Prāga pa ceļam jeb Gadu mija Rumānijā I
|
Ilze Bruņeniece
|
ČEHIJA. Prāga. Uz Bukaresti šajā ziemā var tikt tikai caur Prāgu. Starp lidojumiem man ir 5 stundas brīva laika Prāgā, tādēļ nolemju nenīkt lidostā, bet tikt līdz Prāgas vecpilsētai un izmest kādu loku pa sen neredzētām vietām. Prāgā esmu bijusi iepriekš, tomēr ļooti sen atpakaļ un sajūtas par šo pilsētu jau pagaisušas. Jāatsvaidzina. Diezgan daudz laika pavadu, kamēr lidostā atrodu īsto publiskā transporta biļešu kasi, samainu naudu uz kronām, tieku pie biļetes un vispār uzzinu kā tad uz to centru varu tikt. Ir pieejami tiešie autobusi uz centru (saucas AE), kas par 60 CZK apmēram 40 minūtēs aizvizinās līdz centram. Tomēr tajā mani ar jau kasē iegādāto parastā transporta biļeti neielaiž, liek maksāt pie vadītāja vēlreiz. Nolemju lieki netērēties un meklēt īsto autobusu. Pēc laiciņa uzzinu un atrodu, ka ar autobusu Nr. 119 (biļete 90 minūtēm = 32 CZK, studentiem un pensionāriem vēl atlaides) var tikt līdz metro un tad ar to tālāk līdz centram (metro jauna biļete nav jāpērk). Kopumā šis brauciens aizņēma kādas 30 min un man šķiet ir ātrāks veids, kā tikt līdz Prāgas vecpilsētai. No metro izkāpju STAROMESTKA stacijā, jo tā ir vistuvāk Kārļa tiltam, kas tad arī ir mans plānotais apskates objekts. Ir jau vēla pēcpusdiena, tumšs. Prāgas ielas izgaismotas, Vltavas krasti arī, tomēr kaut kā šķiet patumšs. Iespējams, ka tāpēc, ka no sniega ne miņas arī te. Pastaigāju gar upi, atrodu meklēto tiltu un baudu skatus no tā un pilsētu Ziemassvētku noskaņās, krāsās un smaržās. Apkārt daudz tūristu, uzkrītoši daudz krieviski un spāniski runājošu (bet iespējams man tā tikai šķiet, jo šīs valodas saprotu). Kad esmu saelpousies Prāgas gaisu, tikusi pie „obligātā” ledusskapja magnētiņa manai virtuvei un vēl auskariem ar Swarovski kristāliņiem, esmu gatava doties uz lidmašīnu. Šoreiz metro kāpju MALOSTRANSKA stacijā, kas man dod iespēju vēl mazliet baudīt vecpilsētas skatus un Prāgas ieliņas. Pavisam drīz jau esmu atpakaļ lidostā, tur (Terminal 2) esošajā supermarketā iepērku salātiņus, jogurtu un dažus saldumus un turpat uz soliņa ieturu vakariņas. Vismaz kāds ir izdomājis alternatīvu neadekvāti dārgajam ēdienam lidostās (protams, ka tur cenas arī ne gluži kā parastā veikalā)! Iesaku izmantot šo iespēju un ietaupīt. Tepat arī var iegādāt saldumus suvenīriem, lai nebūtu TAX FREE kases jāpilda.
Bukareste mani gaida, bet par to pavisam drīz!