Maroka
|
Jānis Grinfelds
|
Pavasaris Marokā.
2011. gada martā nepilnās trīs nedēļās divatā iepazinām nelielu daļu Marokas no Fes ziemeļu galā līdz Cidi Ifni dienvidos. Fesas pilsēta asociējas ar lielāko apdzīvoto medinu. Tāda platība un tik spraigs ritms nav citām Marokā redzētām. Tā kā ir pirmā reize Marokā, nolemjam pašikot, apmetamiesnesen atrestaurētā, viesmīlīgā riadā „Jardin Chrifa”. Jau pirms ierašanās esam pasūtījuši vakariņas ar vietējo Meknes vīnu, tadžinu utt. Personāls ir laipns, bet ne uzbāzīgs, ievācam vērtīgu informāciju par ceļojuma vietām, tādām kā Merzouga tuksnesī, jo izrādās, viens no personāla dzīvo Merzougā un uz Fesu brauc strādāt. Divas turpmākās dienas veltām medinai, izstaigājam to krustu šķērsu, iemantojam savu restorāniņu, kas atrodas vienas medinas galvenās ielas malā. Sēžot uz paaugstinājuma, koku paēnā var vērot kā medinas raibā publika plūst garām. Var tikai pabrīnīties kā preces un arī atkritumi no medinas tiek vesti tikai ar ēzelīšiem vai zirgiem, jo citam transportam šeit ir par šauru.
Turpmākās piecas dienas pārvietojamies ar īres auto. Gala mērķis ir tuksnesis un Merzouga, bet pa ceļam jāredz Meknesarmedinu. Šeit medina ir ar platākām ielām un uzpostāka, bet līdz ar to šeit vairs nav tās viduslaiku burvības un romantikas. Nakti pavadām Moulay Idris pilsētiņā. Idris ari ir sava burvība, tās pakalni ir neatkārtojami. Dažus km no Idrisas ir romiešu pilsētas Volubilis drupas un fragmenti. Var tikai pabrīnīties, kā gadu tūkstoti saglabājušās grīdu flīzes ar visiem zīmējumiem, atsevišķu ēku sienas un ieejas arka. Ari baltajiem stārķiem šī antīkā pilsēta patīk.
Un tad ceļš pāri Atlasa kalniem , lai nākamās dienā sajustu tuksneša elpu, bristu pa Erg Chebbi 160 metru augstās kāpas smiltīm, nakšņotu tuksnesī berberu teltī un sveiktu pirmos saules starus Erg Chebbi virsotnē. Ceļš pāri kalniem nav pārāk vienmuļš, bet Atlasa kalnu varenību šeit nejūt. Līdz tai jāgaida dienas trīs, kad šķērsosim to vēlreiz ceļā no Quarzazates uz Marakešu. Pagriezienam uz Merzougu noteikti būtu pabraukuši garām, ja Rissani nebūtu pievienojies viens vietējais. 10 pēdējie km līdz Merzougai ir tuksneša „ceļš” kur acis rāda. Pēc stundas jau sēžam katrs sava kamieļa mugurā un mūsu starptautiskā 18 kamieļu ekspedīcija dodas tuksnesī. Vakars ir jauks, pavadoņu gatavotās vakariņas ir gardas, bet naktī sākas lietus, telts laiž cauri mitrumu, bet segas ir biezas un aukstumu nejūtam. Jau pirms četriem ceļamies un pa tumsu kāpjam kāpas smailē, lai ieraudzītu pirmos saules starus. Sākumā ir tikai trīs krāsas: melnā, tumši sarkanā smilšu un zilā. Skats sirreāls.
Tad atkal auto un brauciens gar Atlasa kalnu dienvidu malu, skatām stāvo Todra Gore aizu, nakšņojam pilsētā Skoura. Ir jau tumšs, lēni braucam pa galveno ielu, meklējot apmešanās vietu, te piebrauc mopēdists un aicina mūs uz savu riadu. Sekojam viņam un nokļūstam ļoti pieņemamā vietā, baudām marokāņu maltīti un viesmīlību. Izrādās, ka tādā pašā veidā saimnieks ticis ari pie franču pāra, ko satiekam pie vakariņu galda. Nākošā dienā šķērsojam Atlasa kalnus ceļā uz Marakešu. Šeit kalni izrāda savu patieso varenību. Nakti ir snidzis un pārejā varam pikoties. Plānotā laikā esam Marakešā, atdodam auto ar ko piecās dienās nobraucām 1200 km un esam atkal kājniekos. Marakeša pēc Fesas liekas nemīlīga, nedraudzīga, pakalpojumus piedāvājošu pusaudžu pārpilna. Nākošā dienā apskatam Mažorela dārzu, kas ir patiesi lielisks un ar autobusu braucam uz Essaoria, gribas redzēt okeānu, slavenās zilās zvejnieku laivas, ostas zivju galdus. Katrai pilsētai sava krāsa, sava aura. Tāda ir ari šai, tikai viens visām viens, proti, garšīgie saldumi un maizītes.
Pēdējā šā ceļojuma vieta ir Cidi Ifni, kas atrodas apmēram 140 km uz dienvidiem no Agadiras. Braucam ar sabiedriskiem autobusiem un pēdējos 70 km ar grand taxi. Populārākais apskates objekts ir Lezgiras klints okeāna krastā kilometrus 12 no pilsētas. Tur nokļūstam ar taxi, bet atpakaļ donamies gar okeānu, pa kaktusu laukiem, ceļā šķērsojam vairākas gravas. Pārgājiens mums prasa stundas piecas. Cidi Ifni ir vieta, kur gribētos atgriezties. Šo 20 tūkstoši iedzīvotāju pilsētiņu okeāna krastā iecienījuši sērfotāji un franču tūristi ar automājiņām. Okeānā arī martā ūdens temperatūra ir piemērota peldēšanai un, vējam iegriežoties no tuksneša, arī ziemā un pavasarī var izbaudīt tā karsto elpu, jo 50 km no Cidi Ifni sākas tuksnesis un mazliet tālāk Anti Atlasa kalni. Auto vai moto īres iespējas ir, cenas lētākas kā lielajās pilsētās, īres nosacījumi ļoti vienkārši.
