No Londonas uz Spāniju - Torremolinos, Malaga.

  • 8 min lasīšanai
  • 62 foto
Izbraucam ap 19:30 ar savu auto, lai dotos uz Londonas lidostu - Gatwick, no kuras ar taisno reisu, 23:45 ir jāizlido uz Malagu. Ceļu atrast ir diezgan viegli, ņemot vērā to ka rīcību koriģē GPS, taču mazliet iesprūstam sastrēgumā, uz kādām 30 min, netālu no Heatrow lidostas. Tālāk viss notiek kā pa sviestu, līdz iebraucam Gatwick teritorijā. Kaut kā atrodam Long Term stāvvietu, pieparkojamies, savācam mantas un lecam autobusā, kurš mūs aizved līdz dienvidu terminālim. Autobuso šoferis paskaidro, ka mūsu aviokompānijas lidmašīnas izlido no ziemeļu termināļa, taču uz turieni autobusu nav. Nāksies pārsēsties uz gaisa vilcienu un ar to arī nokļūsim galapunktā. Pēc nokļūšanas mūsu terminālī, ātri atrodam kur jāiet, kas jādara un izejam check-in. Iekļūstam duty-free zonā, kurā, ņemot vērā to ka jau ir pavēls vakars, cilvēku nav pārāk daudz, ja vienīgi neskaita kādu paprāvu pūli, kas savācies un drūzmējas ap informācijas galdu. Nopērkam šādus tādus sīkumus veikaliņos un dodamies paskatīties, informācijas galda monitoros, vai vēl nav parādījusies informācija par mūsu lidmašīnu. Pēkšņi mums kāds no lielā pūļa pavaicā, vai arī dodamies uz Malagu un paskaidro, kaut kas tur īsti nav kārtībā un lidos tikai daļa pasažieru, kas liek arī mums drusku sauztraukties un palikt gaidīt kopā ar visu, jau paprāvo pūli. Informācijas darbinieks izziņo, ka lidos tikai pasažieri, kuru biļetes kārtas numuri ir no 1-70, taču mūsējie ir 91 un 92. Tā paprāvi "sašujamies" par to kas kā un kādēļ, taču drīz vien konstatējam, ka runa ir par tiem pasažieriem, kas bija plānojuši lidot ar iepriekšējo lidmašīnu 17:15, kas tikusi atcelta. Ar smagu un gandarītu nopūtu dodamies uz vārtiem, lai kāptu lidmašīnā. Iekāpšana kavējas par aptuveni 30 min, pēc kurām arī vieni no pirmajiem iekāpjam, taču izrādas, ka dēļ pasažieriem, kam bija jāizlido ar iepriekšējo reisu, mums nāksies kavēties vēl par kādu laiku. Visbeidzot 1:15 naktī (ar 90 min nokavēšanos) izlidojam. Lidojums paiet mierīgi, ar nokavēšanos ielidojam Malagas lidostā, izejam visas muitas, dabūnam somas un dodamies ārā. Pirmās sajūtas vienkārši super, atverot durvis un gaidot vēso gaisa brāzmu, kāda pavadīja mūs izlidojot, sastopamies ar patiešām patīkamu un tik vēlai naktij neraksturīgi karstu klimatu. Uzpīpējam pa cigaretei un kāpjam iekšā taksī, kura vadītājam ar Angļu valodu gaužām neveicas. Parādam lapiņu ar mūsu viesnīcas (Natali) adresi, pasakam, ka tā atrodas Torremolinos un dodamies ceļā, kaut arī nesapratām ne vārda ko mums teica taksometra vadītājs. Nebūtu arī nemaz vērts to pieminēt, taču viņa balsī bija dzirdama neizpratne par to, kur īsti dodamies. Izrādās tā arī ir, taču tas viegli atrisinās, kad viņš pa ceļam piestāj pie kāda cita taksista un pajautā viņam kā tad īsti nokļūt galamērķī. Brauciens ilgst apmēram 20 minūtes, kurās izbaudam patīkamo silto vējiņu, kas cērtas sejā no atvērtā loga. Apskatam daudzās palmas un ievērojam tālumā esošos milzīgos kalnus, kas it kā ieiet nakšņainajās debesīs, līdz visbeidzot drusku pēc 5:00 esam klāt viesnīcā. Viesnīcas recepcijā mums iedod durvju karti, pasaka istabiņas numuru un pastāsta kā turp nokļūt, ko nekavējoties arī daram, jo esam gana noguruši. Noguļam kādas trīs stundas - līdz astoņiem un ceļamies, lai ātri uzktostu brokastis un dotos apskatīt apkārtni. Apmēram ap pulkstens deviņiem pametam viesnīcu un dodamies ārā. Esam pārsteigti, ka reti kurš veikals ir atvērts, taču izskaidrojam to ar to ka šodien ir svētdiena. Līdz jūrai jāiet kādas 20 min. Patiesībā laikam jau drīzāk būtu jāsaka - jākāpj (galerijas attēls 4), jo ceļš uz turieni iet lejup no paprāva kalna. Pa ceļam ievērojam to, ka namiem dominējošās ir gaišās krāsas - debesu zilā, smilšu dzeltenā, maigi rozā utt, kas rada tādu dīvainu sajūtu, ka esi kaut kur tālu no mājām. Pirmais, kas piesaista mūsu uzmanību ir jūras krastā izvietotais piemineklis, kurš diezgan lielā mērā atgādina kādu no Latvijā (netālu Daugavas, Vecrīgas pusē) izvietotu pieminekli (galerijas attēls 1). Izejot pludmalē pamanam, ka tā nobērta ar salmu saules sargiem, zem kuriem izvietoti saliekamie krēsli, kurus iespējams izīrēt, lai uz tiem varētu gozēties saulītē (att.2). Turpinot pastaigāties pa piekrasti ievērojam daudzās ēstuves, kuras ir diegan izprotama lieta, ņemot vērā to cik šajā vietā apgrozas tūristu. Cenas ir pieņemamas, jeb pat laikam vajadzētu teikt labas. Tur patām pludmalē var paēst (otrais ēdiens + alus) par kādiem 10 eiro, taču drusku nomaļākā vietā, paeejot kādus 100m nost no jūras, tas jau izmaksās tikai aptuveni 7 eiro. Ieejot atpakaļ dziļāk pielsētā, pievēršam uzmanību tam, ka vietējie viennozīmīgi mīl viņu strūklakas, kuras ir ik pēc pāris metriem ik visur (att.6). Vēl kādu laiku pastaigājamies un dodamies atpakaļ uz viesnīcu, lai apskatītu tās baseinu un tajā izpeldētos (att.11), pēc kā uznāk drausmīgi spēcīgs miegs, jo tomēr pēc garā lidojuma un trim, no rīta nogulētajām stundām, esam vēl aizvien ļoti saguruši. Vēl noguļam pāris stundiņas un atkal dodamies ārā. Pilsēta ir pilnībā mainījusi savas krāsas un noskaņas. Blāvās un vienādā gaismā saplūstošās mājas, pateicoties laternu gaismām, ir kļuvušas par sārtām, laternu izgaismotām, košām celtnēm. Ielas rozīgi orandžu gaismu pārklātas it kā rotaļājas ar pa tām braucošo auto radītajām gaismām, taču lielajiem, tālumā esošajiem kalniem parādās nakšņaino krāsu maiņai veidots varenums un cēlums (att.12). Vēl, ko iepriekš nebijām ievērojuši, pamanam daudzās, cilvēku lieluma, statujas un veidojumus, kas tiek izgaismoti ar gaismām (att. 13, 14, 15). Nākamajā rītā, pēc brokastīm, izlemjam doties uz izslavēto Malgu, kura atrodas kādus 20km no Torremolinos. Tur pat aiz viesnīcas iekāpjam pilsētas (laikam gan starppilsētas) autobusā, un jau pa ceļam sākam apšaubīt iepriekš dzirdēto par malagu, jo līdz iebraucam viņā, redzam ka tā ir ļoti pat netīra, lielākā daļa namu tiek remontēta, liela satiksme (kā jau visās lielajās pilsētās) un vispār zūd iepriekš radusies skaistā sajūta par eksotisko un karsto valsti. Izkāpjot no autobusa, vienīgās lietas, kas liecina, ka esam dienvidos, ir siltais gaiss un dažas palmas. Cilvēki tādi paši kā visur, visapkārt lielas ēkas... nekā īpaša. Nu labi, vēl laikam interesanti liekas tas, ka tūristus izvadā zirgu iejūgi (att.17). Paejot drusku uz priekšu ievērojam uzmanības cienīgu objektu - pilsdrupas, kas atrodas augstā kalnā. Ņemot vērā, ka īpašas saprašanas ko tālāk darīt nav, uz tām arī dodamies. Pa ceļam ejam caur skaistam un patiešām eksotiskam parkam (att.18), kas atkal atgriež patīkamās sajūtas. Līdz ko esam izgājuši no parka, konstatējam, ka tālāk sekos ilgs ceļš augšup (att.19). Tā arī ir, jo kāpt pa diezgan stāvu nogāzi nācās minūtes trīsdesmit, līdz visbeidzot sasniedzam augšu. Samaksājam ieejas maksu un iekļūstam pilsdrupu mūrī, no kura paveras neticami skaists skats (att.20 - 23). Pavadam tur kādu laiku un secinam, ka laikam labāk un interesantāk būtu doties atpakaļ uz Torremolinos, jo nedz mums ir idejas, ko darīt Malagā, nedz arī mums te vēl kaut kas liktos interesants. Atpakaļ Torremolinos, apmeklējam viesnīcu, pārģērbjamies, duša, uzkožam un dodamies ārā, kur mūs sagaida pārsteigums - lielākā daļa veikalu vēl aizvien ir slēgti. Kas notiek, ir taču pirmdienas pēcpusdiena. Izrādas, ka tas šamējiem saucas Siestas, jeb savādāk izsakoties, spāņi ap šo laiku guļ, jo ārā ir pārāk karsts. Patiesībā netiek atvērts arī nekas no rīta, un darba laiks vidēji ir no 18:00-02:00. Vienīgi restorāni un ēstuves veras vaļā kādos 13:00, jo ap to laiku visi tūristi ir izbadējušies. Taču nevajag uztraukties, ja esi pamodies agrāk un gribas ēst, vai iedzert kādu atspirdzinošu dzērienu, jo pludmales bāri veras vaļā mazliet agrāk, kā arī vienmēr var aiziet uz kādu īru krogu, kurš savas durvis ver jau no 10:00. Drusku paklīstam apkārt un ap kādiem trijiem pēcpusdienā dodamies uz pludmali, kas jau ir nobērta cik tālu vien acs rāda ar pensijas vecuma tūristiem no visādām pasaules malām (att.25-29). Un patiesībā laikam arī būtu vērts piebilst, ka pašus spāņus TOrremolinos piekrastes tuvumā redzēt var salīdzonoši reti. Neskaitot darbiniekus visādās bodēs un krodziņos, cilvēki ir poļi, angļi, vācieši, krievi un pat gadījās satikt kādu latviešu pāri. Izpeldamies jūrā, ūdens no sākuma liekas pavēss, taču tā viss nav, bet gan tikai liekas, jo esam sakarsuši saulē, un pēc kāda laika dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Lai izvairītos no kāpšanas, dodamies citā virzienā, pa ielām, kur tūristu nav, un cenšamies atrast kādu apkārt vedošu ceļu. Pēc gandrīz stundu ilga gājiena konstatējam, ka esam atgriezušis tieši tajā vietā, kur sākas garās trepes... Bleh... Tādas dusmas, bet neko citu neatliek darīt un mēs kāpjam atkal augšā (att.32). Jau drusku vēlāk uz vakara pusi, kad visbeidzot veikali ir vēruši savas durvis un uz ielām visur drūzmējas tūkstošiem tūristu, arī mēs dodamies atkal ārā. Ejam jau uz nesen iepriekš atrasto vaikalu ieliņu, kas sākas pilsētas centrā un līku loči noiet lejup līdz pat jūras krastam, kas kopā veido kādu kilometru ar maziem suvenīru, drēbju, slkohola, cigarešu veikaliņiem, kā arī bāriem, restorāniem un dažiem tetovēšanas saloniem. Kādā no alkohola veikaliņiem atrodam interesantu brandžu - Royal Canabis Vodka Drink (att.33). Pirkt un meiģināt gan neriskējām, jo nezinam kas īsti no tāda pēc tam būs. Tā turpinam vazāties, līdz paliek tumšs. Pilsētu atkal pārņem pasakainās krāsas, raibie un košie, dienai tik neraksturīgie, toņi (att.35-43). Arī iepirkumu ieliņa izskatās daudz skaistāka un košāka. Tieši pa šo ieliņu arī ejot, mēs ievērojam kādu indiāni uzstājamies (att.42) un atdarinam dažādu dzīvnieku skaņas, veidojot mūziku. Liekas šis varētu tīri labi tādā veidā arī uzpelnīties, jo skatītāju un interesentu šim priekšnesumam viennozīmīgi netrūka. Netālu no uzstāšanās vietas, piesēžam pie kāda neaizņemta galdiņa āra bārā, iztukšojam dažus Tequila Sunrise un Pina Colada kokteilīšus, kurus tukšojot sākas mazs lietutiņš un paliek mazliet vēsāks. Visdīvainākais likās tas, ka neskatoties uz to, ka sēdējām āra bārā, tā arī itin nemaz nesalijām, jo lietum sākoties, no paša bāra ēkas uz āru izbīdījās saliekamais jumtiņš un apsedza visus, līdz pat 5m attālos galdiņus. Intersanti un gudri izdomāts, līdz šim ko tādu nebija gadījies redzēt. Secinam, ka laiks jau ir pavēls, arī ielas ir lietus dēļ palikušas tukšākas un klusākas (att.43) un arī paši dodamies uz viesnīcas pusi, lai izgulētos un sāktu jaunu, piedzīvojumiem un jaunām izjūtām pilnu, dienu. Nākamajā dienā atgriežamies uz pludmali, kurā vēl diez ko daudz cilvēki nav paguvuši savākties, un izbaudam patukšo pludmali, uzspēlējot pludmales tenisu (att.46, 47) un paguļot uz iepriekš aprakstītajiem pludmales krēsliem, kuru cena ir 4 - 4.50 eiro par 1 dienu, līdz paiet pāris stundas un pludmale atkal mudžēt mudž ar tūtistiem (att.48). Vēl mazliet uzkavējamies pludmalē un dodamies uz vilcienu, kas mūs aizvedīs uz kādu netālu pilsētu, pretēji Malagas virzienam, lai apmeklētu vietējo atrakciju un izklaižu parku. Līdzi nepaņēmām fotoaprātu, tādēļ nācās bildēt ar telefonu, taču ņemot vērā attēlu kvalitāti, tās arī galerijā neizvietojām. Patiesībā sakot nebija arī diez ko daudz tajā atrakcijā bildēt, jo lielākā atrakcija bija mazākiem bērniem. No pieaugušo atrakcijām izbraucām ar dažām tādām, kas, pirms pāris gadiem, jau bija manītas Latvijā, stacijas laukumā. Tāču bija arī dažas savādākas - 1. kur ar vagoniņu tevi uzved augšā un tad ar visu ātrumu tu "lido" lejā līdz ietriecies ūdenī, un tā piedevām 4 x pēc kārtas. Izmirkām tā ne pa jokam. A otra interesantā atrakcija bija pastaiga pa spoku pili, kur spocīgi veidotā atmosfērā ar apgaismojumu kurā lāgā pat neredzi grīdu sev zem kājām, tu staigā apkārt pa labirintiem un tevi biedē aktieri, kas sataisīti līdzīgi tēliem no populārajiem šausmu hītiem - Ring, Exorcist, Nightmare on Elm Str, Friday the 13th utt. Grūti gan to visu aprakstīt, taču adrenalīnu tīri labi uzdzina, kad pēkšņi no gultas izlēca sātana apsēstā meitene, no filmas The Exorcist, un sāka man skriet pakaļ. Pēc atrakciju parka, dodamies atpakāļ uz staciju un uz Torreolinos, kur atkal pavazājamies pa veikalu ieliņu, drusku iedzeram jau augstāk pieminētajā bārā, nopērkam kādu pudelīti viskija un dodamies uz nakšņaino pludmali, kurā bango milzonīgi vēja dzīti viļņi un rada neaprakstāmi dīvainu telpisku šņākoņu. Laikam vistuvākais, ko iepriekš bijām dzirdējuši ir izbaudāms Latvijas kinoteātrī Cocacola Plaza, kad pirms filmas sākuma tiek parādīts Dolby Digital rullītis un tu dzirdi skaņu kas itkā apņem tevi. Nakts viesnīcā un pienāk pēdējās dienas rīts. Liekas daudz ko vairs par to rakstīt nav, jo lielāko daļu laika, pirms doties uz lidostu, pavadam pludmalē peldoties un sauļojoties (att.52-58). Ja nu vienīgi tas, kā es aizmirsis, ka peldšortu kabatā biju atstājis cigaretes, ieskrēju jūrā un tad tās nācās žāvēt (att.53). Tad savācamies, izejam vēl pēdējo reizi pa veikalu ieliņu, uz kuras no mums itkā atvadoties skatās mazs suņuks (att.59), virzienā uz pilsētas centru, pa ceļam nopērkot vēl pāris šādus tādus suvenīrus, atgriežamies viesnīcā, kur mums izsauc taksi un dodamies atpakaļ uz Malagas lidostu (att.60). Lidostā vēl nobildējos ar kādu spāņu kleitā tērptu meiteni (att.61), kas tur kaut ko reklamē un dala visiem reklāmas bukletus. Izejam check-in un dodamies taisnā ceļā uz mūsu lidmašīnu, lai lidotu atpakaļ uz auksto un vējaino Londonu. Ja kādam interesē, tad šeit norādu cenu un kompānijas, ar kuru palīdzību viss šis pasakainais brauciens bija iespējams: Meklētājs internetā: www.lastminute.com Tūrisma aģentūra: Fleetway Travel Aviokompānija: Monarch Airlines Viesnīca: Hotel Natali Torremolinos Cena katram braucējam (lidmašīna + 4 naktis viesnīcā uz bed and breakfast bāzes): 175.- GBP.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais