En Gedi dabas parks – Nāves jūras pērle
|
Persijs Ģederts
|
Šīs pārdomas top Nāves jūras krastā. Jūra šalc, esmu nopeldējies un vienkārši vēlos bikiņ padalīties savās domās par šo brīnišķīgo zemes nostūri… En Gedī ir viens no unikālākajiem 63 Izraēlas dabas parkiem… Pamatīgi smalku informāciju par viņiem visiem var iegūt www.parks.org.il .
Pirmo reizi 6 gadu laikā es draugiem.lv galerijā ievietoju 3 albumus par vienu apskates objektu , jo gan es gan Dagnija esam pārsteigti par Nāves jūras kontrastiem. Dodoties uz Izraēlu ievācām informāciju un Nāves jūra bija minēta kā vieta, ko vērts apskatīt, bet tai jāvelta kādas stunda, varbūt divas… Maksimums viena diena un tad te paliek garlaicīgi. Man gan ir savas domas par Nāves jūru, jo bijām gan Izraēlas un Palestīnas Vidusjūras piekrastē… Kārtīgi izstaigājām un izbraukājām Izraēlas Sarkanās jūras piekrasti un ne tikai Eilatu, bet skrupulozi no Jordānijas robežas līdz Tabai Ēģiptē. Jordānijas pusē snorkelējam, braucām ar laivu, pētījām pasaules snorkelētāju paradīzes rifus un protams izbaudījām Jordānijas pludmales. Vienu dienu veltījam Eilatas akvārijam, izbraucām ar zemūdens laivu Coral 2000 un pat cepinājāmies Sarkanās jūras piekrastē… Es varu kompetenti runāt par šim trim jūrām, jo arī pašu Nāves jūras piekrasti izbraucām no Ziemeļu gala līdz pašam tās dienvidu punktam, iepauzējām gan Masadā, gan vēl norobežotajā un ar kanālu savienotajā Dienvidu sāls dīķī – Neve Zoharas lepno viesnīcu, SPĀ un veselības klīniku rajonā… Izraucām visus Izraēlas krastā esošos kūrortus un turpceļā dzīvojāmies En Gedī, kā arī atceļā nolēmām dzīvoties pa En Gedī… Es un Dagnīte iemīlējām šo skarbo jūru un varbūt tas nebūt noticis, ja būtu palikuši citur… En Gedī ir paradīze Persijam un ļoti patika Dagnijai…
Pirmkārt jau patīk Nāves jūras piekraste… Ar sāli klātie akmeņi, nelielā viļņošanās, tālumā tīri labi redzamie Jordānijas piekraste un pelde Ne Gedī pludmalē… Tas ir kas superīgs. Gan rītos, gan vakaros neraugoties uz Jūdejas tuksneša vēsumu ūdens ir silts… Sestdien En Gedī pludmalē pavadījām 6 stundas, no kurām es 5 stundas biju ūdenī… Neticami, bet ādu šis sāls čefīrs nesaēd… Tātad es izbaudīju lielisku dabīgo SPĀ… Pēc tam gan noskalojos piekrastes jeb peldvietas dušā.
Nenoliedzami sajūsmina fakts, ka Nāves jūrā peldēšana nesagādā nekādas grūtības, Tu vienkārši peldi pa virsu… Protams jāpiesargās, lai ūdens neiekļūst acīs un vēl bīstamāk ja Tu to norij, jo nopietnas sekas var izraisīt pat 10 grami jūras ūdens. Sāls koncentrācija ir 300 – 400 promiles jeb 300 – 400 grami sāls litrā… Tajā nav izšķīdis tikai halīts vai ko mēs pazīstam kā vārāmo sāli… Tajā ir vismaz 40 dažādi ķīmiskie elementi un dažnedažādi sāļu savienojumi.
Tik tuksnesīgā ainavā nebiju plānojis redzēt kādu ūdenskritumu un vēl mazāk peldēties saldūdenī un vēl zem ūdenskrituma… Tas tika īstenots En Gedī nacionālajā parkā Davida vādī jeb sausgultnē, kurā visu gadu ir ūdens… Tajā atrodas trīs lielāki ūdenskritumi un vēl vairāki nelieli… Lejasdāvida ir visplatākais, Vidusdāvida ir tas, kur es peldējos, bet augstākais ir Dāvida ūdenskritums, kurš atrodas pie Dodimas alas…
Dabas parks ir par vienu gadu vecāks nekā Gaujas Nacionālais parks un proti tas ir dibināts 1972. gadā un aizņem 14 350 dunamus, kas ir aptuveni 3 587,5 akri. Ziemeļos atrodas Dāvida vādī, bet dienvidos Arugota vādī ar apslēpto ūdenskritumu… Parka teritorijā ir iekļauta Nāves jūras nogāze, Neliela daļa Jūdejas tuksneša, iespaidīgais Yishay kalns, divi kanjoni…. Ir ierīkotas vairākas dabas takas, B’nei Hamoshavim kalnu taka ir pārvarāma ar atbilstošu alpinistu aprīkojumu.
Sajūsmina klinšu damans, kuri lielos baros (līdz 80 šīs sugas īpatņiem) un viņi ir draudzīgi, nebaidās no cilvēkiem… Prieks ka arī nav pārāk uzbāzīgi!
Mūs izbrīna lielie Nūbijas klinšu kazu bari, kuri te kursē netraucēti un redzot tos labāk gājienu pa kalnu taku neturpināt, jo pēc viņiem izbaudām nelielas akmeņu lavīnas… Izskatās ka vietējos tie sajūsmina vēl vairāk… Ejot ārā no parka ceļu šķērsoja Nūbijas klinšu kazu ganāmpulks ar kādiem 70 – 90 āžiem un kazām… Vietējie leca ārā no autiņiem, skolēni no busiņiem un skrēja bildēt šo cēlo ganāmpulku…
Acis priecē arī Jērikas balzāma koki, akācijas… Ar šīm akācija koku lapām mielojās miermīlīgie damani… Musulmaņu tradīcija vēsta, ka tas ir pazemes jeb elles koks un ar to tiek sodīti grēcinieki ellē… Protams Dante jeb agrā katoļu tradīcija vēl labāk iztēlojas grēcinieku mocības… To var palasīties Dantes ‘Dievišķajā komēdījā’. Par Engedī var palasīties arī Bībelē, Vecajā Derībā – 1. Laiku grāmatā un 2. Samuēla grāmatā… Citēju vienu no rakstu vietām: „un Dāvids aizgāja no turienes un mājoja En Gedī nocietinājumos” (2. Samuēla 23:29).
Visievērojamākais apskates objekts ir Ne Gedī avoti, kuru jauda ir 3 000 000 km3. Ar tā ūdeņiem tiek apūdeņots Ne Gedī kibucs ar kārtīgiem vīnogulāju laukiem, palmu audzēm un dažnedažādu kultūraugu laukiem…
En Gedī teritorijā atrodas arī viena no vecākajām sinagogām, precīzāk no sinagogas drupām, kuras ir palikušas ar nelielām Ne Gedī apmetnes paliekām. Tā tika celata laika periodā no 3 līdz 6 gadsimtam… Ir saglabājusies tās grīda, kas ir dekorēta ar dažādu dzīvnieku un toras fragmentiem.
Parkā ir pieejamas dažnedažādas ekstras, veikaliņi, ēstuve… Vairāk par En Gedī nacionālo parku var uzzināt pie parka adiminstrācijas pa tel. 08-6584285 vai jau sākumā mienētajā mājas lapā. Netālu ir arī lieliskas nakstmītnes... Tiem kas var tikai vai arī vēlās taupīgi ceļot ir kempings un lauku skola, kur arī var nakšņot...
Tādas ir manas pārdomas par Nāves jūras dabas parku En Gedi.