Lisabona un tās piekraste

  • 3 min lasīšanai
  • 27 foto
Portugāle ir valsts uz kuru tiešām ir vērts doties ceļojumā. Šeit es nerunāju par ceļošanu kopā ar kādu tūristu grupu, kura 5 vai 6 dienās cenšas apbraukāt visu valsti sasteidzot gan dabas baudīšanu, gan citas eksotiskas vietu apskates un šai valstij raksturīgas lietas. Lai redzētu Portugāli tā pa ritīgam, man šķiet, ir nepieciešamas vismaz vairākas nedēļas. Mans ceļojuma plāns uz Portugāli tika veidots jau pus gadu iepriekš, pirms došanās ceļojumā. Tā kā braucām trīs draudzenes, tad katrai bija savs uzdevums, par ko katra no mums bija atbildīgas. Visu rezervējām pašas, sākot ar aviobiļetēm, apartamentiem.. ekskursiju maršrutu plānu sastādīšana un nakts izklaides. Pirms došanās ceļā man bija pāris paziņas Portugālē, vietējie, kuri zināja ieteikt vietas, kur doties labi atpūsties un ko noteikti vajadzētu apskatīt kā arī ,ko vajadzētu nogaršot ēdamu un nobaudīt dzeramu. Pats lidojums līdz Portugālei bija garš. Pirmais lidojums ar Air baltic līdz Berlīnei, un pēc tam nākamā rītā ar Easyjet līdz Lisabonai. Tiesa, mēs braucām septembra sākumā, kad Portugālē vairs nevajadzēja būt tik karstam laikam, bet tiklīdz atvērās lidmašīnas durvis, tā sajutām karsto +30 grādu svelmi, kas lika visas Latvijā uztuntuļotās jakas ātri vien nomest. Portugālē pavisam pavadījām 10 dienas, bet jau šo dienu laikā paspēju šo zemi un dabu tik ļoti iemīļot, ka nemaz atgriezties vairs negribējās. Ceļojuma mērķis bija pati Lisabona un tās apkārtne, tiesa Portugāles iekšienē neko daudz neceļojām. Lisabona attīstības ziņā ir ekonomiski izaugusi tikai pēdējo gadu laikā. Ir uzlabota sakaru un ceļu infrastruktūru sistēmas. Ļoti viegli un ērti lietojams bija metro. Arī cenas nebija dārgas. Viens virziens 0.90 centi. Taksometri lētāki kā pie mums. Bet ekonomiskais līmenis kopumā tomēr ir līdzīgs kā Rīgā. Ir gan nabagie, gan bagātie, uz ielām un metro tapat kā Vecrīgā var redzēt daudz cilvēkus ubagojam, kas ir tik pat uzmācīgi un nekaunīgi kā Latvijā. Tikai iespējams Portugāļi nav tik depresīvi kā piemēram mēs latvieši. Kā skaidroja vietējais : „Mums var nebūt naudas, bet mēs esam laimīgi, jo mums ir skaita daba, okeāns, saule, kas vismaz mūsu prātu padara jautrāku.” Šim es tiešām nevarēju nepiekrist, jo okeāns un daba tur tiešām ir pasakaina. Mēs dzīvojām Lisabonas pašā sirdī, pie slavenā Marques de Pombal un Eduardo parka. 10 min gājiens ar kājām līdz Bairo alto. Vecrīgas ielas salīdzinājumā ar Bairo alto tomēr ir glītākas un tīrākas, bet kaut gan salīdzinājums šeit nav īsti vietā, jo šo ielu vēsture ir tik pat sena, cik to nodrupušie un netīrie mūri. Nedēļas nogalēs šeit ir dzirdamas skaļas fado dziedātāju balsis un redzami tā sauktie „profesionālie iekšā rāvēji”, kuri cenšas nabaga tūristus ievilkt savā mazajā jau tā piebāztajā krodziņā vai bārā. Ieteikums, ko iesaku tūristiem ņemt vērā ir tāds, ka Portugāļi ļoti vēlu iet izklaidēties. Viņi tāpat kā spāņi un itāļi vispirms ap 10 vakarā ietur krietnu maltīti, vismaz divu stundu garumā, un pēc tam dodas uz kādu bāru, bet dejošana kādā disko vispār sākas ap 4 naktī. Mums tas bija pamatīgs šoks, jo nebijām radušas iet izklaidēties tikai ap 3jiem naktī. Latvijā ap šo laiku jau parasti devāmies mājup . Runājot par nakts izklaidēm...Vislabāk no nakts dzīves atpūtas vietām es izbaudīju Dock’s jeb discos and bars pie Lisabonas ostu piestātnes. Vairāki bāri, restorāni un disko vienu vietas. Kaut gan šī bija tipiska tūristu atpūtas vieta, tomēr vismaz šeit vismaz nebija tik uzkrītoša un uzmācīga portugāļu uzmanība. Runājot par uzmanību no vietējiem „sūdzēties absolūti nevarēja” nemaz nerunājot par to, ka ik dienas ejot pa ielu varēju dzirdēt gan svilpienus, izsaucienus un dažādas citas skaņas. Tas nozīmē, ka laikam tūristi no Austrumeiropas valstīm viņiem bieži nemēdz būt...  Citas vietas, kur doties izklaidēties, club LUX,Plateu, Art, Kremlin, Blues cafe, Kings and Queens, Chapito bar, Budha bar, u.c. Visa ceļojuma laikā, neskatoties uz to, ka naktīs līdz rītam ilgi atpūtāmies,, kā rezultātā gulēt sanāca ļoti maz, pieturējāmies pie sava ekskursiju plāna. Bijām tādās skaistā pilsētiņās kā Sintra, Cascais, Estoril. Katra no šīm vietām ir apskates vērta un nemaz visu izstāstīt un uzrakstīt nevar.. šīs vietas noteikti ir vērts apmeklēt!!!!!! Pēdējās dienas gan vairāk pavadījām pie okeāna. Jo lielie viļņi un saules siltums ļāva izbaudīt vasaru, kura Latvijā jau sen bija beigusies. Pludmale, kurā bijām saucas Costa de Caparica, vairāku km garumā, kur ar speciālu apmeklētājiem domātu vilcieniņu par 2.20 Eur vienā virzienā varēja aizbraukt uz sev vēlamo pludmales vietu. Katrā pieturā bija bārs, vai cafe. Man tikai samērā dīvaini šķita tas, ka šajās pludmalēs nebija ne tualešu, ne ģērbšanās kabīnes. Protams nobaudījām arī dažāda veida Portugāļu vīnus. Man atklājums bija Portugāļu zaļais vīns- Vinho verde. Latvijā tos droši vien arī ir iespējams nopirkt, bet nekad nebiju pievērsusi līdz šim tam uzmanību. Nogaršoju arī portvīnus- saldi un ļoti stipri, es pat teiktu vairāk līdzinājās liķieriem. Ēdienu ziņā mēs centāmies nogaršos visus zivju veidus un jūras veltes kādus vien Portugāles restorānos piedāvā, sākot ar grillētām sardīnēm, un beidzot ar astoņkājiem, krabjiem, jūras ķemmītēm, utt. Papusdienot var sākot no 7-10 EUR. Man ieteikums: Portugālē ir labāks ceļa mērķis, nekā Turcija vai Ēģipte, ja ir iespēja izmantojiet to un izbaudiet! Es šajā ceļojuma reizē vairāk apskatīju Lisabonu, bet noteikti ir vērts doties uz Porto un Algarvi, kura ir viena no skaistākajām pludmalēm Dienvideiropā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais