...kaut arii pecpadomju aromaats jutams

  • 3 min lasīšanai
Arii man gadijas tas prieks un laime nokluut Slovakijaa. Patiesiibaa, atklati runajot, tiiri piespiedu kartaa. Piespiedu pati sevi- 5 gadi bez atvalinajuma, galvina kuup u.tt. Sapratu-jaatpuushas. Taalab aizgajau no darba un pec augstskolas pabeigshanas devos nedelas atpuutaa uz Slovakiju. Bija gana jauki. Ja neskaita traki garo caurbraucienu caur bedrainajiem Polijas celiem un pirmo sagaishanu kaadaa Popradas viesniicaa. Tads kaa chigaanu geto. Daudz chigaanu naminu- pussagruvushi, taadi nekopti, uz seetaam karaajas raibas vates segas. Laikam nevar speet izmazgaat sedzinas, ko vasaras karstumaa piesviedree guloshais beenru pulks. Tapec vismaz jaizveedina. Jateic, tiiri profesionaalu apsverumu deel, pedeeja avakaraa, ko pavadiijam shajaa viesniicelee, gribejas man to chigaanu naminus ar segeneem uz seetmalas, nofotografeet. Bet knapi. Naacaas pat nemt kajas par pleciem, jo istajaa bridi uzradaas arii pats saimnieks:/ kursh aurodams skerja man pakal kaadu gabalinu, pirms es paguvu ieleekt autobusaa. Nu bet protams, kalni bija vienkaarshi fantastiski:)))) Mes kaa jau alpiinisti bez nekadas dizhas pieredzes, nemam pie rokas ariidzan tadu jau padzivojushu instruktoru, kursh skubinaaja jau 6.00 no riita pirms kapshanas kalnos, iekert pa 100g "slivovicas" (slovaaku pluumju shnabis- negarsho ne peec kaa, toties alus gan viniem baigi labais. Un galvenais, ka dikti LEETS!). Mees gan godiigi atmetaam ar roku un devaamies mezha iekshaa, kur saakaas trase. Extreemi, mazliet kutekliigi, bet tajaa pashaa laikaa- droshi. Ja vien galvina skaidra un kaut cik speeks rokaas, tad uzkaapt pa spekam. Tiesa ga musu slovakau instruktors ar melnajaam uusaam kaut kur puscelaa jau pazuda. Par cik uz mirkli apstajamies, lai atvilktu elpu un paveerotu brinum skaisto dabu, arii instruktors muus puscelaa beidzot apdzina, skali purpeedams: "Oi, eci sumashetshiji latishi! Tut u vas ne olimiskiji igri a otdih!" Bet kas tad mums- sports paliek sports. Kalnu pievarejam, bet atpakal celsh, no kalna lejaa gan likas bezgala garsh un nogurdinosh. Turklat ausis pamatigi aizkrita. Augstajos Tatroos divu veidu paceelaji- pirmais (liidz kalnapusei)- musdienigs moderns pacelajs- kabiiniite, kas virzaas uz kalnu ar elektriibas palidzibu. Bet ja velies lidz virsotnei, sanemies un kap vien zilajos "kreeslinieka" redeliishu solinos ieksha. BAisi. Ja veel kajas ieshluucenes (kaa tas gadijas man:)), tad pavisam beedigi- var arii bez kurpeem palikt, jo lidz virsotnei savas 15 minuutes jabrauc. Virtuve. PAker noteikti lidiz savu rupjmaiziiti. Slovaaku maiziite gan nav iipashi garda. Toties alus leets un vismaz Popradas vecpilsetas krodzinaa vareja pavakarinot pa sapraatiigu cenu. Tiesa gan, serviss nav augstaakaas kvalitaates. Viesmiili nerunaa anglu valodaa. Doma, ka runaa krieviski, bet taa liekas tikai viniem, jo mums vinu krievu valodu ir dikti gruuti uztvert. Vēl kaads miinuss. Sazinas valoda. Man, 80.gados dzimusham cilveekam, ar to krievu valodu ir taa kaa ir. Domaju, ja jau brauc uz Slovakiju, jarekinaas, ka, gribot negribot, krieviski naksies runaat. Nekaa nebija! PAt ar savaam virspuseejaam krievu valodas zinaashanaam, Slovaakijaa sapratu, ka patiesiibaa, nemaz ar mani tik traki nav. Toties ar viniem gan- angliski slovaaki nerunaa vispar, domaa, ka runaa krieviski, bet mums taa vinu krievu valoda....nu pilniigi nesaprotama. Varbuut var meginaat shpreheleet vaacu meelee, bet nu...nevar jau gribeet, lai viens cilveeks zina visas pasaules valodas:) Oooo- un pats forshaakais bija vakarinas Popradaa glaunaa restoraaninaa! Protams, viesmiilis ne buu, ne bee ne krieviski, ne angliski. Labi, ka edienkartee bez texta arii bildiites bija, varejam atshifreet vismaz kas ir kas- kas ir seenes, kas ir kapostu zupa:) Pasuutiijaam vistu kaut kaadaa saldaa meercee. Kad pienacis bija izshkiroshais reekina apmaksaashanas briidis, viesmiilis mums atnesa nevis kases aparaataa izsistu cheku, bet ar rocinu uz lapas streemeles uzrakstiitu kaut kaadu tur summu+ pats veel sev ierekinaajis dzeramnaudu (tik cik vinapraat butu mums vinam japieshkir). Nu nekas- saprotams, esam tuuristi un shie tad nu meegina no mums ar pec iespejas vairaak to labumu iekaseet:) Protams, dikti liela nzoiime ir arii celabiedriem. Mums paveicaas- vini visi bija vairak vai mazaak neitraali cilveeki, kuri katrs individuaali centas baudiit to, ko velas. Nekada uzbaaziiga draudzeeshanaas, ne arii puksteeshana un zobu grieshana. Ja vien neskaita kaadu gados pavecaaku kundziiti, kura, lidz ko aiz apvarshna uzausa pirmie saules stari, taa skali pa visu autobusu saaka komenteet itin visu, kas aiz loga redzams. "Re-kaada maaja!""Re, kādas gotiņas. Kā pie mums!""Re, re, kāds rudzu lauks!" :) Tomer- jauki! Ja reiz ir atvalinajums un jaizveelas nebraukt nekur vai doties ekonomiskaa celojumaa uz Slovakiju, izmanto otro variantu!!!!!:-) Neskaoties uz visiem par un pret, tas ir skaisti no riita iznaakt aaraa un ieraudziit zilos, dzidros kalnus. Riita dzestrumaa, pat 3 km ataalumaa liekas, ka var redzet ik katru kalnu upiiti, aizu u.tt. Bet vakaraa shis pats kalns parstiepjas ar zilu miglu, uzliek makonu cepuri un gul...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais