arī peldētājus. Daža meitene spiedz, ka zivtiņas viņu kožot, bet tā nav taisnība. Tās laikam ir pieradušas, ka tiek barotas... , ne jau ar cilvēkgaļu, protams... :) Čirkaino matu dēļ tieku nosaukta par Šakiru.. Koooo, esss? :D :D Mans draugs beach boys atbild, ka mana līdzība esot ļoti, ļoti tālu... Cik skaisti ir delfīni un viņu izdotās skaņas, kad tie iznirst!! Sekojam delfīniem, bet drīz tos atstājam, lai turpinātu ceļu. Piestājam krastā, kur beach boys uzņem citus sev līdzīgos un vairākas kastes ar ēdamo. Ceļš ilgst kādu stundu, tāpēc varam baudīt skaistos dabasskatus, pavērot krasta līniju, pasauļoties. Sauļojos mazāk, jo iepriekšējās dienas pārsauļošanās aizvien vēl liek sevi manīt.. Pa ceļam redzam mūsu skaisto pludmali ar 3 salām un viensīcu. Gar krastu var redzēt staigājam cilvēkus, kuri, manuprāt, gluži kā mēs dienu iepriekš, mēģina sasniegt Sardīniju 2 kājām. Jo tuvāk esam mērķim, jo mazāk ir gājēju, līdz vienubrīd vairs neredzam nevienu.. "Aleeeee, mēs tomēr esam bijuši vareni malači!!"- teicu savam draugam. Nonākam skaistajā pludmalē, kur mūs sagaida arī daudzumdaudzie savas produkcijas pārdotgribētāji.. Atkal iepirkšanās laiks. Tad grillējam uz laivas jumta, izpeldamies, ēdam vēžus un garneles, bet vēlāk augļus. Dodamies mājās, dziedot itāļu dziesmas, uzstājas arī paši kenijieši ar Hakuna Matata un citām dziesmām. Beachboys mūs izlaiž krastā pie viesnīcas, un var teikt, ka arī šī diena ir noslēgusies. Vakarā ir diskotēka pludmalē, bet nav pa prātam atskaņotā mūzika. Arlabunakt! Svētdiena. Mierīga diena, kad gulšņājam saulītē, pastaigājamies gar jūru. Beach boys mūs liek mierā, pakaļ neviens vairs nestaigā. Laikam jau var redzēt, ka esam visu izbaudījuši, mazliet iesauļojušies, iepirkušies...Var just, ka rīt laiks doties mājupceļā.... :( Izbaudām paisumu, kas ap diviem dienā apmīļo mūsu pludmali. Vakarā savu izcilo prasmi mums parāda akrobāti. Šie puiši savos priekšnesumos bija ļoti spēcīgi. Skatāmies ar lielu apbrīnu! Te viņi viens otru cilāja trīs stāvu augstumā, te spēlējās ar uguni, kā arī locījās kā viselastīgākās gumijas... Priekšnesums bija vienreizēji skaists, taču man viņu palika žēl tad, kad tie beigās atnesa savas paunas, lai piedāvātu savu preci... Papildus peļņa māksliniekiem, manuprāt, ir ļoti vajadzīga, bet skatītāji drīzumā nozuda...Visi aizgāja prom, jo tas bija pēdējais vakars, un tūristi savu naudu suvenīros bija jau iztērējuši. Mēs iedodam viņiem pa pāris naudiņām, es nopērku vienas krelles, tad aizgāju pie vadītāja un teicu, ka šos puišus varbūt vajadzēja saukt pie mums 2. vai 3. dienā, bet viņš atbild, ka tāpat viņii saņemot vairāk par visiem citiem priekšnesumu izpildītājiem. Tā lūk! Ceļojums ir galā citā pasaul's malā, Jo pirmdienas rīts jau ir sagaidīts. Kad viss ir tumšs un visi vēl dus, Busiņš ved uz lidostu mūs. Atstājam valsti, ko par Keniju sauc, Paņemam līdzi tikai atmiņas daudz! Paldies!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais