10 dienu Itālijas ceļojuma- pirmās divas dienas!

  • 4 min lasīšanai
  • 18 foto
1.diena Ielidojām Milānas Malpensas lidostā ( 70 km no Milānas), kā izrādās II terminālā, ka tas jāiegaumē sapratām tikai pēdējā dienā, kad no autobusa izkāpām I terminālā.... un devāmies meklēt autonomu, kurā bija pagara rinda, bet par cik auto bijām jau laicīgi norezervējušas – nekādu problēmu neradās. Neņēmām mini mašīnu, par cik zinājām, ka brauksim pa kalnainiem apvidiem, trāpījās mums FORD ar nobraukumu 34000 km. Tā kā šajā jautājumā mums problēmas nebija un kad vēl redzējām, ka mašīna „ēd” maz degvielu ( 6 L/100 km), pavisam sapriecājāmies, jo Itālijā dīzeļdegviela maksā ap 1,20 EUR/L. Par cik mums līdz ar to bija Itālijas auto numurs , mums sevišķi neviens vērību nepiegrieza, visi čemodāni sagāja bagāžniekā, tā kā zagļu iedarbību es sevi visa ceļojuma laikā nejutām, kaut arī visos ceļvežos un konsulāta mājas lapā ļoti brīdina no zagļiem. Bijām ļoti sabaidītas par Itāļu trako braukšanas stilu. Varu teikt tikai visu to labāko, vismaz tajos reģionos, kur bijām, Itāļu braukšanas stils bija daudz labāks nekā pie mums Latvijā un Rīgā. Vienīgi pilsētās ir ļoti daudz riteņbraucēju un motorolleru, no kuriem ir jāuzmanās! Pirmais piedzīvojums bija uzbraucot uz maksas ceļa , kad nezinājām ko darīt, kurā rindā iebraukt un ko ar to aparātu darīt. Tad noskatījāmies, ko dara citi. Braucu tajā rindā, kur uzzīmēts cilvēciņš ar roku – galvenais neiebraukt TELEPASS rindā ( Dzeltenās līnijas uz ceļa un dzelteni plakāti), jo tiem ir automātiskie čipi uz loga un barjera atveras automātiski. Braucot nost no maksas ceļa jābrauc tajā rindā kur uzzīmētas kredītkartes, tad vispirms atverītē jāieslidina kartiņa, kuru automāts izdod uzbraucot uz maksas ceļa, tad, kad aparāts ir aprēķinājis cik jāmaksā, turpat ieslidina kredītkarti. Ja vēlas saņemt arī kvīti, tad jānospiež sarkana poga! Pa autostrādi diezgan ātri nokļuvām Veronā ( V- IV gs. P.m.ē.) nobraucot 200 km (autostrādes atļautais ātrums 130 km stundā, bet ir kas brauc arī 160 un vairāk). Veronā uzreiz devāmies apskatīt Veronas Vecpilsētu, kas mums ļoti patika, gan Veronas amfiteātris ( m.ē 30 g.) ar kuru Veronieši ļoti lepojas, jo to nav cilvēki pa akmenim izvazājuši ( Kā Romā), lai celtu savas mājas ( arī tagad tur notiek pasākumi 25 tūkst. skatītājiem), gan skaistās mājas un laukumi, gan Džuljetas namiņš ar balkonu, kurā ļoti skaisti vīteroja putni. Tad aizbraucām uz viesnīcu Hotel Cristalo ( www.cristallovr.com). Viesnīca mazliet ārpus Veronas, bet pilsētas robežās, nesen celta 91 numuriņš. Tīra, jauka viesnīca, brokastis arī bija normālas! Tad pēc mantu novietošanas numurā devāmies meklēt vakariņas! Jo arī pusdienas nebijām baudījušas! Veronas centrālajā laukumā ir daudz kafejnīcu, bet mēs nolēmām nopirkt sieru un pudeli vīna, kuru iebaudīt numurā, pirmkārt lētāk, otrkārt veselīgāk . Un apspriežot pirmās dienas iespaidus ieslīgām pirmajā Itālijas miegā!! 2.diena Cēlāmies agri, jo priekšā mūs gaida Venēcija. Plānojot ceļojumu biju nodomājusi auto atstāt Mestres pilsētā ( tuvākā sauszemes pilsēta), bet tad nolēmu, ka tomēr braukšu līdz pašai Venēcijai, jo kartē parkingi atzīmēti. Tā pat kamēr Mestrē atrastu mašīnai parkingu ( lētākais 1 EUR/h), tad staciju atrastu, vilciena biļetes u.t.t. – lētāk noteikti nebūtu, bet ilglaicīgāk noteikti) No sākuma plānojām braukt pa bezmaksas ceļiem, bet tad sapratām, ka ceļa remonta dēļ, nekādi netiekam pareizajā virzienā ( tur nav parādīts, kā pie mums, kā apbraucams remontējamais ceļš) un izvēlējāmies maksas ceļu! Venēcija (810 g.)- arhipelāgs no 117 salām!!!150 kanāli, 409 tilti. Parkings bija 5 stāvu ēka 10 līmeņos (neatkarīgi no parkošanās ilguma cena par stāvvietu 21 EUR) uzreiz pārbraucot pāri tiltam, kas savieno Venēciju ar sauszemi. Izņemot biļetīti- balss paziņo uz kuru līmeni jābrauc. Nonācām uz jumta!! Un pavērās lielisks skats uz Venēciju- elpa aizrāvās... Pārsteidza sākumā liels daudzums tūristu ūdens tramvajā un uz ielām ar čemodāniem, bet tad pieleca- cita transporta taču nav, lai tiktu līdz viesnīcai! Laiks bija lielisks- spīd saule, t0 kādi 25 grādi. Paņēmām 12 stundu ūdens tramvaja biļeti pa 13 EUR un devāmies Lielā kanāla izpētē. Izkāpām pie Rialto tilta (1591.g). Un devāmies mazo ieliņu labirintos. Fantastiska pastaiga, jo tālāk no Lielā kanāla – jo mazāk tūristu! Biju daudz lasījusi, ka Venēcija smirdot- mums paveicās, gaiss bija lielisks, arhitektūra saulītē izcēlās, paši bez steigas un kņadas! Kad izjutām bada sajūtu nopirkām plānās picas gabaliņu ( 1,50 EUR)- un lieliski pamielojāmies. Tad kādā ieliņā mūs uzrunāja gondoljeros vārdā Bruno. Un mēs sakaulējām 70 EUR par braucienu stundas garumā. Večuks jutās jauns un traks, dziedāja mums serenādes, stāstīja par objektiem, kuriem braucām garām un taisīja actiņas! Arī mēs Latvju zeltenes vienā klusākā kanālā uzrāvām latviešu tautas dziesmu  Cik nopratām pēc tam, tad tās gondolas, kuras var izīrēt pie Lielā kanāla un Sv.Marka laukuma ir sadalītas firmu starpā ( cena esot no 120 EUR), un satiksme laukuma apkārtnē iespaidīga, ka veidojas pat busy traffic , bet mums pa maziem kanāliem braucot bija iespēja izjust īpašu Venēcijas burvību un klusumu!! Tad nu nonācām Sv.Marka laukumā. Pirmais, kas dūrās acīs bija nevis arhitektūra, bet gan baloži! Pa 1 EUR nopirku kukurūzas paciņu- kā viņi uzreiz salidoja ( uz galvas, uz pleciem, kur vien tika klāt), no sākuma sajūtas bija ekstrēmas, ka visu nopirkto paciņu uzreiz izkaisīju zemē, tikai tad sapratu, ka baloži ne nagus ielaida, ne vajadzības kārtoja, tā kā viss bija lieliski, un sajūtas piedzīvotas lieliskas. Starp citu, laukums ar no Baložu bariem nebija piemēslots! Iedvesmoja gan Dodžu pils, gan Sv.Marka bazilika! Iepirkām kādu baru suvenīru, jo Sv.Marka laukuma apkaimē suvenīri ir vis lētākie un izvēle arī lieliska! Tad atkal Upes tramvajā aizbraucām kādu gabaliņu pa lielo Kanālu un caur ielu labirintiem pastaigas solī devāmies uz autostāvvietas pusi! Visur ir 2 norādes uz Sv.Marka laukumu un uz p.le Roma, kas arī ir autostāvvietas un dzelzceļa stacijas rajons. Tā nu Venēcijā bijām pavadījušas 7 stundas, bet šī pilsēta mūs nenogurdināja. Sāka lēnām krēslot un ar piepildītu sajūtu devāmies uz nākamo nakšņošanas vietu! Un te sanāca pirmais misēklis- GPRS aparātā biju uzlikusi nepareizo pilsētu – vajadzēja STRA, bet uzliku Mestri, tā nu nonācām nepareizā vietā, bet izpalīdzīgs itāļu krodzinieks mums sīku plānu pat uzzīmēja un pēc 20 minūtēm bijām īstajā vietā „Villa Alighieri” skaistā villu rajonā(www.villaalighieri.com). Tikai otrās dienas vakars, bet jau tik daudz pozitīvu iespaidu, ka miegs kaut kur kavējās. Un tad, kad tikko iemigām, sākās pērkona negaiss, kas bija visu nakti, un kas bija arī vainīgs pie Venēcijas applūšanas, ka pat tūristus neielaida. Urā, mums paveicās. P.S. Ceru, ka turpinājumu ar uzrakstīšu!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais