Alanya

  • 3 min lasīšanai
  • 31 foto
Kamēr atmiņas puslīdz svaigas, laikam jāpakomentē, pēc kāda laika jau tiko labo atceras :) Tūrfirma Būtība vienkārša - reālie tūroperatori ir laikam 3 - Tez tours, Novatours un trešais, ko īsti neatceros. Visas pārējās ir mazumtirgotāji, kas Jums visu pārdos pa lielo web lapās minētajām cenām. Vienīgā nianse, kas var atšķirties - cik detalizēti Jums pastāstīs visu nepieciešamo par plānojamo ceļojumu. Mēs ņēmām Averojā, un viss bija OK, jo viņu darbinieki bija tur nesen bijuši un noderīgas informācijas tiešām bija daudz. Bet cenas visiem būs puslīdz vienādas. Viesnīca Pirmkārt, jānoskaidro, ar kādu mērķi tiek braukts. Ja tās ir tikai nepārtrauktas ekskursijas, tad * skaitam un tamlīdzīgiem sīkumiem nav nozīmes. Ja tiek plānots šad tad atpūsties arī viesnīcā, tad tomēr vajadzētu skatīties vismaz uz 4* (kam Latvijā vairumā gadījumu neviens tik daudz nedotu), kā arī nevis puspansiju, bet all inclusive; ja pie sirds iet alkohols, tad varbūt pat ultra all inclusive - iekļauj arī importētos dzērienus. Ja nav pat all inclusive, izmaksas var pamatīgi pieaugt, jo Jums par katru 0.3 l alus glāzi palūgs vismaz 2 USD, divreiz lētāks būs vienkāršs dzeramais ūdens, bet minētie šķidrumi pie temperatūras virs +30 neizbēgami tiek patērēti lielos daudzumos. Ekskursijas Te jau bija diskusijas, bet es strikti palieku pie tā, ka jāņem tikai pie vietējiem (Jūsu viesnīcas biedri labprāt padalīsies ar atsauksmēm par konkrētām firmām), jo tūroperatoru piedāvājumi būs vidēji gandrīz 2x dārgāki, bet serviss samērā apšaubāms. Runājot par piedāvājumu no Alānijas - Pamukkale jāņem uz 2 dienām, jo ceļš priekš vienas dienas ir par garu, vēl noteikti vajadzētu paņemt braucienu ar jahtu, raftings nav slikts, bez Alānijas apskates ekskursijas var arī iztikt, to veicot individuāli. Vēl ir dažas, bet satura atbilstību savām interesēm labāk precizēt pie ekskursiju pārdevējiem. Nauda un iepirkšanās Kā nu bez tā :) Ja vēl nesen tur visiem acis zibēja, ieraugot zaļas naudiņas, tad tagad notikusi liela pārorientācija uz EUR. Atsevišķiem sīkumiem, piemēram, sabiedriskajam transportam, tomēr labākas ir turku liras (1 YTL ~ 0.40 Ls). 1 EUR - 1 USD kurss tirdzniecības vietās svārstās no 1:1 līdz 1:1.5, tā ka vislabāk laikam samainīt līdzīgu daudzumu USD un EUR un veikt iepirkšanos tajā valūtā, kāda uzrādīta (vai kādu nosauc pārdevējs). Nokaulēt ~40% ir normāli, vairāk parasti neizdodas, tas gan ir atkarīgs no preces. Lielos pirkumus atstājiet uz pašām beigām! Bija mums paziņas, kas iepirkās uzreiz, un ar laiku saprata, ka pamatīgi pārmaksājuši. Juvelierizstrādājumi man neizraisa nekādu interesi, bet skandināvi, ar ko kopā pabijām vienā izstādē - pārdošanā, teica, ka pie viņiem esot krietni lētāk. Droši vien, ka pie mums vēl lētāk. Ar ādas apģērbiem ir savādāk - var nopirkt tiešām kvalitatīvus izstrādājumus vismaz 2x lētāk, kā Mola veikalos, bet jāatceras, ka vismaz 40% no sākumcenas ir nokaulējami. Varbūr arī vairāk. T-krekla cenas sākas ar 1 YTL (40 santīmiem), taču kvalitatīvi lielu ražotāju viltojumi maksās varāk - līdz pat 20 USD. Komunikācijas Mums ar vietējiem - gan viesnīcas personālu, gan visiem citiem nebija nekādu problēmu - es pat teiktu, ka bija pataloģiski labas attiecības, sākot ar brīdi, kad pasaki, ka esi no Letonya. Futbols viņiem ir otra reliģija, un te nu jāpateicas mūsu izlasei par šādu publicitāti. Viesnīcā vietējais izklaidētājs mani par nezkāpēc sauca par Verpakovski, kaut gan manas spējas futbolā ir vairāk, kā nožēlojamas. Laikam būtisks ir vēl viens faktors. Viesnīcā (tā bija Club Hotel Mirabell) ~80% ir krievi, dažas ģimenes - vācieši un mēs - pirmie no Baltijas viesnīcas vēsturē. Vairums vāciešu ir pensijas vecumā un komunicējas tikai savā starpā, savukārt krievi visai cūcīgi izturas pret personālu, lamā viņus bez jebkāda iemesla utt., bet pēdējie to protams saprot, kaut arī viņu pienākums ir būt maksimāli laipniem jebkurā situācijā. Mēs tā nekad nerīkojāmies, un varbūt tāpēc arī mums ar viņiem bija tik lieliskas attiecības. Viesnīcas t.s. animators (viesu izklaidētājs) pat reiz paņēma brīvdienu uz sava rēķina, lai mums parādītu Alāniju un skaistākās vietas tās tuvumā, kā arī atteicās pieņemt jebkādu naudu. Priekš Turcijas tas ir rādītājs. Turcija vs alternatīvas Ja man šobrīd prasītu, vai es tur brauktu vēlreiz, tad laikam jau, ka nē. Tomēr pārāk nogurdinoša ir vietējo uzmācīgā vēlme katram kaut ko pārdot un beigās jau gribas veikalos iekšā vilcējus aplaimot ar smagākiem vārdiem. Klimats ir karsts - vismaz priekš manis, pārāk karsts. Nesaprotu, ko tur var darīt jūlijā un augustā, ja jau šobrīd var apdegt dažu minūšu laikā, neatkarīgi no izvēlētā pretapdegumu krēma jaudas. Alternatīvas - vissimpātiskākā man liekas Horvātija. Tur jau ir būts vairākkārt un būs vēl. Daba un arhitektūra tikpat fantastiska, bet cilvēki ir jauki un nav uzbāzīgi. Vidusjūras salas vai Francijas rivjēra - jauki, bet krietni dārgāk. Spānija vai Portugāle - kāpēc nē? Un vispār, kādēļ braukt vairākkārt uz vienu un to pašu valsti, ja pasaule ir pilna ar neredzētām vietām?


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais