Ieskats Indijas braucienā

  • 4 min lasīšanai
2006.gada 23.oktobra rītā latviešu grupa devāmies garajā ceļā. Kopā ceļojums ilga līdz 5.novembrim ~ 14 dienas. 1.diena – 23.oktobris. Lidojums Lidmašīnā iekāpšana kavējās par 30 minūtēm. Lidojums Rīga-Taškenta ir 4 stundas un 30 minūtes garš, lidojām 11 km augstumā ārā grādi kādi – 50C, 3600 km . Tā kā lidojām Rīga-Taškenta bija paredzēts tranzīts, t.i. lidojums ar pārsēšanos. Lidojām pretim jaunai dienai, kaut kur pa ceļam pazaudējot 2 stundas ... Taškenta jau mirdzēja naksnīgajās uguntiņās. Izkāpjot no lidmašīnas, bija diez gan liela jezga – melnīgsnēji vīriņi bļāva: „VIP, SIP, Deli, Bankoka, Tranzit”. Stāvēja kādi četri autobusi, iekāpām pirmajā, kas gadījās ... Nu jā izrādījās nepareizais – tā jau domāju, kaut kā dikti melni visapkārt visi. Tie bija tie, kuri tikai līdz Taškentai lidoja ... Labi, ka mums laika bija diez gan – 3 stundas līdz nākošajam lidojumam. Atsauca mums busu un kā tādi VIP klienti tikām nogādāti uz Tranzit.  Taškenta – Deli lidojums ilga 2 stundas 30 minūtes, 1600 km. Pēc Deli laika bijām 1:45 no rīta jeb 23:15 pēc Latvijas laika. Tā nu sanāk, ka 1.diena galā un pagājusi lidojumā  2.diena – 24.oktobris. Deli . Ierašanās. Deli lidostā manāma hlora smaka .. Lidostā ir jāuzmanās – kāds indietis var pienākt un nest jūsu bagāžu nezināmā virzienā .. Pie izejas sajutāmies kā Holivudas kinozvaigznes uz sarkanā paklāja – gar abām ejas pusēm stāvēja indiešu paprāvs pulciņš ar uzrakstiem rokās, tie bija sagaidītāji vai hoteļu piedāvātāji, zibspuldžu vietā zibēja viņu baltie acāboli  Šeit mēs satikām savu Indijas gidu, kas mūs pavadīja visu Indijas laiku līdz devāmies uz Nepālu. Lūkojoties pēc autobusa tiek izmantots mūsu pirmais apmulsums – dažiem tiek laipni paņemti no rokām koferi, ko arī apmulsumā pie autobusa iedod, lai krāmētu iekšā. Protams par to tiek paprasīta samaksa, nekādi aizbildinājumi nederēja .... (jo dolāri vēl taču nebija samainīti, bet 1$ uij uij cik daudz indietim ir ... ). Iekāpjot autobusā šoferis lika katram no mums samteņu virteni ap kaklu, kā izrādījās vēlāk to dara visur un tiek speciāli arī audzētas, lai pušķotu tempļus un tūristus  Tā nu iebraucām Deli ar autobusu. Autobuss sāka meklēt ceļu uz viesnīcu. Ieliņas palika arvien šaurākas un netīrākas, visur gar mājām bija vadu un kabeļu mudžekļi – tas tur ir visur (nozagt elektrību tur nav problēmu). Uz ielām lupatās gulēja bezpajumtnieki. Starp šādu vienu ieliņu arī mūsu autobuss sāka grozīties. Man bija bail, ka kādam bomzim nenobrauc galvu vai kāju ... Atceros, ka tajā brīdī bija tā sajūta – kur mēs esam atbraukuši??? Bet viesnīcas kā atklājās bija ļoti eiropeiskas. Kā cita pasaules daļiņa ..galvenais tīra. 3.diena – Deli. Indiru Ghandi piemiņas vieta. Visur pie tempļiem un citiem apskates objektiem ir jānovelk apavi. Par pastāvēšanu pie tiem vai nolikšanu indietis nepaslinkos arī paprasīt naudiņu – bakši. Viņiem atšķirībā no mums nu nepavisam nav grūti izdarīt, tas tā pat teikt ir pieņemts un ar mātes pienu iezīsts Indiru Ghandi piemiņas vieta – liels četrstūrains marmora vai granīta gabals ar svaigu ziedu izkārtojumu, kas veido skaistus ornamentus. Blakus aug koks – magnolija ar baltiem ziediem, kuriem ir visskaistākā smarža pasaulē. Svelme bija pamatīga ap 30 C – oktobra beigās pēkšņi pārmesties uz karstu vasaru nebij viegli. Tā kā noteikti jānodrošinās ar saulesbrillēm un lakatiem, gan slēpjoties no saules, gan apmeklējot apskates objektus lakati sievietēm noder un bez tiem neiztikt. Nākošais apskates objekts bija 42 m augsti Indijas vārti/arka. Tā celta Pirmajā pasaules karā 19 tūkst bojā gājušajiem indiešu karavīriem. Visu kareivju vārdi ir iegravēti vārtu arkas sienās. Quatab minarets ~ 1192.g. Afgāņu kultūras paraugs, kurš tika celts vēl pirms musulmaņu valdīšanas. Šis ir augstākais akmens tornis Indijā – 72,5 m. Akmens plāksnes ir veidotas pa gabaliņiem un kopumā izskatās kā mežģīnes. Te mums sākās pirmā „fotosesija” – atskrēja brūns bērneļu bars, tad palūdz viena ģimene. Smieklīgi, ka daži indieši mūsu tūristu grupas fonā arī tā nemanāmi pielavījās, lai nobildētos. Mēs esam eksotika, tāpat kā mums viņi. Aiz Deli sekoja Džaipura (Jaipur), Agra, pēc tam Nepāla – Varanasi, Katmandu, bet tas jau cits stāsts. Vieni no spiltākajiem iespaidiem bija kopumā Saules svētki uz Gangas, kremācija, Tadžmahals, Nepālas skaistā daba. Redzēju vienreizīgu pasākumu uz upes Gangas - bija saules svētki, kas notiek vienreiz gadā, tiek gaidīts saules lēkts un upē apslaka augļus un nes mājās. Cilvēku kremācija ar bija baigs pasākums - liels ugunskurs, kur pa vidu ir mirušais, skats sirreāls ... Dzīvnieki. Deli vāveres lielā vairumā (gluži kā Londonā) – bet strīpainas un mazākas. Daudz baltu putnu līdzīgi mazākiem stārķveidīgiem. Indijā likās, ka suņi ir tas svētais dzīvnieks, jo viņi nerej, viņi nevienam nepieder un viņi visu laiku guļ – gluži kā mūsu kaķi. Nerej, jo nav savas teritorijas un ir pārāk karsts, lai to droši vien darītu. Kaķi diez gan reti bija redzami, laikam tie uz ielām nerādās tik mājās dzīvo. Bet nu govis vazājas visur, un kā pie mums kaķi, tur govis un cūkas pa miskastēm dzīvojas barības meklējumos. Pat dzīvnieku dzīvesveids tur ir savādāks. Redzot pirmo reizi čūsku dīdītāju, nenoticēju, ka tā ir īsta čūska, ko viņš dīda. Es taču kobru dzīvu nebiju redzējusi, smuka spīdīga. Izrādās čūskas reaģē „danco” nevis pēc stabules skaņas, bet no stabules gala kustības. Protams šīs čūskas uz ielām ir bez indes zobiem, bet tāpat ar pliku roku neņem vai nu uzliek vāciņu ātri virsū vai pavelk aiz astes. Publiskais transports. Autobusi netīri un aizvēsturiski. Daudzi pārvietojas ar takšiem, kuri mūsu saprašanā ir tāda uz 3 riteņiem kulba, kur priekšā vadītājs un aiz tā 2 sēdvietas un tas viss bez durvīm. Dažos šādos braucamajos salien vesela indiešu ģimenīte kādi 5 cilvēki. Vēl izplatīts pārvietošanas veids ir motocikli. Saprotams tur tāds drošības pasākums kā kaska vai piesprādzēšanas nav. Uz moča var sēdēt vīrs, aiz kura bērns, pirms vīra arī bērns un vēl aizmugurē sāniski sēž sieva ar bebi rokās. Ir busiņi, kur prāvs pulciņš sēž arī uz jumta. Tiek izmantota katra vieta. Rikšas brauciens bij interesants pasākums, tāds kā liels ritenis ar piekabi, kur pasažieri sēž. Tā mēs vienu rikšotāju ar izvizinājām pašu, par ko viņš dikti smējās, laikam tādus pigorus tik latviešu izdomā  Sadzīve. Interesanti, ka Indijā īpaši nedala vīriešu un sieviešu darbus. Sievietes nes lielas bļodas ar akmeņiem uz galvas, kāpj sastatnēs utt. Vīrieši ir tie, kas šuj. Vīrieši daudz laika pavada ar bērniem, jo bērni ir laime, ir ļoti mīļi pret tiem. Ēdiens. Es iepriekš atvainojos, bet pēc izskata ēdiens izskatās, ka to jau kāds būtu ēdis .. Ļoti asi ēdieni. Ļoti garšoja panīrs – svaigs siers (varētu teikt biezpiens) un čapatī – neraudzēta indiešu maize. Gaļu viņi praktiski neēd, vienīgi ko dabūjām bija vistas gaļa. Tāpēc droši vien pārsvarā indieši ir tievi un smuki. Visiem iesaku, savus iespaidus pierakstīt vai ierunāt diktofonā, jo daudzas detaļas un tā brīža emocijas aizmirstas...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais