Liverpūlē starp angļiem, babajiem un latviešiem

Viktors U.LB.ERTS 29.01.2012 7 min lasīšanai

Bijusī vergu tirdzniecības metropole, kas tikai sešus gadus jaunāka par Rīgu, mūsdienās kļuvusi par multikulturālu Anglijas lielpilsētu ar gandrīz pusmiljonu iedzīvotāju. Un šajā vidē labākas dzīves meklējumos iekļāvušies latvieši. Tikai ar atšķirīgiem panākumiem. Taču jebkurā gadījumā šai pilsētai ir savs šarms, interesanta vēsture un izklaides iespējas, kādēļ ir vērts turp aizbraukt kaut vai tūrista statusā.

Pilna lidmašīna ar radiem un draugiem

Lidojums no Rīgas uz Liverpūli ilgst 2,5 stundas. Tas ir mazāk, nekā ar autobusu no Rīgas līdz Liepājai. Tādēļ attālumu mūsdienu satiksmes apstākļos par lielu var saukt tikai nosacīti.

Lidmašīna abos virzienos bija faktiski bija pilna. Taču ne ar potenciālajiem viesstrādniekiem un emigrantiem, bet gan viņu radiem un draugiem, kuri devās turp ciemoties nedēļas nogalē. Jo Liverpūle kā galamērķis labi der arī, piemēram, Mančesterā dzīvojošajiem.

Latviešu skaits Liverpūlē arī ir nosacīti liels. Kad sociālājā portālā www.draugiem.lv meklētājā pieprasīju datus par Liverpūlē dzīvojošajiem tautiešiem, man uzrādīja ap 300 personu. It kā daudz. Tai pat laikā pusmiljona iedzīvotāju vidū viņi izšķīst kā saharīns tējas glāzē, un ikdienā pilsētā latviešu valodā dzirdēt nevar nemaz tik bieži. Iespējams, arī vainojama mūsu mentalitāte, jo, atšķirībā no citām nācijām, latvieši, izņemot pašus tuvākos radus un draugus, viens no otra turās savrup, un diemžēl, citu tautieti labāk redz ejam, nekā nākam. Īpaši pašlaik, kad vismaz Liverpūlē jūtams liels bezdarbs, un jauniem viesstrādniekiem bez vecā labā padomju blata pie darba netikt.

Tautieši Bentlija ielā un poļu "žopka"

Sabiedriskais transports ir dārgs. Autobusa biļete maksā gandrīz divas mārciņas (1mārciņa - aptuvenui 80 santīmu). Un jau pirmajās minūtēs bijām liecinieki vietējai kārtībai. Proti, mums līdzi bija māmiņa ar zīdaini ratos, un viņam autobusā paredzēta speciāla vieta. Izrādījās - tikai viena uz visiem. Nākamajā pieturā, kur gaidīja vēl viena māmiņa ar ratiņiem, autobuss piestāja un šoferis korekti paziņoja, ka bēbja vieta aizņemta, lai gaida nākamo autobusu. Vēl pēc dažām pieturām tādu pašu kurvīti saņēma invalīde ratiņos ar pavadoni. Bet ārā tobrīd stipri lija. Nav grūti iedomāties skandāla apmērus, ja, piemēram, Liepājā kāds autobusa šoferis nepaņemtu zīdaini vai invalīdu.

Apmetāmies pie mana brāļa Aivara un viņa dzīvesbiedres- liepājnieces Anitas. Interesanti, ka tajā pašā mājā dzīvokli īrē vēl viens novadnieks ar Gramzdas pagasta saknēm Ivars, kurš laimi šurp atbrauca meklēt jau pirms pieciem gadiem. Viņi dzīvo Bently road. It kā varētu teikt Bentlija ielā. Tik nevar saprast, kādēļ angļi dažas guļamrajona ielas sauc par street, bet da˛as par road (ceļš).

Šī iela atrodas apmēram 30 minūšu gājienā no pilsētas centra. Izvēle ir skaidra - jo tālāk no cetra, jo lētāk. Bentlija ielā galvenokārt dzīvo eiropieši. Taču turpat līdzās ir babaju rajons. Par babajiem, lai gan šim vārdam ir indiešu izcelsme, mēdzot dēvēt visus neeiropiešus, galvenokārt islamticīgos. Itkā šim vārdam neesot nicinošas nozīmes, tomēr babaju klātbūtnē mums ieteica šo vārdu labāk neminēt.

Babaju kvartālu tuvumsbažas neviešot. Tiesa, naktīs tur labāk nestaigāt un neizaicināt likteni. Tieši uzbrukts neviens neesot. Taču sievietēm, īpaši blondīnēm vienām pašām nav vēlams tur uzturēties. Uzbāzīgi aplidotāji būšot klāt kā likts.

Baisi vien bijis pagājušās vasaras grautiņos, kad melnādaino bars kopā ar jauniem anglēniem izgājis cauri arī Bentlija ielai kā bišu spiets. Sadedzinājuši dažas gružkastes un piekāvuši tos, kas nav paguvuši paslēpties mājās.

Savukārt pats babaju rajons no skata šķiet tīri pievilcīgs - tādas pašas angļu rindu mājas. Ja nu vienīgi atšķirība ir tīrības ziņā. Taču līdzās babaju bodēm ir arī, piemēram, poļu veikals, kur var nopirkt mūsu vēderiem ierastākas preces. Uzgāju poļu veikalu, ko rotā liela, resna, zaļa varde un uzraksts "Žabka". Bet nu mūsu tautieši sev raksturīgā stilā šo veikaliņu ātri nokrustījuši par "žopku", un atzinuši šo nosaukumu par daiļskanīgāku.

Babaju rajonā ir arī sava mošeja, ko arī devos palūkot. Un secināju, ka nekā vērā ņemama šajā celtnē nav. No gaiši brūniem ķieģeļiem būvētā ēka no apkārtējām rindu mājām atšķīrās tikai ar islama pusmēnesi uz jumta. Bez tam pie pašas mošejas ieejas bija vērojama ļoti laicīga nodarbe - tirgošanās ne tikai ar gārīga rakastura lietām, bet visādām lupatām un lukturīšiem. Vienbrīd pavērās mošejas durvis, un no turienes iznāca jauns melnīgsnējs zellis bez apaviem, tikai zeķēs. Lūkojos, ko tad viņš darīs? Izrādījās, ka jaunais muslims iznācis laukā, lai piegružotu apkārtni - zaglīgi palūkojies visapkārt, viņš vēsā mierā izmeta uz ielas netīru papīru čupiņu. Un savās zeķītēs ietipināja atpakaļ mošejā kopt savu garīgo pasauli.

Amfībijas un bītlu krodziņi

Senas arhitektūras cienītājiem Liverpūlē nav daudz iespēju pamielot acis, jo kara laikā vācieši, kā jau stratēģiski svarīgu ostu, pilsētu bumbojuši bez žēlastības. Par iespaidīgāko celtni Liverpūlē var dēvēt katedrāli, kas ir lielākā visā Apvienotajā karalistē. Tā gan nav ļoti sena, jo katedrāli būvēt sāka 1904.gadā, un pabeidza tikai 1978.gadā. Taču iespaids katedrālē ir gana majestātisks. Un arī tūristiem tur viss pielāgots. Jo tur atrodas stends ar bukletiem par visādiem pasākumiem Liverpūlē, arī ballītēm, ko rīko par godu bītliem.

Senatnīgāka elpa jaušama Alberta dokos, kur ierīkotsMersisaidas jūras muzejs. Tur četros stāvos bez maksas pieejamas galerijas, kas raksturo pilsētas vēsturi. Atsevišķi stendi ir slavenajiem kuģiem "Titāniks"un "Luizitānija", no kuriem viens aizgāja pa burbuli dēļ aiszberga, bet otru kopā ar tūkstoš cilvēkiem 1915.gadā nogremdēja vācu zemūdene.Abi kuģi bija pierakstīti Liverpūlē.

Lai nopietni izpētītu visas ekspozīciju, tur jāpavada vismaz viena diena. Taču tiem, kurus interesē vēsture, tur noteikti būs interesanti.

Par iecienītu atrakciju Liverpūlē kļuvis ceļojums ar dzelteni krāsotām 2.pasaules kara amfībijām, ko angļi veiksmīgi izmanto tūrismam. Pēc līkumošanas pa pilsētu gida pavadībā tie iepeld arī kanālā un šajā brīdī tūristiem liek dziedāt nevis "yellow submarine", bet gan "yellow duckmarine". Tik jāatcerās, ka biļetes uz šo atrakciju pie pašas "pīļūdenes" nepārdod, tās pieejamas pārsimt metru attālajā namā. Ja to nezin, tad iznāk pusstundu stāvēt vējā un gaidīt, un tāpat netikt iekšā. Kā tas gadījās man J

Atsevišķs stāsts ir ir arī par bītlu krodziņiem Liverpūles centrā, kurš četrotne sāka savu karjeru. Tur var atrast gan modernus diseņu, gan dzīvās mūzikas klubiņusPie tiem strādā apmaksāti iekšā saucēji, kuri apmeklētājus vilina ar… alus cenām!

Piemēram,klubā "Caverna", kura pagraba velves ir neticami līdzīgas Liepājas "Pablo" mūriem, to var klausīties pat dienā. Nekādas ieejas maksas. Un mūzika kvalitatīva. Kļūst skaidrs, ka nekādus iesācējus tur uz skatuves nelaiž. Lai tur tiktu, ir jāprot spēlēt un dziedāt. Ja nav augsta līmeņa, tad jāiet pelnīt uz ielām. Tur naudu angļi samet arī par parastu bungu dauzīšanu. Izrādās, ubagot Liverpūlē nedrīkst. Bet, ja kaut vai paklapē pa vienu bungu, tas skaitās, ka nauda tiek pelnīta. Tātad - drīkst!

Pārsteigumu piedzīvojam atpakaļceļā. Mūs taksī uzņem kāds omulīgs anglis. Nu dikti omulīgs. Rausta ātrumkloķi, gandrīz pabrauc garām Bentlija iela, tad grib raut autiņu riņķi. Apturam, pasakam paldies, samaksājam piecīti un pēdējos pārsimt metrus aizejam kājām. Brālis ar krustdēlu man saka, ka šitais vīrs būs sapīpējies. No vadītāja kabīnes zālītes smaka bijusi nepārprotama. Tā kā, ne jau tikai letiņi pie stūres mēdz grēkot!

Iepirkšanās paradīze

Uz Liverpūli, un droši vien, ka arī uz citurieni Anglijā droši var braukt sievas, jo vismaz janvārī tur bija iepirkšanās paradīze. Anita gan man teica, ka pats "kronis" esot tūlīt pēc Ziemassvētkiem, kad visas drēbes noceno uz dažām mārciņām un grūž tik prom, lai atbrīvotu vietu jaunājām kolekcijām. Taču arī janvārī piedāvājums nebija slikts. Labi, 50 mārciņas vērti zābaki manā bagāža tika par 15 mārciņām, manas dvīnes - otrklasnieces tika pie jaunām jakām, kleitām un halātiem. Cenas dažādas - 5,7,11 mārciņas. Latvijā tas viss būtu vismaz divreiz dārgāks.Labi, ka ir pieejama tāda sakaru tehnoloģija, kā MMS. Tik nosūtu attēlu pa telefonu uz mājām Liepājā, un, ja der, tad grābju ciet. Katra ziņā nešaubos, ka īstas šopinga fanes no Liverpūles centra veikaliem pāris dienas nevarētu dabūt laukā.

Bezpajumtniekus apģērbj un pabaro

Izrādās, ka latvieši atrodami arī Liverpūles bezpajumtnieku vidū. Gandrīz 50 gadus sasniegušais Gatis pa Anglijas ielām klenderējot jau vairākus gadus. Un bezpajumtniekam Liverpūlē klājas labāk, nekā trūcīgi atalgotam strādniekam Latvijā. Uz ielas klaidoņus jeb homeless nevar atķirt no pārējiem. Jo viņi ir salīdzinoši labi ģērbušies. Dienas centros viņiem izsniedz lietotu, slavenu zīmolu apģērbu, par kādu Latvijā humpalu bodēs maksā labu naudu. Dienas centros bez maksas viņiem iespējams izmazgāt drēbes, sakopties, tur viņus pabaro un līdzi vēl iedod kādas čipsu pakas vai šokolādes. Gatis ir gulējis arī uz ielas. Policisti rajonā viņu pazinuši. Naktī tik braukuši garām un uzsaukuši: "Gatis you okey?"

Nakts patversmēs drīkstot iet arī iereibuši, tik pie ieejas paņem nost alkohola pudeles. Taču tās nekonfiscē. Dzēriena līmenis tiek atzīmēts un no rīta pudeli var saņemt atpakaļ un… uzlāpīties.

Uz ielas alkoholu lieto nedrīkst. Taču par to nesoda. Policisti, ja pamana,dzērienu turpat vienkārši izlejot un dodoties prom.

Taču nedrīkst nomest izsmēķi uz ielas. Ja policisti ar automašīnas video to piefiksē, naudas sods būs, kā likts. Uz mājām izsūtīs rēķinu par 20 vai 30 mārciņām. Un kukuļus, piemēram, pusīti no summas piedāvāt nav vērts, angļi to nesaprotot. No viņiem jāsaņem vai nu pilns sods, vai arī nekāds, ja prot radīt iespaidu, ka patiesi nožēlo grēkus.

Nav šaubu, ka ārzemnieki Anglijā tiek uzņemti, lai būtu, kas strādā vienkāršos un zemi apmaksātos darbus, ko vietējie nekad nedarīs. Tai pat laikā angļi norunātās summas maksājot laikus. Pavisam citādāk, ja par priekšnieku tiek kāds latvietis. Piemēram, kādā viesnīcā pēc tam, kad par supervaizeri jeb galveno uzraudzi nezināmu iemeslu dēļ iecēla 23 gadus vecu latviešu skuķi, strādājošajiem tūlīt pat samazināja algas. Bez tam šī uzraudze pati pirmā apstaigā viesnīcas istabiņas un pievācot klientu atstātās dzeramnaudas.

Vēl viena gados jauna latviete arī tikusi vadošā amatā pie kāda babaja. Piesaistījusi latviešu bezdarbniekus, par ko viņi sākumā bija ļoti pateicīgi. Taču, kads viņi vairs nebija vajadzīgi, gribēja tautiešus atšūt, neizmaksājot divu nedēļu algu. Skandāla vajadzēja iesaistīties citai skarba rakstura latvietei, kuras pārvaldītajā mājā bija apmetušies šie paši latvieši,un kuri tādēļ nevarēja nomaksāt īri.

Protams, nevar apgalvot, ka visiem ir tik bēdīga pieredze. Taču fakts ir tāds, ka tālu prom no dzimtenes un cīņā par savu vietu zem saules, ne vienam vien var parādīties tādas rakstura šķautnes, kādas iepriekš pat sapņos nerādījās.

UZZIŅAI

*Liverpūle pilsētas statusu saņēma 1207.gadā.

*16.gadsimtā pilsētā bija tikai 500 iedzīvotāju.

*19. gadsimta beigās Liverpūle kontrolēja 40 procentus no pasaules jūras tirdzniecības.

*20.gadsimts 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā pilsēta kļuva par jaunatnes mūzikas centru.

*Liverpūle ir slaveno "The Beatles" dzimtā pilsēta.