2012tais ir sācies jeb Gadu mija Rumānijā V

  • 2 min lasīšanai
Ir klāt 31.decembris un tas nozīmē gatavošanos svētkiem. Nekā jau tāda negatavojam gan. Ceļamies kā vienmēr – vēlu. Daram kā vienmēr – neko jeb ko nu kurš – citam darbs internetā, citam videospēles, citam grāmatas, žurnāli, citam klačas, citam vēl miedziņš. Ap kādiem 4iem sarosamies un lēnā garā top vakariņu mielasts, tiek kārtots bāriņš, gatavota torte, lakoti nagi, mazgāti mati un gludināti krekli un kleitas. Gaisā IR svētku sajūta. Pēc laiciņa galds ir klāts, meitenes kā princeses sapucējušās, puiši kreklos (mmm, skaisti), gaļa uz grila arī gatava, sēžamies klāt un sākam svinības. Nekādas īpaša tradīcijas gan nemanīju, vai vismaz tādas, kas no mūsējām atšķirtos, vai no viņu ikdienas. Lēnā garā ēdot, uzkožot, pa dzērienam iebaudot, no YouTube dziesmas viens otram veltot, dejojot, pļāpājot un jokojot sagaidam pusnakti un gadu miju. Uz terases tad nu līt šampanietis (mazliet glāzēs, bet lielais daudzums uz mums – „shampaign showers” diesma laikam nāk no Rumānijas, jo viņi tiešām ņem un laistās ar to), visapkārt gaisā šaujas salūta raķetes, gan mūsējās, gan kaimiņu. Ir skaisti. Viens otram vēlam „La multi ani!”, bučojam uz abiem vaigiem un saskandinam. Jaunais gads ir sācies un ballīte turpinās! Pirmais janvāris atkal paiet lielās slinkošanas zīmē un visai lēni – kam sagurums pēc lietotajiem dzērieniem, kam vienkārši miers, kam lauzta sirds, kas vainīgs jūtas, kam pārdomas un kam vienalga. Mums bija visi varianti, ballītē kā jau ballītē, sadarīts daudz kas.. Pastaigā izejam tikai otrajā gada dienā. Kaut kā nevaram vienoties, kas tad grib un kas nē, un atkal aktīvākie izrādamies mēs ar Catalin. Viņš, starp citu, bijušais Rumānijas velobraukšanas junioru čempions, es laikam vienkārši enerģiju radu kustoties. Lēnā garā aizstaigājam līdz slēpošanas trasei, jo šodien turp atbraukuši Catalin draugi, ar kuriem tad man ir iespēja iepazīties. Veseli 2 priesteri (nu jā, tie, kas mācītāji baznīcā), no kuriem viens ir vēl arī Kung Fu meistars, kas uzaudzis Tibetā. Meitene, kas glezno eņģeļus. Sieviete, kas redz un fotogrāfē cilvēku auras un gaismas zobenus. Njā. Kādā brīdī es pārstāju pat brīnīties, vienkārši ļauju tam visam ar un ap mani notikt. Runājos un klausos. Skatos un tieku novērota.. Mistiski. Un kaut kādā pavisam pozitīvā ziņā spēcīgi. Pieņemu. Pēc šīs tikšanās, mājās Catalin arī man pastāsta, ko viņa draugi redzējuši, jutuši un sapratuši un viņam teikuši par mani. Vēl joprojām to informāciju apstrādāju. Klāt ir arī diena, kad kalnus atstājam un dodamies atpakaļ uz Bukaresti. Kravāšanās, atvadas no jaunajiem paziņām, laba ceļa vēlējumi. Pāris stundas ceļā. Rindā ar mašīnām, jo ne mēs vienīgie atgriežamies no brīvdienām. Jau pēcpusdienā esmu atkal pie Cristi&Adas. Un nez kāpēc gribu atpūsties. Lai gan nekas daudz pa nedēļu nav sadarīts, tomēr iespaidi tik spilgti, emociju tik daudz. Vakarā vēl plānojam tikties ar Alīnu un Eugenu, lai atvadītos. Tomēr Alīnai mainās plāni un ar Eugenu atvadamies pa telefonu. Tāds nenobeigts nobeigums manam ceļojumam. Tāda sajūta, ka tur vēl atgriezīšos. Vasarā. Siltumā. Pie jūras, kas man noteikti esot jāredz. Tā teica viens no priesteriem. Esmu uzaicināta..Jau lidmašīnā esot un no lidlauka paceļoties atvados no Rumānijas saullēktā. Krāsaini un dūmakaini, karsti un auksti reizē, biedējoši un vilinoši skaisti skati. Tādi pat, kā mani piedzīvojumi!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais